Putnu gleznotāja Ineta Freidenfelde / Eseja

Pirms pieciem gadiem māksliniece Ineta Freidenfelde sāka gleznot putnus savās mājās Bieriņos, zaļojošā apkaimē Rīgas dienvidu pievārtē. Pēc tam 2020. gada pavasarī pienāca slēgšana, un viņa visu savu brīvo laiku izmantoja, lai intensīvi vērotu spārnotos radījumus un radītu skaistas gleznas.

“Tas bija tik intriģējoši, ka laiks man vienkārši paskrēja garām,” viņa saka. “Cilvēki domā, ka viņi ir visa centrs, un mēs varam sasmalcināt un saplēst to, kas mums patīk. Bet putnu pasaule ir ārkārtīgi skaista.”

Rīgā dzimusī Ineta daļu pusaudža vecuma pavadīja Liepājas Politehniskajā skolā, bet 90. gadu sākumā atgriezās galvaspilsētā, lai Latvijas Mākslas akadēmijā studētu teātra dizainu un glezniecību. Viņa noslīpēja zeltīšanas paņēmienus, kas piešķir viņas gleznām pārsteidzošu izskatu Hamiltonas aprūpes institūts Kembridžā, Apvienotajā Karalistē.

Inetas interese par putniem pieauga pēc tam, kad viņa pierunāja kaimiņus nenocirst koku, kurā atradās vārnu ligzda. Kamēr iepriekš minētie kaimiņi vārnas uzskatīja par trokšņainiem kaitēkļiem, Anitu pārsteidza pāra atbalstošās, vienas sievas attiecības (“labākas par cilvēkiem,” viņa smejas) un viņu rūpīgās rūpes par mazuļiem, pat pārliecinoties, ka viņi dabū pusdienas snaudu. .

Vienu reizi vanags pārgāja, lai pabarotu baložus, kurus Ineta turēja ārā būrī. Taču neparastā starpsugu solidaritātes aktā vārnu grupa padzina plēsēju.

Rūkoši parādījās lielās kaijas, un Anitas dzimšanas dienā nogrima pīļu bars. Mājas malkas krāvumā virsū bija stārķa ligzda, bet tās vietā starp koku stumbriem – putna ligzda. Baidoties, ka vasaras karstuma vilnis koka skursteni padara par krāsni, Ineta caur to izlaida pilošu šļūteni, lai to atdzesētu.

Pēc tam, kad zvirbuļu cāļi ir paaugušies, tie nolaižas uz palodzes, lai parādītu Anitai, ka viņiem tas ir izdevies, pirms izlido dzīvot savu dzīvi.

“Viņi skaidri atpazina saikni,” viņa saka. “Un es gribēju tos uzzīmēt un gleznot, lai parādītu, cik tie ir vērtīgi. Tās ir ļoti saprātīgas būtnes.”

Kad Covid noteikumi atļāva, Ineta sarīkoja izstādi “valters rabaRīgas centrā esošās bibliotēkas “Daba nekarantīnā” mērķis ir parādīt, ka, lai ko cilvēks darītu, daba turpina savu ceļu, kuras putnu darbi šobrīd ir apskatāmi Bruknas muižas kapelā Zemgalē.

Reizēm Ineta savās mājās rīko atvērto durvju dienas, lai cilvēki klātienē atklātu, kā viņa strādā. Tas saplūst ar Bieriņu bohēmisko noskaņu, kur gleznotāju un tēlnieku kopiena ir uzturējusi darbnīcas kopš 80. gadiem. Bieriņu apmeklētāji var apmeklēt arī Induļa Rankas veidoto skulptūru dārzu, kurš veidojis arī akmens grebumus Turaidas Tautasdziesmu kalnā pie Siguldas.

Māksliniekiem līdzās radošai kaislei ir arī jāpelna iztika. Ineta atzīst, ka ir bijuši finanšu kāpumi un kritumi, ko veicinājis viņas un viņas meitas koptais sakņu dārzs, kas nodrošina lielu daļu pārtikas. Uz tā var redzēt viņas gleznas tīmekļa vietne, pieejams pārdošanai Francijas tiešsaistes izstādē Singlets. Viņas darbs ir nonācis grupās visā pasaulē. Pirms dažiem gadiem viņas mazie Latvijas putnu attēli bija ļoti pieprasīti Krievijā.

Liesajā periodā Ineta dabūja darbu grāmatnīcā. Bet pēc tam, kad viņa nokrita darbā un guva tik smagu smadzeņu satricinājumu, viņa saprata, ka viņai jābeidz tērēt laiku un jāturpina zīmēt.

“Kad es mēģinu dzīvot tradicionālu dzīvi, man viss iet labi,” viņa saka. “Es jūtos kā laba dvēsele ar putniem – mēs esam dzimuši, lai būtu brīvi.”

Pastāstiet mums par kļūdu