Ziemeļkoreja palaiž starpkontinentālās ballistiskās raķetes, šķiet, pirms Dienvidkorejas un Japānas samita

Ziemeļkoreja ceturtdien izšāva starpkontinentālo ballistisko raķeti (ICBM) jūrā starp Korejas pussalu un Japānu, dažas stundas pirms Dienvidkorejas prezidentam bija jādodas uz Tokiju uz samitu, kurā paredzēts apspriest veidus, kā to panākt. Saskaroties ar kodolieročiem bruņotajiem ziemeļiem.

Ziemeļkoreja šonedēļ ir veikusi vairākas raķešu palaišanas Dienvidkorejas un ASV kopīgo militāro mācību laikā, kuras Phenjana nosoda kā karadarbību.

Dienvidkorejas Apvienotā štāba priekšnieki paziņoja, ka raķete, kas tika palaista plkst. 7:10 (trešdien plkst. 2210 pēc Griničas laika) no Phenjanas, nolidoja aptuveni 1000 kilometrus pa augstu trajektoriju.

Japānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ICBM, šķiet, ir lidojis vairāk nekā 6000 km augstumā 70 minūtes.

Ministrija paziņoja, ka tas, visticamāk, nolaidies ārpus Japānas ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām, 200 kilometrus uz rietumiem no Ošimas Ošimas salas Hokaido, Japānas ziemeļos.

Japānas galvenais kabineta sekretārs Hirokazu Macuno sacīja, ka Japāna nav apstiprinājusi nekādu informāciju par raķetes nodarītajiem postījumiem, piebilstot, ka tā iesniegusi protestu ar Ziemeļkorejas vēstniecības Pekinā starpniecību.

“Ziemeļkorejas raķetes palaišana ir barbariska rīcība, kas saasina tās provokāciju visai starptautiskajai sabiedrībai,” sacīja Matsuno. “Mēs šodien Japānas un Dienvidkorejas samitā apstiprināsim ciešu sadarbību ar Dienvidkoreju un ASV pilnīgai Ziemeļkorejas denuklearizācijai,” viņš piebilda.

Dienvidkoreja sarīkoja Nacionālās drošības padomes sēdi un “stingri nosodīja” raķetes palaišanu, raksturojot to kā nopietnu provokāciju, kas apdraud starptautisko mieru.

Dienvidkorejas prezidents Jons Sokjols devis rīkojumu savas valsts militārpersonām rīkot mācības ar ASV, kā plānots, sakot, ka Ziemeļkoreja maksās par savām “neapdomīgajām provokācijām”, ziņo viņa birojs.

Dienvidkorejas un ASV spēki pirmdien sāka 11 dienu ilgas kopīgās mācības, kas nodēvētas par “Freedom Shield 23”, tādā apjomā, kāds nav pieredzēts kopš 2017.gada, lai cīnītos pret Ziemeļkorejas pieaugošajiem draudiem. Ziemeļkoreja jau sen ir noraizējusies par sabiedroto mācībām kā iebrukuma mēģinājumu.

Japānas premjerministrs Fumio Kišida sacīja, ka Japāna rīkos arī Nacionālās drošības padomes sanāksmi par palaišanu.

“Reģionālais miers un stabilitāte ir vissvarīgākais jautājums attiecīgajām valstīm,” žurnālistiem sacīja Kišida. “Mums jāveido ciešāka sadarbība ar visiem sabiedrotajiem un draudzīgajām valstīm.”

Yoon dodas uz Japānu uz pirmo šādu samitu ar Kišidu vairāk nekā desmit gadu laikā, cenšoties pārvarēt vēsturiskos, politiskos un ekonomiskos strīdus labākas sadarbības vārdā, lai stātos pretī Ziemeļkorejai un citiem izaicinājumiem.

Šo centienu ietvaros abi ASV sabiedrotie vienojās reāllaikā sekot līdzi Ziemeļkorejas raķešu palaišanai un apņēmās vēl vairāk padziļināt militāro sadarbību.

Kodolieroču bruņotā Ziemeļkoreja pagājušajā gadā izšāva nepieredzēti daudz raķešu, tostarp starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kas varētu sasniegt ASV, atsākot gatavošanos pirmajam kodolizmēģinājumam kopš 2017. gada.

Ziemeļkorejas ballistisko raķešu un kodolieroču programmas ir aizliegtas ar ANO Drošības padomes rezolūcijām, taču Phenjana norāda, ka ieroču izstrāde ir nepieciešama, lai cīnītos pret Vašingtonas un tās sabiedroto “naidīgo politiku”.

Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra svētdien paziņoja, ka Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns vadīja valdošās partijas sanāksmi, lai apspriestu un lemtu par “svarīgiem praktiskiem” pasākumiem kara atturēšanai, norādot, ka “ASV un Dienvidkorejas provokācijas ir sasniegušas sarkana līnija.”

Papildu ziņojumi no Hyunsu Yim, Josh Smith, Soo-hyang Choi un Ju-min Park Seulā un Kantaro Komiya un Kaori Kaneko Tokijā; Rediģēja Sandra Mālere un Džerijs Doils

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.