Oglekļa dioksīda emisijas no enerģētikas Latvijā 2020.gadā samazinājušās par 15%, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aplēses par klimata pārmaiņām, dabas resursiem un vides kvalitāti 2021.gadā.
Lielākais siltumnīcefekta gāzu piesārņojums Latvijā rodas enerģētikas sektorā. Tas ik gadu saražo vidēji 8000 tonnu oglekļa dioksīda, kas ir līdzvērtīgi 60-70% no visa piesārņojuma valstī. Lauvas tiesa siltumnīcefekta gāzu ir oglekļa dioksīds, kas galvenokārt rodas, sadedzinot fosilo kurināmo (naftu, ogles un gāzes produktus). Salīdzinot ar 2019.gadu, oglekļa dioksīda emisijas 2020.gadā samazinājās par 1,44 miljoniem tonnu jeb 15%.
Oglekļa dioksīda intensitāte Latvijā turpina pakāpeniski samazināties. 2020. gadā tā ir par 8,7% mazāka nekā 2019. gadā. Pēdējo 10 gadu laikā oglekļa dioksīda intensitāte ir samazinājusies par 40%. Transporta nozares emisijas 2020. gadā samazinājās par 6,1%, salīdzinot ar 2019. gadu.
ES vidējā CO2 emisiju akcijas cena enerģijas biržā Eiropā 2021. gadā bija 54,13 EUR/tCO2. 2020. gadā tā bija 2,2 reizes zemāka – 24,37 EUR/t. Kopš 2017. gada cena pieaugusi 9,3 reizes – no 5,80 €/t līdz 54,13 €/t.
Latvijas enerģētiskā atkarība 2020. gadā sasniedza 45,5%, gada laikā tā pieauga par 1,6 procentpunktiem.
Enerģētiskā atkarība Baltijā ir visaugstākā Lietuvā – 2020. gadā tā bija 74,9%. Igaunijā tas bija 10,5%. Energoatkarības indekss procentos norāda energoresursu apjomu, kas jāimportē, lai segtu pieprasījumu pēc šiem energoresursiem valstī.
2022. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 2021. gada šo pašu periodu, dabasgāzes vidējā cena (ar nodokļiem) strauji dubultojās – no 23,4 EUR/GJ līdz 47,2 EUR/GJ mājsaimniecībām, kuras gadā patērē ne vairāk kā 20 GJ . Mājsaimniecībām, kuras patērē vairāk, cena pieauga par 8,5 eiro līdz 20,5 eiro.
No Baltijas valstīm Latvijā ir augstākā elektroenerģijas cena vidēja lieluma mājsaimniecībām. 2021.gadā elektroenerģijas izmaksas Latvijā bija 0,1645 EUR/kWh, Igaunijā – 0,1632 EUR/kWh, bet Lietuvā – 0,1413 EUR/kWh. Vidējiem lietotājiem, kas nav mājsaimniecības, likme bija zemākā starp Baltijas valstīm: 0,143 EUR/kWh.
Latvijā pēdējos desmit gados saražotās elektroenerģijas apjoms, izmantojot atjaunojamos energoresursus, saglabājies augstākais starp Baltijas valstīm. 2020. gadā tas bija 42,1%, kas ir augstāks par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķi – 40%.
Latvijā gandrīz puse valsts siltumenerģijas tiek saražota Rīgā. Līdzīgi apjomi tiek veidoti reģionos. 62,7% no Rīgā patērētā kurināmā ir fosilais kurināmais. Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē 88% no patērētajiem energoresursiem ir atjaunojamie avoti.
