Krievijas prezidents Vladimirs Putins Ukrainas karā zaudējis Ārējās drošības dienesta elites vadītāju, kā rezultātā piecus mēnešus ilgā konflikta laikā gāja bojā 99. virsnieks, liecina jauns ziņojums.
36 gadus vecais pulkvežleitnants Nikolajs Gorbans bija FSB speciālo spēku komandieris un gāja bojā “2. augustā kaut kur Ukrainā”, informē Napalmas žurnālists Andrejs Pavluško.
Gorbana nāves apstākļi netika atklāti.
Tiek uzskatīts, ka viņš ir augstākais FSB aģents, kuru savulaik vadīja Putins, kurš tika nogalināts iebrukuma Ukrainā laikā.
Oficiālā paziņojumā, kurā apraudots viņa zaudējums, teikts, ka Gorbans “piedalījies kaujas aktivitāšu un speciālo operāciju vadībā Krievijā un ārvalstīs.
Atrodoties kaujas misijās, viņš izrādījās drosmīgs un izlēmīgs virsnieks. Viņš lepojās ar savu dienestu Krievijas FSB.
Citatā arī teikts, ka karavīra dēls Gorbans iepriekš karojis Sīrijā un viņam tika piešķirtas divas drosmes medaļas. Viņam ir sieva un trīs dēli.
Citā triecienā Kremlim bojāgājušo sarakstā tika iekļauts arī armijas aviācijas komandieris pulkvedis Vasīlijs Kļičenko.
Kļičenko bija izcilu helikopteru pilotu un snaiperu kaujas izmantošanas un pārkvalificēšanas 344. centra priekšnieka vietnieks.
Nesenie nāves gadījumi parāda, kā prezidenta Putina karš ir noasiņojis viņa bruņoto spēku un drošības dienestu līderos.
Pagājušajā nedēļā Krievijas spēki zaudēja 52 gadus veco Olgu “Korsu” Kačuru, pirmo sievieti, kas Ukrainas karā nogalinājusi pulkvedi.
Viņa bija pulkvede Krievijas atbalstītās Doņeckas Tautas Republikas spēkos Ukrainā, kur komandēja raķešu artilērijas divīziju.
Putins pēc nāves piešķīra viņai Krievijas Varoņa ordeni “par drosmi un varonību, kas tika demonstrēta militāro pienākumu izpildē”.
Arī Krievijā karā ir nogalināti vismaz 10 tās ģenerāļi, lai gan Kremlis līdz šim ir apstiprinājis tikai četrus nāves gadījumus.
Tikmēr svētdien, Par to ziņoja Lielbritānijas aizsardzības izlūkošana Ka Krievijas spēku “sliktā snieguma” dēļ Ukrainā, ir “ļoti iespējams”, ka Kremlis kopš karadarbības sākuma 24.februārī ir izraidījis vismaz sešus komandierus.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā jaunākajā publikācijā ziņoja, ka ģenerālis Aleksandrs Čaiko maijā tika atbrīvots no Austrumu militārā apgabala komandiera amata.
Ģenerālis pulkvedis Aleksandrs Žuravļevs, kurš Rietumu militāro apgabalu komandē kopš 2018. gada, izlaida Krievijas Jūras spēku dienu Sanktpēterburgā 31. jūlijā, un, visticamāk, viņa vietā stāsies ģenerālis Vladimirs Kočičkovs.
Britu izlūkdienesti arī paziņoja, ka operāciju Ukrainā vadījušais ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs vēlāk tika atstādināts no amata, un ģenerālis Sergejs Surovkins pārņēma dienvidu karaspēka grupējuma vadību no ģenerāļa Genādija Židko.
DoD secināja, ka “kumulatīvā ietekme uz komandu saskaņotību, iespējams, ir ieguldījums Krievijas taktiskajās un operatīvajās grūtībās”.
