lietotāju stāsti

STAMBULAS VĪZIJAS (I)

Stambula – ar krāšņiem epitetiem apveltītā pilsēta, kura ar „vienu kāju” iekāpusi Āzijā, bet ar otru vēl kavējas Eiropā. Šī gada vēlā pavasarī man palaimējās īstenot savu sapni un sešas fantastiskas dienas pavadīt vēl jo fantastiskākā pilsētā. Varētu pastāstīt, cik skaista ir slavenā Stambulas vecpilsēta ar Sultanahmeta laukumu, kur mīt vēl jo slavenākā Sv.Sofijas katedrāle un Zilā mošeja, par iztēli rosinošiem Lielo tirgu un Garšvielu tirgu, par Taksima skvēru ar visiem pie tā piederošajiem izklaides industrijas objektiem, par Bosforu un Marmora jūru, par neskaitāmiem parkiem, mošejām un sultānu un prezidentu pilīm. Bet, domāju – nav vērts, jo neko jaunu jau es neatklāšu un par to ikviens, kuru tas patiesi interesē, var izlasīt gudrās grāmatās un, paklīstot pa Google – n-tajos ceļojuma aprakstos. Es vēlos padalīties ar dažiem iespaidiem, kurus es ar prieku izbaudīju, nesteidzīgi iepazīstot pilsētu, kuru tūrisma eksperti atzīmējuši pasaules pilsētu TOP 10 sarakstā un iesaka ikvienam ceļotājam vismaz reizi mūžā to apskatīt. Populārā padomju laika komēdiju filmas frāze „Stambul – gorod kontrastov” attaisnoja sevi pilnībā un, pavisam negaidīti, tieši pozitīvā nozīmē. Zinot, ka braucu uz 12 miljonu pilsētu, jau domās gatavojos ieraudzīt Stambulu ļaužu pārblīvētu, trokšņainu, netīru un pilnu citiem „netikumiem”, kas asociējas ar lielpilsētu. Bet rezultātā šoka terapija! Varbūt pie tā bija „vainīgs” pavasaris, kad viss ir vēl svaigs un zaļš, krāšņiem ziediem pārpilns, bet varbūt mana sen lolotā sapņa piepildīšanās – savām acīm pārliecināties par Stambulas kontrastiem. Pirmais šoks – pilsēta ir apbrīnojami tīra – gan uz ielas, gan tirgos, gan ēstuvītēs, gan parkos, gan tūristu visvairāk iecienītākajās vietās. Un apmeklējām mēs dažādus pilsētas rajonus, gan vecpilsētu, gan lielākās izklaides ielas, gan vairāku tirgus un ostmalas rajonus, gan pilsētas Āzijas daļu. Ielu kafejnīciņā malkojot turku kafiju vai sēžot parkā uz soliņa un pavērojot stambuliešus, tā teikt, „no malas”, man pat likās, ka viņiem piemīt iedzimta tīrības un kārtības mīlestība. Bet varbūt man tikai paveicās, un vasaras svelmē iespaidi būtu citādi? Šoks numur divi. Biju gaidījusi milzīgas ļaužu masas, kas pārvietojas no vienas pilsētas malas uz otru, transporta sastrēgumus un fonā esošo troksni. Un atkal nekā. Klīstot pa pilsētu gan agri no rīta, gan pašā dienas vidū, pēcpusdienā vai naktī, es nekur neizjutu, ka šī ir daudzu miljonu pilsēta. Varbūt atkal vainīgs bija pavasaris, kad tūristu salīdzinoši mazāk, nekā citkārt. Arī sastrēgumus nemanījām, lai gan pārvietojāmies ar visiem iespējamiem sabiedriskā un privātā transporta veidiem gan pa sauszemi, gan ūdeņiem. Vienīgā diena, kad iekļuvām sastrēgumā (man domāt, ne lielākā kāds mēdz būt Rīgā piektdienas vakaros) un uz savas ādas izjutām lielākas ļaužu masas un valsts armijas klātbūtni, bija valdības opozicionāru organizētā demonstrācijā pret jauno Turcijas prezidentu un tā ievēlēšanas kārtību.

Par stāstu balsots 0 reizes


komentāri

Vēl nav neviena komentāra