lietotāju stāsti

Akcija:"Pārklājam Itāliju!", 2.daļa

Uzsākam akciju- Pārklājam Itāliju! II daļa Nākamajā rītā devāmies uz lidostu, lai ar Ryanair reisu dotos uz Romu. Romā pabijām 4 dienas/3 naktis. Tā kā sagaidītāju pazinām tikai caur Internetu, tad bijām rezervējušas sev hosteli centrā, netālu no dzelzceļa stacijas. Hosteļa nosaukums “Freesyle” pilnībā atbilda nosaukumam- administrators, jauks puisis no Brazīlijas, nesteidzīgi reģistrēja mūs (paturot uz kādu laiku mūsu pases pie sevis. Tāda kārtība ir daudzās Itālijas viesnīcās) un sāka plānot, kurā no trijām istabiņām (“dzeltenā”, “zilā” vai vienkārši “trešā”) mūs izvietot. Tikām izmitinātas “trešajā” istabiņā, kas bija jauktā- abiem dzimumiem. Mēs neatcerējāmies, kāda veida istabu bijām Internetā rezervējušas, protams, tas neko nemainītu, jo labi, ka vispār tiek pie gultasvietām. Istabiņas maziņas, katrā 8-11 gultasvietas. Mūsējā istabā atradās viena no divām dušām, kas bija gan ieguvums, gan arī zināms diskomforts attiecībā uz nepārtrauktu “tautas staigāšanu” caur mūsu istabu, it sevišķi agri no rīta. Šāda veida hosteļos par personīgām mantām atbildību uzņemies tu pats (tev tiek piedāvāts plaukts vērtīgām lietām, t.s. “safety lockers”, kur mums pašām bija jāizmanto sava slēdzene), tāpat arī par savu naktsmieru, jo neeksistē tā saucamais ‘lockouts”, tāpēc katrs iet un nāk kad gribas. Laime, ka mēs pašas pārsvarā atgriezāmies hostelī tikai ap rīta pusi, tad nedzirdējām citu biedru atnākšanu un rosīšanos. Tomēr šādai dzīvošanai hostelī ir daudz priekšrocību- diezgan demokrātiska cena (viena nakts maksā ap 20 eiro), iespējas satikt jaunus cilvēkus no visas pasaules (vecuma ierobežojums 35 gadi), bezmaksas internets un mums pat pats “adminītis” gatavoja brokastis un vakariņas! Tātad Romas lidostā mūs sagaidīja Interneta draugs Moriss un ar mašīnu mūs nogādāja līdz iepriekšminētajam hostelim, kā arī deva norādes par labākajām Romas vietām un lietām. Mūsu Interneta draugam bija jāstrādā, bet mēs, nemiera māktas, ar vilcienu tajā pašā vakarā devāmies uz Ostiju- uz vietu, kur gar pludmali izvietoti daudzi klubi. Labi izdejojušās, ar pirmo vilcienu devāmies atpakaļ uz Romu uz savu hosteli. Nākamajā dienā nolēmām uzmeklēt manas latviešu draudzenes draudzeni Džūliju, kas dzīvo Romā. Mums nebija īpašu grūtību atrast Džūlijas māju, kaut gan tā bija kādu gabaliņu ārpus Romas. Adresi zinājām, bet mums nebija viņas telefona numurs. Tā nu mums izdevās sarunāt tikšanos ar Džūliju uz nākamo dienu, bet vakarā mēs ar Interneta draugu Morisu un vēl 2 viņa draugiem devāmies uz restorānu, pēc tam uz klubu, nosvinēt draudzenes dzimšanas dienu.

Par stāstu balsots 0 reizes


komentāri

Vēl nav neviena komentāra