Lai gan dažās dalībvalstīs ir tiesību akti, kas ierobežo darba laiku augstā temperatūrā, sliekšņi atšķiras, un daudzās valstīs tagad ir valsts mēroga termiskie ierobežojumi.
Arodbiedrības pirmdien aicināja Eiropas Komisiju noteikt maksimālās temperatūras ierobežojumus āra darbiniekiem pēc tam, kad Madridē pagājušās nedēļas spēcīgā karstuma viļņa laikā gāja bojā trīs cilvēki.
Lai gan dažās dalībvalstīs ir tiesību akti, kas ierobežo darba laiku augstā temperatūrā, sliekšņi atšķiras, un daudzās valstīs nav valsts mēroga termisko ierobežojumu.
Saskaņā ar aptauju aģentūras Eurofound pētījumiem 23 procenti no visiem strādājošajiem visā Eiropas Savienībā ceturto daļu laika ir pakļauti augstām temperatūrām. Šis procents pieaug līdz 36% lauksaimniecībā un rūpniecībā un 38% celtniecībā strādājošajiem.
Iepriekšējie pētījumi ir saistījuši augstāku temperatūru ar vairākiem hroniskiem stāvokļiem un lielāku infekcijas risku darba vietā.
“Strādnieki katru dienu atrodas klimata krīzes frontē, un viņiem ir nepieciešama aizsardzība, lai stātos pretī arvien pieaugošajiem draudiem, ko rada galējās temperatūras,” sacīja Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāra vietnieks Klāss Maikls Štāls.
ETUC norādīja, ka lielākajā daļā ES valstu nav tiesību aktu par maksimālo temperatūru darba vietās, lai gan Beļģijā, Ungārijā un Latvijā ir daži darbības ierobežojumi.
Francijā, kur pašlaik nav darba temperatūras ierobežojumu, 2020. gadā vien no karstuma iedarbības gāja bojā 12 strādnieki, paziņoja arodbiedrība.
Briesmas nevar ignorēt
Spānijā, kur pagājušajā nedēļā tveicīgajos apstākļos gāja bojā trīs strādnieki, ir noteikti temperatūras ierobežojumi, taču tikai dažām profesijām.
Sestdien Madridē mira 60 gadus vecs ielu apkopējs ar viena mēneša līgumu pēc tam, kad iepriekšējā dienā strādājot uz ielas sabruka no karstuma dūriena.
Tobrīd Madridē temperatūra tuvojās 40 grādiem pēc Celsija.
Sestdien Madrides priekšpilsētā mira 56 gadus vecs noliktavas darbinieks, kurš darba laikā guva karstuma dūrienu.
Ceturtdien drošības spēki paziņoja par strādnieka nāvi augstās temperatūras dēļ Barakelosā de Jaramā galvaspilsētas pievārtē.
Pagājušajā nedēļā pilsēta panāca vienošanos ar arodbiedrībām, lai ierobežotu manuālo ielu tīrīšanas darbu temperatūru zem 39 grādiem pēc Celsija.
Vidējai globālajai temperatūrai vairāk nekā par 1,1°C augstākai nekā pirmsindustriālajam laikmetam, Eiropa piedzīvo arvien vairāk rekordlielu karstuma viļņu.
Zinātnieki saka, ka globālā sasilšana arī turpmāk padarīs nāvējošus karstuma viļņus biežākus un intensīvākus, palielinoties oglekļa piesārņojuma līmenim atmosfērā.
Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata zinātnes komiteja brīdināja, ka desmitiem miljonu cilvēku piedzīvos ārkārtīgi karstas dienas zem diviem grādiem pēc Celsija. Klimata plāni valstīm liek Zemei sasilt par 2,7 grādiem pēc Celsija.
“Karstuma viļņi var būt nāvējoši cilvēkiem, kuri strādā bez saules aizsardzības, kā mēs šovasar Spānijā jau redzējām,” sacīja Štāls.
“Strādnieki katru dienu atrodas klimata krīzes priekšgalā, un viņiem ir nepieciešama aizsardzība, lai cīnītos pret arvien pieaugošajiem draudiem, ko rada ārkārtējas temperatūras.”
Viņš sacīja, ka ES ir vajadzīgi visā kontinenta tiesību akti par darba temperatūras galējībām, jo ”laika apstākļi neievēro valstu robežas”.
“Politiķi nevar turpināt ignorēt briesmas mūsu visneaizsargātākajiem darbiniekiem, ko rada komfortabli biroji ar gaisa kondicionētāju,” viņš teica.
Ziemeļrietumu Indija šūpojas zem neparasti agra karstuma viļņa
© 2022 AFP
citāts: aicinājums noteikt maksimālo darba temperatūru pēc ES karstuma viļņa izraisītiem nāves gadījumiem (2022. gada 25. jūlijs) Iegūts 2022. gada 25. jūlijā no https://phys.org/news/2022-07-max-temperature-cap-eu-heatwave .html
Uz šo dokumentu attiecas autortiesības. Neraugoties uz godīgiem darījumiem privātu studiju vai pētniecības nolūkos, nevienu daļu nedrīkst reproducēt bez rakstiskas atļaujas. Saturs tiek sniegts tikai informatīviem nolūkiem.
