iCeļo stāsti

Krēta kā dzīves vieta

Pēdējā laikā mani bieži apciemo draugi un paziņas, un es kopā ar viņiem atkal izbaudu visu Krētas skaistuma pilnību, kas ikdienā ir piemirsusies. Vienlaikus saskaros arī ar dažiem nepatīkamiem momentiem.

Pirmkārt, un tas ir pilnīgi atkarīgs no tā, kādu atpūtas veidu izvēlaties, labāk ir drusku vairāk piemaksāt un izvēlēties labāku viesnīcu, jo tā saucamie lētie numuri ir tiešām lēti. Tajos nav ne TV ne radio, ne balkona. Par kondicionieri jāmaksā atsevišķi utt. Nu, vispār šausmas. Vienā numurā nebija pat telefona un tualete nestrādāja, tomēr nākošajā dienā istabu nomainīja. Kāpēc es iesāku ar atpūtas veidu? Es zinu, ka ir cilvēki, kuri nepievērš uzmanību viesnīcai un istabām. Viņi ir atbraukuši izklaidēties un viņiem ir vajadzīga gulta, lai pārlaistu nakti. Tādā gadījumā, protams, ir labāk izvelēties to lēto viesnīcu.

Otrkārt, ekskursijas, kuras piedāvā Latvijas tūrisma firmas ir dārgākas, nekā var nopirkt vietējā Grieķijas turfirmā.Uz ielām ir neskaitāms daudzums plakātu ar piedāvājumiem braukt ekskursijās uz Santorini, Samarijas aizu, Knossosu utt. Sanāca, ka mani draugi nopirka tūri uz Santorini par 20 eiro par personu dārgāk, nekā varēja iegādāties tūrisma firmā aiz stura.Bet tas atkal ir atkarīgs no tā, kā gribat atpūsties. Samaksājot vairāk, jūs zināt, ka nepazudīsiet. Jūs savāks, aizvedīs, izrādīs un atvedīs atpakaļ. Citādāk - viss jāmeklē pašam.

Ja īrējat mašīnu, labāk noskaidrot par apdrošināšanu. Pieprasiet tikai Full* apdrošināšanu (grieķiski – MIKTI). Tad avārijas gadījumā jūs maksāsit tikai līdz 200 eiro un apdrošināšanas firma apmaksās visu pārējo. Turklāt īres maksa nav daudz dārgāka par parasto. Uzmanieties uz ielām, jo ceļi ir kalnaini un grieķi ir karstasinīgi autovadītāji. Bet šeit, salīdzinājumā ar Latviju, ir braukšanas kultūra. Atcerieties, ka jāpalaiž gājēji un citi autovadītāji. Vietējos kalnos ir daudz draudīgu un asu pagriezienu, kuri tā neizskatās, bet tajos var viegli izraisīt avārijas. Ievērojiet ceļu satiksmes noteikumu, kaut arī policijas uz ielām nav. Piemēram, ja pārbraucat pie sarkanās gaismas ir jāmaksā 700 eiro. Krēta ir pilna ar šauram ieliņām, kur divas mašīnas nevar pabraukt viena otrai garām, kaut arī skaitās, kā divvirzienu ceļš. Tādā gadījumā vienai no mašīnām jāpabrauc atpakaļ, līdz vietai, kur var izmainīties. To izlemj uz vietas, parasti atpakaļ brauc tas, kuram vieglāk, bet vispār - palaiž sievietes.  

Vēl Grieķijā nav pieņemts kaulēties, bet vietējie labprāt jums iedos atlaidi. Cilvēki ir ļoti atsaucīgi un laipni. Šeit nepastāv tādas lietas kā izvarošana, laupīšana, bomži utt. Nav no kā baidīties izejot vēlu naktī uz šauras ieliņas, vai vispār staigājot pa nakti. Bet nav vēlams iesaistīties konfliktos un kautiņos, jo katram Krētas vīrietim ir ierocis. Tādēļ ir tik zema kriminālā attīstība. Viņi neplātās ar ieročiem, bet visi par to zina. Nu, tu taču neiesi aplaupīt kādu, zinot, ka viņam ir ierocis?

Grieķu vīrieši tik tiešām ir vīrišķīgi, pilnā vārda nozīmē. Viņi stingri stāv uz kājām un ir par sevi pārliecināti. Tāpēc var atvēlēt daudz laika un uzmanības sievietei. Vienmēr laipni un izpalīdzīgi. Sievietes loma šeit vairāk ir māja un bērni. Kaut arī vairākums sieviešu strādā, viņas stāv aiz vīra, kā aiz sienas. Grieķu sievietes reti meklē patstāvību, pilnībā uzticoties un atdodot vadības grožus vīrietim. Pastāv nerakstīts likums, ka sievietes nauda ir viņas nauda, bet vira nauda – kopējā (paradīze Latvijas sievietēm)! Krētā ir ļoti stipras un izpalīdzīgas ģimenes. Vecāki vienmēr cenšas nodrošināt bērnus. Ļoti izplatīts ir ģimenes bizness. Un viss noris vēsa garā - varat sastapt veikalā sievieti ar zīdaini, kura jums jauki uzsmaidīs un pārdos preci, un atnāks vēl viņas tēvs vai brālis ar jums aprunāties. Jauki un mīļi. Mājīgi. Tā ir sajūta, ko paņemsit sev līdz!

Krētā ir ļoti daudz ilgdzīvotāju. Vietējie iedzīvotāji dzīvo apmēram līdz 89 gadiem. Ir ari daudz tādu, kas mirst pārkāpjot 100 gadu robežu. Vietējie ēdieni, saule, jūra, svaigais gaiss kalnos un nebeidzamā darba mīlestība, uztur dzīvību vecajos cilvēkos. Viņi ātrāk nomirs bez darba. Tāpēc nav tiesa grieķus apvainot slinkumā. Tas ir dzīves stils, ko latviešiem no sākuma nesaprast. Lēnīgums un punktualitātes trūkums, liecina par citu laika izjutu. Grieķu 5 minūtes var ieilgt pusstundā vai pat pusotrā, bet tas nekādā ziņā neliecina par necieņu pret jums. Tas ir vietējais dzīves ritms.Un varbūt derētu no tā macities.Ne velti cilvēki šeit dzīvo ilgāk.

Krētas zilganajos kalnos ir daudz ciematiņu, kur vel joprojām dzīvo, kā sen senos laikos.Uz lauka dodas ēzelīša mugurā, apkopj savas vīnogas vai olīvas. Katrā mājā durvis ir atvērtas jebkuram garāmgājējam. Viņi tevi apčubinās un pabaros, kaut arī nesapratīs ne vārda, ko viņiem teiksi. Tikai smaidi un labestība visapkārt. Vecas aptamborētas sedziņas uz galdiem, daudz visādu nieciņu un neskaitāmas fotogrāfijas pie sienām - bērni, mazbērni.To parastiem tūristiem reti, kad sanāk piedzīvot, bet tas viss pastāv. Večiņas tērpušās sēru drēbēs, sēž uz ielas pie mājas un vēro garāmgājējus, dažbrīd dziļi nopūšoties, bet ne aiz skumjām vai nožēlas. Viņas savu dzīvi ir nodzīvojušas pēc Dieva likuma un viņām nav par ko žēloties. Viņas ir laimīgas, ka vēl dzīvo un var palīdzēt, nevis gaidīt palīdzību.  

No vietām, ko vērts apciemot un uz kurieni tūristus reti ved, ir Zeva ala – pilna ar stalaktītiem un drēgnas nomāktības apņemta. Tā pastāv aiz laika robežas un mūsdienu steigas. Iegrimusi pārdomās un ir mītu apņemta. Leģenda stāsta, ka tā ir vieta, kur tika paslēpts Zevs, no sava tēva Kronosa, kurš apēda visus savus bērnus dzīvus. Zeva māte savam vīram iedeva akmeni bērna vietā, bet pašu Zevu noslēpa alā, kur viņš uzauga, barots ar kazas pienu.Un visbeidzot kļuva par visspēcīgāko Dievu.

Tad vel ir ļoti skaisti ūdenskritumi ciematā Argirupolis. Man šie ūdenskritumi ir kaut kas īpašs, jo mana vīramāte ir dzimusi šajā ciemā. Tur atrodas arī ģimenes baznīca un kapsēta. Vieta ir brīnišķīgi skaista un atvēsinoša vasaras svelmē. Milzīgu koku ielenkta un bagāta ar mazām taverniņām. Tā ir vieta, kur dvēsele atpūšas un šalc līdz ar ūdenskritumiem.

Juhtas kalns, kuru sauc arī par Zeva kalnu, jo tas izskatās kā guļoša vīrieša profils, uz kura pieres ir uzcelta baznīca, lai Zevs nepamostos. Šinī kalna virsotnē paveras burvīgs skats uz pilsētu un dabas stihiju un vēja šalkoņas priekša tu sajūti, cik niecīgs cilvēks tomēr ir.

Nu, protams, arī Knossos pilsdrupas – tur ved visus tūristus. Labāk ir pasūtīt gidu, kurš visu pastāstīs un izskaidros, jo citādi neizjust pilsētas varenumu un vēsturi pilnībā. Šī brīnišķīgā pilsēta ir saglabājusies no mitu laikiem (2000 g p.m.ē.). Pilsētas pazemes labirintā kādreiz dzīvoja minotaurs. Tas ir mīts, bet tu savā priekšā redzi reālu vēsturi. Tur arī savā vaļā pastaigājas pāvi, arr kuriem var nofotografēties, jo viņi ir flegmatiski, kā vistas.

Nu, jā - laikam aizrāvos ar stāstīšanu. Bet es tiešām mīlu šo zemi un vēlu visiem izbaudīt Krētu no tās skaistākās puses.

_______

*Full – pilnā komplektācijā – ietver visa veida auto apdrošināšanu

Autore: Kristīne Cikune-Perantonaki

Foto: Liene Sīpola;  lloydi.com



komentāri

Vēl nav neviena komentāra