(Bloomberg) — abonējiet New Economy Daily biļetenu, sekojiet mums par ekonomiku un abonējiet mūsu Podcast apraidi.
Visvairāk lasīts no Bloomberg
Jaunpienācēji eirozonā nenožēlo pievienošanos valūtu blokam, taču viņi cīnās ar vienu no tā galvenajiem trūkumiem.
Baltijas valstī Igaunijā inflācija decembrī sasniedza pēdējo divu desmitgažu augstāko līmeni – 12,2%. Netālu esošajā Lietuvā nav veicies daudz labāk, un šīs nedēļas dati liecina, ka cenu pieaugums ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā eirozonas rekordlielums 5%.
Viņiem nevajadzētu cerēt, ka monetārā politika drīzumā nāks palīgā: Eiropas Centrālās bankas galvenais ekonomists otrdien atkārtoti uzsvēra, ka procentu likmju paaugstināšana 2022. gadā ir “ļoti maz ticama”, jo ir sagaidāms, ka inflācija samazināsies zem centrālās bankas mērķa. 2%. vidējā termiņā.
Tas ir pretrunā ar agresīvākiem pasākumiem valstīs, kas neietilpst eirozonā, kur centrālie baņķieri no Varšavas līdz Budapeštai rīkojas agresīvi, lai ierobežotu cenu pieaugumu, kas nav pieredzēts kopš komunisma sekām.
“Varbūt darīsim to, ko dara Polija, un paaugstināsim procentu likmes,” sacīja Mārtiņš Apolliņš, ekonomists Citadeles Bankā Rīgā, Latvijā, kur patēriņa cenas pagājušajā mēnesī pieauga par 7,9%.
Viņš telefoniski sacīja, ka, lai arī Baltijas reģionā jau gadiem ilgi ir “mazliet par zemu” aizņemšanās izmaksas, neradot nopietnas ekonomikas nesabalansētības, bažas rada algu īpatsvara pieaugums IKP.
Šīs bažas ir aktuālas Igaunijā, kur valdība apsver pasākumus, lai ar budžeta palīdzību atdzesētu inflāciju.
“Ja mums visā eirozonā ir vienota procentu likmju politika, nacionālās fiskālās politikas uzdevums ir izlīdzināt atšķirības,” Bloomberg pagājušajā mēnesī sacīja finanšu ministre Keita Bentosa Rosemanosa.
Tās Lietuvas kolēģis Gentari Skesti trešdien preses konferencē piekrita, ka Eirogrupas sanāksmēs tika apspriests jautājums par atšķirīgiem ekonomiskajiem apstākļiem.
“Ir grūti atrast politiku, kas derētu visiem,” sacīja Skysty. “Tāpēc mums vairāk jāpaļaujas uz nacionālajām darbībām, ko valstis var veikt.”
Cenu neatbilstību vēl vairāk pasliktina, ka reģionā valda liels darbaspēka trūkums, savukārt drīzumā no Eiropas Savienības sāks saņemt miljardiem eiro pandēmijas atveseļošanai paredzētās naudas.
Tomēr nav šaubu, ka Baltijas valstis ir priecīgas par eiro ieviešanu. Apvienojumā ar ekonomiskajām un komerciālajām priekšrocībām pāreja palīdzēja nostiprināt rietumu orientāciju 6 miljonu apgabalā ārpus Maskavas orbītas.
Pievienošanās eirozonai bija “milzīgs ieguvums”, uzskata Latvijas centrālās bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks, kura valsts pievienojās pirms astoņiem gadiem.
“Paskatieties uz ļoti vienkāršo 2008. gada krīzes un 2020. gada krīzes piemēru,” viņš teica tiešsaistes pasākumā šonedēļ. “Ja toreiz mums nebija iespējas aizņemties un fiskālā korekcija bija pārāk sāpīga, tad tagad ir pavisam cits stāsts.”
Atšķirībā no tādām vietām kā Vācija, sabiedrībā ir maz kurnēšanas par pašreizējo straujo cenu kāpumu, jo daudzi Baltijas pilsoņi ir izbēguši no Padomju Savienības sabrukuma izraisītās hiperinflācijas.
Savā ziņā viņu pašreizējā grūtā situācija ir tikai ekstrēmāka versija tam, kas notiek lielākajās eirozonas dalībvalstīs, kur spēks ir virzītājspēks.
Pusi no cenu pieauguma Igaunijā pagājušajā mēnesī nodrošināja enerģija, elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksām vairāk nekā par 120% palielinoties salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu decembrī, kā arī lielāku patēriņu vēsākā ziemeļu temperatūrā.
Taču viņu nožēlojamā situācija var arī atskanēt trauksmes zvaniem Eiropas Centrālajā bankā, jo Tallinas centrālā banka no Frankfurtes politikas veidotāju puses runā daudz steidzamāk par otrreizējās ietekmes risku.
“Augstas enerģijas cenas nozīmē, ka inflācija tuvākajā laikā nesamazināsies,” pagājušajā nedēļā sacīja Igaunijas centrālās bankas ekonomists Solifs Bērts. “Ekonomikai ir slikti, ka īslaicīgs inflācijas pieaugums uzņēmumiem palielina darbaspēka izmaksas, liekot tiem pielāgot savas cenas un tādējādi izraisot algu un cenu virpuli.”
Lasītākā Bloomberg Businessweek
© Bloomberg LP 2022
