Riši Sunaks atvadās no konservatīvajiem nemierniekiem, deputātiem atbalstot Ruandas likumprojektu

Riši Sunaks ir veiksmīgi saņēmis galveno Ruandas likumprojektu, izmantojot Pārstāvju palātu, pēc tam, kad toriju sacelšanās neizdevās izpildīt.

Likumprojekts, kura mērķis ir apturēt juridisko apstrīdēšanu pret ministru plāniem nosūtīt patvēruma meklētājus uz Ruandu, tika apstiprināts ar 320 balsīm par un 276 pret.

Desmitiem konservatīvo uzskatīja, ka likumprojekts ir kļūdains un draudēja ar sacelšanos, taču galu galā tikai 11 nobalsoja pret.

Likumprojekts tagad nonāk Lordu palātā, kur tas saskarsies ar asu opozīciju.

Sunaks saka, ka dažu patvēruma meklētāju deportēšana uz Ruandu atturētu migrantus, kuri vēlas sasniegt Apvienoto Karalisti, šķērsojot Lamanšu ar mazām laivām, taču leiboristi šo plānu raksturojuši kā dārgu triku.

Valdība plāno veikt lidojumus uz Ruandu līdz pavasarim.

Premjerministram pulksten 10:15 pēc Griničas laika plānots rīkot Dauningstrītas preses konferenci par politiku.

Pēdējo divu dienu laikā konservatīvie deputāti mēģināja mainīt likumprojektu, apgalvojot, ka bez grozījumiem valdības plānu Ruandai var bloķēt tiesas.

Bijušais imigrācijas ministrs Roberts Dženriks trešdien iesniedza grozījumu, kas ļauj Apvienotās Karalistes valdībai ignorēt cilvēktiesību likuma daļas saistībā ar cilvēku nosūtīšanu uz Ruandu.

Dženriks arī ierosināja grozījumu, kas nodrošinātu, ka ministri automātiski noraidītu pēdējā brīža pagaidu rīkojumus no Eiropas Cilvēktiesību tiesas.

Šos grozījumus neapstiprināja deputāti, taču tos atbalstīja 61 konservatīvais, kas ir lielākā sacelšanās Sunaka premjerēšanas laikā.

Daži deputāti norādījuši, ka būtu gatavi atturēties vai pat balsot pret visu likumprojektu, ja tas paliks nemainīgs.

Likumprojekts būtu izgāzts, ja aptuveni 30 konservatīvie būtu nobalsojuši pret to, un šis iznākums būtu nopietni iedragājis premjerministra autoritāti un, iespējams, bijis liktenīgs.

Tomēr šajā gadījumā tikai 11 deputāti, tostarp Dženriks un bijusī iekšlietu ministre Suella Braverman, balsoja pret to.

Citi toriju deputāti sarakstā ir Mirjama Keita, sers Saimons Klārks, Marks Fransuā un Denijs Krūgers.

Astoņpadsmit konservatīvo deputātu balsojumu neierakstīja, taču daži no viņiem, iespējams, nevarēja ierasties uz balsošanu, nevis apzināti atturējās.

Konservatīvais Denijs Krūgers, kurš balsoja pret likumprojektu, sacīja, ka daži viņa kolēģi izvēlējās atbalstīt likumu, neskatoties uz viņu bažām, lai izvairītos no “politiskā satricinājuma”.

Sers Saimons Klārks, kurš arī iebilda pret likumprojektu, sacīja: “Visi konservatīvie vēlas, lai Ruandas politika izdotos… Dažiem no mums ir dziļas šaubas par likumprojektu, taču vēsture tagad atklās, kuram bija taisnība.”

Leiboristi iebilda pret likumprojektu, un ēnu iekšlietu sekretāre Iveta Kūpere raksturoja šo politiku kā “dārgu viltojumu”, kas līdz šim nav spējusi nosūtīt nevienu patvēruma meklētāju uz Ruandu.

Iekšlietu ministrs Džeimss Kleverlijs aizstāvēja šo plānu, sakot, ka tas sūta “skaidru un nepārprotamu vēstījumu, ka, nelegāli ieceļojot Apvienotajā Karalistē, jūs nevarat palikt”.

Viņš piebilda: “Šis likumprojekts ir rūpīgi izstrādāts, lai izbeigtu juridisko izaicinājumu spirāli.”

Debates par likumdošanu atklāja pastāvošās domstarpības starp konservatīvajiem.Otrdienas vakarā viceprezidenti Lī Andersons un Brendans Klārks Smits atkāpās no amatiem, lai balsotu par nemiernieku grozījumiem.

Neskatoties uz savām bažām, Klārks Smits atbalstīja likumprojektu pēdējā posmā, savukārt Andersons nereģistrēja balsojumu.

Viens nemiernieku avots BBC sacīja: “Nav tā, ka šīvakara balsojums ir visu lietu beigas.

“Ja Lordu palāta izvēlēsies – kā man ir aizdomas, ka tas notiks – atgriezt grozījumus, kas vājina likumprojektu, viņi atbildēs [right-wing Conservative MPs] “Tiks iesniegti grozījumi, nevis stingrāki likumprojekti.”

Paredzams, ka likumprojekts tagad saskarsies ar turpmāku opozīciju Lordu palātā, kur daudzi tā kolēģi ir nobažījušies par to, vai tas atbilst starptautiskajām tiesībām.

Lords Kārlails, ievērojams advokāts un bijušais neatkarīgais terorisma tiesību aktu pārskatītājs, sacīja, ka, lai gan kolēģi “neliks apgrūtināt valdību”, lordiem ir pienākums “aizsargāt sabiedrību no valdības veiktajiem juridiskās pareizības un principu pārkāpumiem”.

Viņš sacīja BBC Radio 4 raidījumam Today: “Mēs esam redzējuši daudzās citās valstīs kaitējumu, ko var nodarīt, ja valdības izmanto uztvertas un bieži vien nepārdomātas politiskās prasības, lai izvirzītu sevi augstāk par tiesām.”

“Tas ir solis ceļā uz iekļaušanu un nostāju, ko Apvienotā Karaliste parasti pauž nožēlu.”

Savas preses konferences laikā Sunaks, visticamāk, mudinās savus vienaudžus ātri pieņemt likumprojektu, lai beidzot ļautu politikai izkustēties.

Taču pat tad, kad likumprojekts kļūs par likumu, toriju nemiernieki saka, ka tas netiks pieņemts, jo uzskata, ka lidmašīnas atkal tiks apturētas juridisku izaicinājumu dēļ.

Iekšlietu ministrs Kriss Filips raidorganizācijai BBC sacīja, ka valdības mērķis ir lidojumus sākt šā gada pavasarī.

Viņš mazināja šķelšanos partijā un uzstāja, ka “konservatīvo pusē ir gandrīz vienprātība, ka šim likumprojektam kopumā ir jēga un tas ir ļoti svarīgs solis uz priekšu”.

Apvienotā Karaliste līdz šim Austrumāfrikas valstij ir samaksājusi 240 miljonus mārciņu, un tiek prognozēts, ka tā maksās vēl 50 miljonus mārciņu.

Ruandas valdības pārstāve vēlāk sacīja, ka valstij “nav pienākuma” atdot naudu, taču tā apsvērs atmaksāšanas pieprasījumu no Apvienotās Karalistes.

Vestminsterā Dauningstrītas pārstāvis bija spiests noliegt, ka tā mēģina mainīt civildienesta likumu, iekļaujot pieņēmumu, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas izdotie ārkārtas rīkojumi ir jāignorē.

Dienas sākumā iekšlietu ministrs Maikls Tomlinsons sacīja, ka valdība “uz to raugās”, taču dažas stundas vēlāk 10. numurs paziņoja, ka necenšas pārrakstīt likumu.

Ministru kabineta birojs vēlāk nāca klajā ar norādījumiem, ka ierēdņu “pienākums” ir “īstenot” ministra lēmumu ignorēt tiesas spriedumus.