Eiropas valstis var koncentrēties uz to, kā novērst tūlītēju COVID-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko šoku, taču zem zemes ir lielākas izmaiņas, kas pārveido zināšanu darba vietu sadalījumu Eiropā.
Sadarbībā ar Nordic Capital, vadošo privātā kapitāla uzņēmumu Ziemeļvalstīs, kur viens no mums ir Eiropas Uzņēmējdarbības un politikas reformas centra (ECEPR) galvenais direktors, kur viens no mums ir direktors, Tas tika iestatīts nesen Zināšanu ietilpīgas darba vietas Eiropā. Indeksā tiek apskatītas darbavietas četrās nozarēs, kas prasa daudz zināšanu: tehnoloģiju nozarē, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, progresīvos pakalpojumos un radošās profesijās. Mērot strādājošo iedzīvotāju procentuālo īpatsvaru 31 Eiropas valstī un 283 reģionos, kuri strādā šajās “garīgās uzņēmējdarbības funkcijās”, pētījumā tika konstatētas būtiskas izmaiņas zināšanu nozares ģeogrāfiskajā sadalījumā Eiropā.
Pirms COVID-19 pandēmijas zināšanu ietilpīgas darbavietas Eiropā nepārtraukti pieauga. Kā mēs atzīmējām Nordic Capital-ECEPR ziņojumā, vidēji laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam katru gadu Eiropas Savienības dalībvalstu, kā arī Lielbritānijas, Šveices, Norvēģijas un Islandes ekonomikai tika pievienotas 509 000 garīgā biznesa darba vietas. Bet 2020. gadā kopējais smadzeņu biznesa funkciju skaits pirmo reizi kopš pētījuma sākuma pirms pieciem gadiem samazinājās par 167 000. Izņēmums bija Ziemeļi, kas, neraugoties uz pandēmiju, 2020. gadā pievienoja 8600 garīgā biznesa darba vietas. Iespējams izskaidrojums ir tāds, ka Skandināvijas uzņēmumiem joprojām ir laba pieeja augošajam kapitālam.
Tikmēr Nordic Captial-ECEPR skaidri norāda, ka garīgo biznesa funkciju ģeogrāfija ir mainījusies. Lai arī vislielākā koncentrācija ir Šveicē, kurai seko Zviedrija, Nīderlande, Luksemburga un Dānija, citviet izaugsme ir straujāka. Kopš 2014. gada Kiprā uzņēmējdarbības funkcijas uz vienu iedzīvotāju ir palielinājušās gandrīz par 50%, savukārt Slovākija, Ungārija, Polija, Latvija, Portugāle un Bulgārija ir pieaugušas par trešdaļu vai vairāk. Igaunijā garīgā biznesa darbavietas pieauga par nedaudz mazāk par trešdaļu.
Turpretī Igaunijā un Ungārijā pašlaik ir lielāks darbspējīgā vecuma iedzīvotāju īpatsvars, kas nodarbināti zināšanu ietilpīgā darbā, teikts ziņojumā, salīdzinot ar daudzām turīgākajām Eiropas valstīm, piemēram, Norvēģiju, Beļģiju, Austriju un Franciju. Tikmēr Eiropas reģionā ar vislielāko garīgo uzņēmējdarbību koncentrējas Slovākijas galvaspilsētas reģions Bratislava, kur šādi strādā 22 procenti darbspējīgā vecuma iedzīvotāju. Kopumā Bratislava un citi reģioni piedzīvo strauju izaugsmi – Prāgā, Budapeštā, Varšavā un Bukarestē – tiek uzņemti aptuveni 923 000 garīga biznesa darba vietu – gandrīz tikpat daudz kā Londonā (līdzīgs lielums pēc darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita). Bratislavā, Prāgā un Budapeštā uz vienu iedzīvotāju ir lielāka garīgo biznesa funkciju koncentrācija nekā Londonā, savukārt Varšavā un Bukarestē – nedaudz zemāka.
Daļēji tas ir saistīts ar plānošanu. Zemās darbaspēka izmaksas un liela daļa jauniešu, kas iegulda augstākajā izglītībā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs ir izraisījusi smadzeņu biznesa uzplaukumu. Tikmēr sektors arvien vairāk pieaug tajās Eiropas daļās, kur apvienotas zemas algas, zemie nodokļi un brīvā tirgus ekonomiskā pieskaņa. Viens piemērs tam ir Igaunija, kuras iedzīvotāju skaits ir tikai 1,3 miljoni, bet kas ir 10. vietā pēc koncentrēšanās garīgās uzņēmējdarbības funkcijās uz vienu iedzīvotāju. Pirms neilga laika Maltas ekonomika bija samērā atpalikusi, taču pāreja uz brīvā tirgus politiku ir padarījusi to par tādu nozaru centru kā tiešsaistes spēles un blokķēdes.
Šādai attīstībai mazās valstīs, piemēram, Igaunijā un Maltā, pasaules mērogā var nebūt lielas nozīmes. Neskatoties uz to, tā ir Eiropas nākotne. Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Beļģijā, gadsimtiem ilgi ir attīstītas nozares, taču tās ir atpalikušas, iespējams, tāpēc, ka augstie nodokļi un birokrātiskās regulēšanas sistēmas attur no seno nozaru radošās iznīcināšanas. Salīdziniet lēnu smadzeņu funkcijas pieaugumu ar Ziemeļvalstu reģionu, kurā ir lielāki nodokļi, bet konkurences struktūras ir atvērtākas.
Turpretī austrumu un centrālās galvaspilsētas reģioni ir kļuvuši par daļu no Eiropas inovāciju iekārtas. Aizvien veiksmīgāki jaunie uzņēmumi tiek dibināti vai nu Austrumeiropā un Centrāleiropā, vai arī sadarbojas ar tur esošajiem uzņēmumiem. Ziemeļvalstu un Rietumeiropas uzņēmumi arvien biežāk daļu sava biznesa nodod zināšanu centriem Austrumeiropā un Centrāleiropā, lai samazinātu izmaksas. Tas ir sākums procesam, kurā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis iegūst ekonomisko un politisko nozīmi.
Ir skaidrs, ka Eiropā kopumā joprojām pastāv uzņēmējdarbības atšķirības, salīdzinot ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā tas ir redzams amerikāņu miljardieru tipos, kas Forbes‘s Parastais saraksts. 2020. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs no 607 līdz 614 miljardieriem bija lielākā daļa tehnoloģiju un citās zināšanu ietilpīgās nozarēs, savukārt Ķīna ir uzplaukusi no 324 līdz 389. Piecas vadošās Eiropas valstis – Vācija, Lielbritānija, Francija, Itālija, un Šveice – atrodas lejā.
Tomēr Eiropas uzņēmējdarbības un izaugsmes perspektīvas izskatās spožas, jo konkurence starp Eiropas Savienības valstīm pastiprinās. Tā kā smadzeņu funkcijas uzplaukst Austrumos, Francijai un Beļģijai būs jāstrādā, lai piesaistītu investīciju kapitālu, kas nozīmē jaunu nozaru pieņemšanu. Kopš Eiropas civilizācijas pirmsākumiem līdz renesansei un industriālajai revolūcijai konkurence starp kaimiņvalstīm bija vērsta uz uzņēmējdarbības piesaisti Uzvarēšanas formula Uz Eiropu.
