zinātnes finansējuma pieaugums; Institūti saka, ka tas joprojām ir pārāk zems/viela

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta pārstāvis Jānis Peders sacīja, ka 2022.gadā finansējums pieaugs par 30%. Ministrijas budžetā atbalstam atvēlēts vairāk nekā 61 miljons eiro. zinātnei. Payers sacīja, ka aptuveni 35 miljoni eiro no šīs naudas plānoti zinātnes bāzes finansēšanai, kas ir par 7,6 miljoniem vairāk nekā iepriekš.

Departaments šogad mainīs pieeju līdzekļu pārdalei, vairāk koncentrējoties uz paveikto, nevis personāla komplektēšanu.

Pārdalē tiks ņemti vērā arī zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultāti, kā arī jauno zinātnieku ieguldījums, proti, veiksmīgas maģistra un promocijas darbu aizstāvēšanas tiks pavadītas ar lielāku atbalstu.

Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Antra Bvata sacīja, ka, lai gan pieaugums ir apsveicams, finansējums joprojām ir tālu no vēlamā.

“Zinātnes atbalsts joprojām būs mazāks par 1% no IKP, bet mēs vēlamies sasniegt šo skaitli vismaz 1,5%. Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka zinātnes sniegumam būs lielāks īpatsvars pamatfinansējuma kontā. Ilgtermiņā mēs vēlētos redzēt, lai zinātnēs būtu vairāk stabilitātes un gaidāms finansējuma pieaugums, ar ko institūti un pētnieki patiešām var rēķināties, taču īstermiņā mēs vēlētos redzēt, ka šī papildu nauda palīdzēs pārvarēt strukturālās pieturas naudu pašlaik beidzamajām pēcdoktorantūras stipendijām. Valsts budžeta palielinājums ļauj finansēt analogo programmu laika posmam līdz nākamajai pēcfinansēšanas aktivitātei 2024. gadā. Tas ir svarīgi, lai novērstu finansējuma iztrūkumu prominentākajiem jauniešiem pētnieki.”

Kopumā valsts finansē 22 zinātniskās institūcijas. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) paspārnē ir daudz dažādu nozaru zinātnisko institūciju. Augstskolas Zinātnes departamenta direktore Liene Ņikitina-Zaķe prognozē, ka līdz ar jauno modeli finansējums RSU zinātnes struktūrām augs, taču kopumā institūtu budžeti lielā mērā ir atkarīgi no tā, cik veiksmīgi tie konkurē projektus.

READ  Kāpēc NASA mēģina notriekt Zemi uz Marsa?

“Šajos gadījumos pētnieku algas tiek segtas no projektu līdzekļiem un pamatfinansējuma atbrīvošanas, ko var ieguldīt infrastruktūrā, taču ar šo naudu nepietiek un arī RSU iegulda savu naudu fonda infrastruktūrā un darbinieku atalgojumā.” viņš teica.

No otras puses, galva Elektronikas un datorzinātņu institūtsPētniekus vajadzētu vēl vairāk motivēt piedalīties starptautiskos projektos un rakstīt izcilas zinātniskas publikācijas, sacīja Modris Grettans.

“Esmu pārsteigts, ka projekti tiek vērtēti vienādi neatkarīgi no tā, vai tie ir starptautiski vai vietēji. [..] Manuprāt, tā nav gluži pareizā situācija, jo starptautiskie projekti būtu jāfinansē atsevišķā grupā – no ārzemēm ievestā nauda tiek lēsta divreiz lielākā vērtībā, nekā Latvijas līmenī tiks pārdalīta. stimulēs [participation]. Cilvēki ievedīs vairāk naudas no ārzemēm un skaidrs, ka Latvija to dabūs.”

Viņš arī piebilda, ka pamatfinansējums līdz šim ir tikai aptuveni 15% no institūta kopējā finansējuma, kas īpaši ietekmē vietējo pētnieku konkurētspēju ar citiem valsts institūtiem, kur valsts atbalsts ir lielāks.

Mākslas akadēmijas studiju protektore Antra Praida aplēsusi, ka nākamgad pamatfinansējums mākslas zinātniekiem nedaudz samazināsies.

“Papildfinansējuma palielinājumam būtu jābūt daudz lielākam, lai tas jebkad tiktu sasniegts, jo tas, ko esam sastapuši šādos starptautiskos projektos, kas varētu būt etalons vai formula lielākam pamatfinansējuma palielinājumam, nav izdarāms līdz galam, jo ​​ir finansējuma trūkums Kopējā ideja ir lieliska, taču ir jābūt kādam precīzi definētam mehānismam, kas ir pietiekams, lai mums būtu pietiekamas finansiālās iespējas palielināt līdzdalību starptautiskos projektos.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš uzskata, ka zinātniskās bāzes finansēšana līdz šim nav veicinājusi attīstību, jo zinātnieku sasniegtie rezultāti nebija noteicošais.

Lai gan Kalvins atbalsta ideju par jauno modeli, viņš arī uzsvēra, ka valsts atbalsts joprojām ir zems, un pamatfinansējums papildus prasa 40 miljonus eiro.

READ  “Tālāk par to, kas ir iespējams” – Veba kosmiskais teleskops atklāj noslēpumainas senās galaktikas

“Ir jāiegulda zinātnē, lai mēs beidzot varētu izkļūt no zemākajām rindām [..] inovāciju, kā arī zinātnes un pētniecības finansēšanā uz vienu iedzīvotāju,” viņš sacīja, piebilstot, ka būtu nepieciešams atjaunot nacionālās pētniecības programmas, iesaistot jaudīgākos zinātniekus no visām Latvijas zinātniskajām institūcijām.

Kā iepriekš ziņoja LSM, Latvija ir starp valstīm ar zemākajiem izdevumiem pētniecībai un attīstībai Eiropas Savienībā.

Vai redzējāt kļūdu?

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top