Somijas mežizstrādātāji steidzas cirst kokus, pirms stājas spēkā jaunie ES noteikumi.
Stāvot netālu no jauna zemes gabala septiņu futbola laukumu lielumā, somu meža inženieris Matti Jabela norādīja uz augšanas gredzeniem 300 gadus vecā koka stumbrā.
“Es sāku mežizstrādi veikt diezgan sistemātiski, kaut kā iepriekš,” viņš teica.
Tāpat kā daudzi somi, arī Jabila baidās, ka ES gaidāmā bioloģiskās daudzveidības stratēģija, kuras mērķis ir aizsargāt 30 procentus ES zemes, padarīs viņa meža iztiku “pilnīgi nerentablu”.
Eiropas Savienība jūnijā ierosināja jaunu dabas atjaunošanas likumu, kura mērķis ir līdz desmitgades beigām atjaunot 20% dabisko teritoriju, piemēram, mežus un mitrājus tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms 70 gadiem.
Pagājušajā gadā publicētajā ziņojumā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) norādīja, ka dabisko mežu un nosusināto kūdrāju atjaunošana un apsaimniekoto mežu ilgtspējības uzlabošana “vispārīgi uzlabo oglekļa krājumu un banku noturību”.
Taču Somijā, kur meži klāj aptuveni 75 procentus zemes, Briseles priekšlikumi izraisījuši meža nozares sašutumu, kā arī plaisu koalīcijas valdībā.
Kreisi centriskā valdība piektdien pārdzīvoja lielāko opozīcijas partiju iesniegto neuzticības ierosinājumu saistībā ar tās risināšanu šajā jautājumā, ar 103 balsīm par un 73 pret.
“Šis komitejas ierosinātais regulējums ir ārkārtīgi netaisnīgs pret Somiju,” aģentūrai AFP sacīja opozīcijā esošās Nacionālās koalīcijas partijas deputāte Sāra Sofija Sirina.
Ciršanas zāģa čīkstošais troksnis piepildīja blīvo boreālo egļu un bērzu mežu, jo Gabila decembrī gatavoja vēl vienu sava īpašuma daļu, lai tā tiktu izcirsta – pirms Eiropas Savienība varēja viņu piespiest to aizsargāt.
Līdz desmitgades beigām Eiropas Savienība vēlas atjaunot 20% dabisko teritoriju, piemēram, mežus un mitrājus, tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms 70 gadiem.
“Īpaši negodīgi”
“Labāk tagad nokrist no vecās egles, nekā gaidīt.”
Viņš stāsta, ka trīs gadsimtus viņa ģimenē piederošā meža nodošana bērniem būtu “neiespējama”, ja lielu platību noteiktu par liegumu.
“Tas ir ļoti satraucoši,” viņš teica.
Opozīcija apgalvo, ka ar mežiem apaugušajai Skandināvijas valstij būs jāsedz lielākā daļa no ES plānu izmaksām.
“Vācijai izmaksas tiek lēstas 190 miljonu eiro apmērā, savukārt Somijai, kas ir daudz mazāka valsts, tās ir tuvu 1 miljardam eiro gadā,” sacīja Sirins.
2020. gadā Somijas meža nozares produkcijas eksports veidoja 10,4 miljardus eiro, kas ir 18% no valsts kopējā eksporta.
Un, lai gan Sirene atzina, ka ir nepieciešama lielāka vides aizsardzība, Somijai bija “svarīgi”, lai meža politika tiktu pieņemta “valsts līmenī”, viņa sacīja.
2020. gadā Somijas meža nozares produkcijas eksports veidoja 10,4 miljardus eiro, kas ir 18% no valsts kopējā eksporta.
Un Somija nav viena ar savām bažām: 2021. gada jūlijā 10 ES dalībvalstis rakstīja kopīgu vēstuli Komisijai, paužot savas “dziļās bažas” par iniciatīvām.
“Mēs vēlreiz apstiprinām, ka atbildība par mežiem gulstas uz dalībvalstīm,” teikts vēstulē, ko parakstījušas Austrija, Čehija, Igaunija, Somija, Vācija, Ungārija, Latvija, Polija, Rumānija un Slovākija.
Pret šo soli iebilst arī Francija, tāpat kā Zviedrija, kas 1.janvārī ir ES rotējošā prezidējošā valsts, un paziņojusi, ka plāno virzīt mežsaimniecības jautājumus lemšanai valsts līmenī.
bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana
Šis jautājums sašķēla arī piecu partiju Somijas valdības koalīciju.
Zaļā partija, kas iestājas par aizsardzības pasākumiem, nonākusi nesaskaņās ar tradicionāli spēcīgu mežsaimniecības nozares atbalstītāju Centra partiju.
Pēc vairāku dienu ilgām strīdiem vēlā vakarā pirms piektdienas balsojuma koalīcijas partijas vienojās par izšķirošu nostāju attiecībā uz ES rīcību.
Premjerministre Sanna Marina trešdien parlamentā sacīja, ka ES priekšlikums ir “nepieņemams bez būtiskām izmaiņām”.
Mežizstrāde ir palīdzējusi pārveidot Somijas zemes izmantošanas nozari, kurā ietilpst arī meži, par neto emitētāju.
“Nav šaubu, ka šīs darbības ir nepieciešamas, lai ierobežotu dabas zudumu un bioloģiskās daudzveidības iznīcināšanu,” sacīja Helsinku universitātes meža zinātņu profesore Jana Bak.
Taču viņa sacīja, ka tas nenotiks “bez aktīvas iejaukšanās” un norādīja, ka pēc desmit gadus ilgas brīvprātīgu pasākumu veicināšanas Eiropas Komisija konstatēja, ka ar mežu aizsardzību “tālu nav pietiekami”.
Backe sacīja, ka Somijas mežu plašā izmantošana ir izraisījusi sugu skaita samazināšanos un palēninājusi mežu augšanu, samazinot to spēju absorbēt oglekli.
Somijas statistikas pārvalde maijā lēsa, ka 2021. gadā Somijas zeme, ko galvenokārt izmanto lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, pirmo reizi kļūs par neto emisiju, jo samazināsies oglekļa piesaistītājs mežos.
“Izaugsmes palēnināšanās ir viens no faktoriem, kas veicina samazināšanos baseinā, un vēl viens faktors ir tas, ka ir palielinājusies mežu izciršana,” sacīja Baks.
© 2022 AFP
citāts: Somijas meži nosoda “negodīgos” ES klimata plānus (2022. gada 11. novembris) Iegūts 2022. gada 12. novembrī no https://phys.org/news/2022-11-finland-foresters-decry-unfair-eu .html
Uz šo dokumentu attiecas autortiesības. Neraugoties uz godīgiem darījumiem privātu studiju vai pētniecības nolūkos, nevienu daļu nedrīkst reproducēt bez rakstiskas atļaujas. Saturs tiek sniegts tikai informatīviem nolūkiem.
