Latvijas ekonomika nākamgad, visticamāk, augs, turpinās augt inflācija un pieaugs algas. Latvijas Centrālā banka sagaida IKP pieaugumu no 1,4% līdz 2,5%.
Taču pastāv arī riski. Viens no tiem ir procentu likmes. Šobrīd tiek prognozēts, ka nākamgad tie samazināsies, kas arī radīs mazākus kredītu izmaksas. Taču to noteikšanā kļūdas cena būs augsta, uzskata Swedbank galvenā ekonomiste Leva Zorgenfria.
“Liela loma līdzsvarošanas politikā būs centrālajām bankām. Ja centrālās bankas pārāk ilgi saglabās pārāk augstas procentu likmes, tas var nospiest uz ceļiem jau tā augsto procentu likmju nomocīto Eiropas un Latvijas ekonomiku. Ģeopolitikai ir galvenā loma. kur riski ir ļoti augsti.
Iekšzemes patēriņš – cik mēs paši tērēsim un sildīsim ekonomiku – ir būtisks faktors šajā gaidāmajā izaugsmē. Šobrīd tam ir pozitīvas pazīmes, uzskata ekonomiste Beatrise Strautša no Luminor bankas.
“Šis gads bija negatīvs, nākamgad varētu būt labāk. Jautājums, kāpēc? Acīmredzama atbilde ir tāda, ka cenu līmenis Latvijā nav mainījies gandrīz gadu, un paredzams, ka tas nemainīsies arī nākamgad. Tā ir Maz ticams, ka cenu līmenis būs nedaudz zemāks Nākamgad algas aug — un, visticamāk, pieaugs lēnāk nekā šogad, kad pieaugums bija divciparu skaitlis.
“Pieaugums ir mazāks, bet tas būs reāls pieaugums. Pirktspēja būtiski uzlabosies. Nākamais gads būs spoguļattēls 2022. gadam, kad algas auga, bet cenas auga straujāk un reālās algas samazinājās par 8,7%, kas ir ļoti vājš skaitlis.”
Attiecībā uz inflācijas līmeni gaidas svārstās no nulles līdz aptuveni 2%. Bet viņi visi principā sagaida, ka cenu kāpums apstāsies. Eiropas Centrālā banka savā procentu likmju politikā kā mērķi izvirzījusi inflācijas līmeni 2% apmērā.
Paredzams, ka algu pieaugums būs no 7% līdz 9%. Darbaspēks joprojām būs liela problēma uzņēmumiem, jo demogrāfisko tendenču dēļ turpinās sarukt vispārpieejamo darbinieku skaits.
Paredzams, ka visu nākamo gadu algas neaugs, un tiem, kam algas augs, algas neaugs vienmērīgi. Atšķirības starp nozarēm joprojām pastāvēs, jo ne visi varēs atļauties lielākas algas un būs arī atšķirības starp uzņēmumiem.
Daudzi riski Latvijas ekonomikai būs maz atkarīgi no mums. Eksportētājiem galvassāpes sagādās ne tikai konflikti, bet arī Latvijas nozīmīgu tirdzniecības partneru, piemēram, Vācijas un Zviedrijas, ekonomiku vājums.
Satraukumu rada arī situācija Tuvajos Austrumos, sacīja SEB bankas Dainis Gaspoitis.
“Tas mūs ietekmē netieši, izmantojot enerģijas cenas. Tas ir devis stimulu naftas cenām. Mēs esam redzējuši piegādes ķēžu sarežģītību, kas, ja šis konflikts paplašināsies, noteikti radīs nelabvēlīgu cenu spiedienu šajā konfliktā.”
Viņš piebilda: “Protams, mums prioritāte būs redzēt Ukrainas kara risinājuma virzību mums vēlamajā virzienā. Taču spriedzes mazināšana Tuvajos Austrumos sniegtu pozitīvu perspektīvu, jo mazinātu nenoteiktību par konflikta eskalācijas iespējamību. “
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
