Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka dienvidu pilsēta Hersonas ir “mūsu” pēc tam, kad Krievija paziņoja, ka tās izstāšanās ir pabeigta.
“Mūsu cilvēki. Mūsu cilvēki. Hersona,” telegrammā rakstīja Zelenskis. “Šodien ir vēsturiska diena. Mēs atņemam Hersonu.”
Viņš sacīja, ka Hersonā atrodas bruņoto spēku speciālās vienības un priekšpilsētām tuvojas citi Ukrainas spēki.
“Hersonas iedzīvotāji gaida. Viņi nekad nepadevās Ukrainai,” vēlāk video nosaukumā piebilda Zelenskis. “Tas būs pilsētās, kas joprojām gaida, kad mēs tos atgriezīsim.”
Viņa paziņojums nāca, kad sociālajos tīklos ievietotajos video bija redzami gavilējoši vietējo iedzīvotāju pūļi, kas svinēja svētkus ielās un sveica Ukrainas karavīrus, iebrūkot pilsētā.
Ukrainas un Eiropas Savienības karogus var redzēt arī uzvilktus virs pieminekļa Hersonas galvenajā laukumā.
Iepriekš Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis Andrejs Jusovs ziņu aģentūrai Associated Press sacīja, ka notiek “operācija, lai atbrīvotu Hersonu” un apkārtējo rajonu ar tādu pašu nosaukumu.
Krievijas spēku izvešana bija liela neveiksme Maskavai, jo Hersona bija vienīgā lielākā Ukrainas reģionālā galvaspilsēta, kas nokļuvusi Krievijas rokās kopš kara sākuma. Reģions ir arī stratēģiski vārti uz Krimu, ko Krievija nelikumīgi anektēja 2014. gadā.
“Ukraina šobrīd gūst vēl vienu svarīgu uzvaru un pierāda, ka lai ko Krievija teiktu vai darītu, Ukraina uzvarēs,” sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Baltais nams pilsētas atveseļošanos raksturoja kā “vēsu lietu” Ukrainai.
“Ir tā, it kā ukraiņi tikko būtu izcīnījuši ārkārtēju uzvaru, jo reģionālā galvaspilsēta Krievija, kas tika ieņemta šajā karā, tagad ir atkal zem Ukrainas karoga,” sacīja nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Lūk, citi virsraksti par karu Ukrainā piektdien, 11. novembrī:
Pretrunīgi ziņojumi par Krievijas izstāšanos
Pirms Ukrainas spēku ienākšanas Hersonā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka visi tās spēki ir atkāpušies. Viņa piebilda, ka 30 000 karavīru tika nogādāti pāri Dņipro upes kreisajam krastam, nezaudējot nevienu karavīru un neatstājot “nevienu militārā aprīkojuma vienību”.
Taču Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas vienība to apšaubīja, tviterī ierakstot, ka joprojām atrodas vairāk nekā puse Krievijas spēku, kas bija izvietoti upes labajā krastā.
Maskava šīs nedēļas sākumā paziņoja, ka plāno izvest savus spēkus no Dņipro labā krasta, kur atrodas Hersona.
Ukrainas amatpersonas pauda skepsi par šo paziņojumu un norādīja, ka, visticamāk, būs vajadzīgas dienas, ja ne nedēļas, līdz Krievijas spēki pilnībā atkāpsies no Hersonas.
Vācija sūta vairāk pretgaisa aizsardzības palīdzības Ukrainai: Šulce
Vācijas kanclers Olafs Šulcs sacīja, ka Berlīnes prioritātei, palīdzot Ukrainai, jābūt gaisa triecienu aizsardzības stiprināšanai pilsētās un infrastruktūras atjaunošanai.
“Krievija bombardē Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Krievija vēlas pārliecināties, ka cilvēki Ukrainā nevar izturēt ziemas aukstumu,” viņš sacīja intervijā uz skatuves laikrakstiem RND.
“Mēs pašlaik apspriežam ar vairākām Vācijas kompānijām, ko viņi var darīt, lai novērstu šo postījumu,” viņš piebilda.
Šulcs piebilda, ka Vācijas līdz šim nodrošinātajām pretgaisa aizsardzības sistēmām ir bijusi nozīmīga loma un Berlīne sadarbosies ar partneriem, lai nosūtītu vairāk.
Iepriekš Vācijas kanclere sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski piekrita nodrošināt vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Šulcs arī sacīja klātesošajiem, ka, viņaprāt, Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau sen plānojis iebrukumu Ukrainā.
“Esmu pārliecināts, ka Putins šo karu izlēma pirms diviem gadiem,” viņš sacīja. “Mēs redzējām pieaugumu… mēs cerējām, ka tie bija tikai draudoši signāli, bet tā nebija: plānošanas laikā tas bija ilgs karš.”
Krievija aizliedz ieceļošanu 200 ASV pilsoņiem, tostarp Baidena radiniekiem
Maskava paziņojusi, ka ir aizliegusi ieceļot 200 ASV pilsoņiem, tostarp prezidenta Džo Baidena brāļiem un vairākiem senatoriem.
Šāda rīcība ir atbilde uz Vašingtonas sankcijām saistībā ar Krievijas karu Ukrainā.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka personu sarakstā ir amatpersonas, viņu radinieki, uzņēmumu vadītāji un eksperti, “kas ir iesaistīti pretkrieviskas kampaņas veicināšanā un Kijevas režīma atbalstīšanā”.
Melnajā sarakstā iekļauto vidū ir Baidena māsa Valērija un brāļi Džeimss un Frānsisa, Baltā nama preses sekretāre Kārena Žana Pjēra un senatori Bernijs Sanderss un Elizabete Vorena.
Viņi pievienojas vairāk nekā 1000 ASV pilsoņiem, kuriem jau ir aizliegts ieceļot valstī.
Gubernators teica, ka Krievijas triecienā Nikolaivā iet bojā 5 cilvēki
Reģiona gubernators paziņoja, ka vismaz pieci cilvēki gājuši bojā pēc Krievijas trieciena daudzdzīvokļu namam Ukrainas dienvidu pilsētā Mikolajivā.
Nikolajevas apgabala gubernators Vitālijs Kims sociālajos tīklos rakstīja: “Reids uz piecstāvu daudzdzīvokļu māju. Izpostīts no piektā līdz pirmajam stāvam.”
Krievijas spēki vairākus mēnešus ir atkārtoti bombardējuši pilsētu. Zelenskis sacīja, ka pēdējais trieciens bija “ciniska reakcija uz mūsu panākumiem frontē”, acīmredzama atsauce uz Ukrainas virzību Hersonas reģionā.
Stratēģiskā tilta sabrukums pie Hersonas: ziņojumi
Ukrainas sabiedriskā raidsabiedrība ziņoja, ka jau tā bojātais Antonevska tilts ir sabrucis.
Stratēģiskais tilts bija vienīgais veids, kā šķērsot no Hersonas uz Krievijas kontrolēto Dņipro upes austrumu krastu.
Tilta stāvoklis un tā sabrukšanas laiks, par kuru ziņots, varētu palīdzēt noteikt, vai Krievijas spēki atkāpās no Hersonas.
Krievijas mediji liecina, ka tilts tika bombardēts pēc Krievijas spēku izvešanas.
Taču kāda Krievijas amatpersona Hersonas apgabalā aģentūrai Interfax sacīja, ka tilts nav uzspridzināts un ir “tādā pašā stāvoklī”.
ANO un Krievijas amatpersonas apspriež graudu darījuma pagarināšanu
ANO pārstāve Alesandra Velluči sacīja, ka Ženēvā notiek sarunas starp Krievijas amatpersonām un ANO vadītājiem, lai mēģinātu pagarināt vienošanos par graudu eksportu.
“Cerams, ka diskusijas nostiprinās progresu, kas panākts, veicinot netraucētu pārtikas un mēslošanas līdzekļu eksportu no Krievijas Federācijas uz pasaules tirgiem,” sacīja Velluči.
Apvienoto Nāciju Organizācija cenšas atjaunot Melnās jūras līgumu par graudu eksportu no Ukrainas, kura termiņš beigsies 19.novembrī.
Maskava ir sūdzējusies par citu vienošanos, kas atbrīvo Krievijas mēslojumu no sankcijām, “neievērojot”. Šis darījums ilgst trīs gadus.
ES un partneri vienojas par 1 miljardu eiro, lai uzlabotu eksporta maršrutus uz Ukrainu
Eiropas Savienība ir apņēmusies 1 miljardu eiro (1,04 miljardu dolāru) apmērā atbalstīt centienus eksportēt Ukrainas graudu ražu, izmantojot alternatīvus kuģošanas ceļus uz Melnās jūras ostām.
Eiropas Komisija, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Pasaules banka ieguldīs līdzekļus, lai uzlabotu un paplašinātu tā sauktos “solidaritātes ceļus”.
Investīcijas paplašinās sauszemes un jūras pārvadājumus starp Ukrainu un kaimiņvalstīm, piemēram, Poliju, Rumāniju, Moldovu, Slovākiju un Ungāriju.
Tas arī ļauj Kijevai ievest valstī degvielu vai humāno palīdzību.
Pirms kara Ukraina galvenokārt tirgojās caur savām lielajām ostām pie Melnās jūras, bet, sākoties iebrukumam, to ielenca Maskavas spēki.
Jūlijā ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgtais darījums palīdzēja atsākt graudu sūtījumu plūsmu. Tomēr citām precēm nav vajadzīgās drošības garantijas.
“Tur, kur Krievija sēja iznīcību, Eiropa ir atjaunojusi cerību,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, sociālajos medijos paziņojot par papildu finansējuma piešķiršanu.
mm, fb/wmr (AFP, AFP, Reuters)
