Somijas labākie slēpotāji, slidotāji un snovbordisti gatavojas cīnīties pret 3000 citiem sportistiem no 90 dažādām valstīm, piektdien Pekinā sākoties ziemas olimpiskajām spēlēm, neskatoties uz notiekošo pandēmiju un septiņu valstu diplomātisko boikotu.
Somijas sportisti arī turpinās garu un lepnu tradīciju Ziemeļvalstu tautai, jo Somija ir piedalījusies un izcīnījusi medaļas katrās ziemas olimpiskajās spēlēs kopš pirmajām spēlēm Šamonī, Francijā 1924. gadā.
Jaunākajā Somijas medaļu cerību pulkā ir distanču un frīstaila slēpotāji, daiļslidotāji, tramplīnlēcēji, snovbordisti, kā arī kopumā 48 vīriešu un sieviešu hokejisti.
Viņu mērķis būs līdzvērtīgi vai labāki sešas medaļas — viena zelta, viena sudraba un četras bronzas —, ko Somija nodrošināja iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā. Un, lai gan cerības ir lielas, Ilka Palomäki Somijas Olimpiskās komitejas pārstāvis Yle News saka, ka arī pārliecība ir.
“Pirms četriem gadiem Phjončhanā mums izdevās tikt pie sešām medaļām, un es domāju, ka reālais iznākums no šīm spēlēm būtu aptuveni tāds pats. Tāpēc esam diezgan pārliecināti, ka varam iegūt vismaz tādu pašu rezultātu kā Phjončhanā 2018. gadā,” saka Palomaki. .
Stāsts turpinās pēc foto.
Somijas sportisti arī cerēs saglabāt rekordu, kas tiek turēts kopā ar kaimiņiem Zviedriju, jo ir vienīgās divas valstis spēļu vēsturē, kas ir izcīnījušas medaļas katrās ziemas olimpiskajās spēlēs.
«Tikai sešas valstis ir izcīnījušas vairāk medaļu nekā Somija [in Winter Olympics history], un, ja visu laiku medaļu tabulu ar zelta medaļām izvirza par smagāko prioritāti, tad Somija ir visu laiku 11. vieta ziemas olimpisko spēļu vēsturē. Tāpēc mēs esam diezgan pieraduši pie panākumiem,” piebilst Palomäki.
Kas ir tie somi, no kuriem šoreiz jāuzmanās?
Skaitļu ziņā šis panākums ir līdzvērtīgs 167 medaļām kopš pirmajām ziemas spēlēm pirms gandrīz 100 gadiem, un distanču slēpošana, ātrslidošana un tramplīnlēkšana gadu gaitā ir izrādījušies īpaši medaļu magnēti notikumi Somijas sportistiem. .
Bet kuros notikumos šoreiz uz goda pjedestāla visdrīzāk būs redzams somu sportists?
Distanču slēpošana, snovbords un hokejs ir visiespējamākie veiksmes avoti Pekinā.
Somija ir izcīnījusi pa medaļām katrā no šīm trim disciplīnām katrās ziemas olimpiskajās spēlēs kopš 2006. gada, un nometnē valda pārliecība, ka šos varoņdarbus atkārtos 2022. gadā.
“Runājot par snovbordu, tas ir Renē Rinnekangas vīriešu pusē un Enni Rukajärvi sieviešu pusē. Viņi abi ir daļa no grupas, kas var uzvarēt katrās sacensībās vai vismaz izcīnīt medaļu katrās sacensībās, un viņi abi sacenšas Big Air un Slopestyle, tāpēc viņiem katram ir divas iespējas iegūt medaļu,” viņš skaidro.
Stāsts turpinās pēc foto.
Hokeja komandas cer arī atvest mājās spīdīgu suvenīru. Palomaki atzīmē, ka vīriešu komanda centīsies iegūt pasaules čempionātu zeltu 2019. gadā un sudrabu 2021. gadā.
“Uzvara pasaules čempionātā bija īpaši iespaidīga, jo lielākā daļa konkurentu valstu pamatā bija NHL [the professional ice hockey league in North America] komandām un Somijai nē. Un, protams, šis olimpiskais turnīrs tiek spēlēts bez NHL spēlētājiem, tāpēc Somija ir viena no favorītēm,» viņš stāsta.
Arī sieviešu hokeja izlase pēdējos gados uzrāda nemainīgi augstu sniegumu. Pēdējo reizi pie medaļas globālā turnīrā komandai neizdevās tikt 2016. gadā, kad bronzas mačā pēc soda sitienu sērijā tika piekāpties Krievijai.
Tomēr “Lauves” atriebās par šo sakāvi trīs gadus vēlāk, kad pasaules čempionāta atklāšanas spēlē ar 4:0 pārspēja tos pašus pretiniekus, līdz kļuva par pirmo Eiropas komandu, kas jebkad iekļuvusi finālā – galu galā zaudēja ASV, atkal ar absolūtu spēli. soda sitiens.
Stāsts turpinās pēc foto.
Tomēr komandas gatavošanos spēlēm aizēno strīds par divkārtējo medaļu ieguvēju vārtsargu. Noora Raty.
Treneris Pasi Mustonens sākotnēji četrkārtējo olimpieti izlaida no izlases, bet pēc fanu un plašsaziņas līdzekļu atbildes reakcijas piedāvāja Ratijam kā “pirmās izvēles rezervei”. Rētijs uz piedāvājumu nav atbildējis, un šķiet, ka ķibeles atturēja pārējos trīs komandas vārtsargus.
Distanču slēpošanā Somija aplūkos arī brāļus un māsas Niskanenus Krista Permekoski lai nodrošinātu tās tik ļoti kārotās vietas uz goda pjedestāla.
Iivo Niskanens 2018. gada Olimpiskajās spēlēs ieguva zelta medaļu 50 km klasiskajā distancē un līdz šim trīs Pasaules kausa izcīņas sacīkstēs ir ieguvusi pirmo, pirmo un otro vietu.
viņa māsa, Kertu Niskanenaizcīnīja divas sudraba medaļas 2014. gada spēlēs Sočos komandu ieskaitē, savukārt Pärmäkoski jau ir ieguvusi divas bronzas medaļas un divus sudrabus, un viņa personīgi veidoja pusi no Somijas medaļām 2018. gadā.
“Krista Pärmekoski ir iespējama medaļniece gandrīz katrā distancē,” saka Palomäki.
Stāsts turpinās pēc foto.
To starp citiem sportistiem atzīmē Palomäki Tero Seppala pagājušajā sezonā ir guvis “lielu progresu” biatlonā – pasākumā, kas apvieno distanču slēpošanu un šaušanu. Ilka Herola dosies pēc zelta Ziemeļvalstu apvienotajā turnīrā.
Covid bažas un diplomātiskais boikots
Tomēr tas nav viss par sportisko slavu. Pekinas ziemas olimpiskās spēles notiks zem divām lielām, draudošām ēnām.
Pirmā ir Covid pandēmija, kurai tagad rit trešais gads. Daudziem Somijas sportistiem un aizmugures personālam pirms plānotā izbraukšanas datuma nācās pašizolēties pat divas nedēļas, kas sagādā dažādus izaicinājumus, gatavojoties elites sporta notikumam.
Piemēram, ziemeļu kombinētajai slēpotājai Herolai janvārī bija pozitīvs vīrusa tests, un viņa izturēja bažīgu gaidīšanu, pirms testa rezultāts bija negatīvs tieši laikā, lai varētu piedalīties.
Arī vismaz diviem citiem Somijas sportistiem vīruss ir pozitīvs, un viņiem nācies izstāties no spēlēm.
Tomēr, pēc Palomäki teiktā, daudzi olimpieši, īpaši tie, kas startē individuālajos posmos, pēdējo divu gadu laikā ir pieraduši trenēties pandēmijas izraisītos apstākļos, un viņš piebilst, ka organizatori Pekinā ir pielikuši pūles, lai nodrošinātu nav infekciju uzliesmojuma.
“Lielākās bažas bija par iekļūšanu valstī. Tas [the accommodation at the games] šobrīd ir Covid-drošākā vieta pasaulē, šis burbulis, kurā mēs dzīvojam. Šajā burbulī katru dienu tiek pārbaudīts uz Covid-19 un tiek veikti visi pretpasākumi,” viņš saka.
Stāsts turpinās pēc foto.
Otra diplomātiskā ēna, kas karājas pār spēlēm, ir tādu valstu kā ASV, Kanāda, Apvienotā Karaliste un Austrālija boikots. Boikots nozīmē, ka valstis uz spēlēm sūtīs sportistus, bet ministri vai ierēdņi neieradīsies.
BBC ziņots (siirryt toiseen palveluun) ka ASV amatpersonas izsauca boikotu Ķīnas “cilvēktiesību pārkāpumu un zvērību dēļ Siņdzjanā” pret provinces musulmaņu iedzīvotājiem, kamēr Apvienotā Karaliste ieņemot nostāju (siirryt toiseen palveluun) pret Ķīnas “rūpnieciska mēroga cilvēktiesību pārkāpumiem uiguru reģionā, Tibetā un gandrīz katru dienu sūta militārus iebrukumus Taivānas gaisa telpā”.
Savukārt Somija ar kultūras un sporta ministru nolēmusi boikotam nepievienoties Anti Kurvinens (Cen) sākotnēji teica, ka plāno apmeklēt noslēguma ceremoniju.
“Tas ir galvenais notikums ziemas sporta veidos sportistiem, viņu aizmugures komandām un cilvēkiem, kas mīl sportu, un tā ir vieta, kur tradicionāli ir bijis par Somijas sportu atbildīgais ministrs,” janvārī Yle sacīja Kurvinens.
Tomēr Kurvinens vēlāk atcēla savus plānus apmeklēt pasākumu, aizbildinoties ar to, ka ceļojuma laikā viņš varētu iestrēgt karantīnā.
Palomaki saka, ka viņš uzskata, ka sportistus nevajadzētu vainot par dalību Pekinas olimpiskajās spēlēs, jo viņi ir ļoti smagi strādājuši, lai nopelnītu tiesības startēt augstākā līmenī.
SOK [International Olympic Committee] ir pieņēmis lēmumu atdot spēles Ķīnai un Pekinai, un tas arī viss. Sportisti ir šeit, lai sacenstos, un lielākajai daļai no viņiem šīs ir lielākās sacensības viņu dzīvē, un es domāju, ka ikvienam tas ir jārespektē,” viņš saka.
Ziemas olimpisko spēļu grafika spilgtākie somu sportisti, komandas
Pekinas ziemas olimpiskās spēles tiks plaši atspoguļotas — līdz pat 300 sacensību stundām 14 notikumu dienās — Yle TV, un lielāko daļu pārraides pārraidīs TV2.
Spēles var skatīties arī tiešsaistē vietnē Yle Arena.
Zemāk ir daži no galvenajiem notikumiem, kuros piedalās Somijas sportisti. Visi laiki ir pēc Somijas laika.
13.45 Moguls vīriešiem, 1. kvalifikācija — olimpiskā brīvā stila slēpošana, kurā piedalās Olli Pentala, Džimijs Salonens, Severi Vierela
15.10 Sieviešu hokeja priekšsacīkšu posms, A grupa – Somija pret ASV
04.45 Sieviešu snovbords Slopestyle kvalifikācijas skrējiens – Karola Niemela, Enni Rukajärvi
06.10 Sieviešu hokeja priekšsacīkšu posms, A grupa — Somija pret Kanādu
08.20 vīriešiem, parastā kalna individuālais kvalifikācijas posms, tramplīnlēkšana – Antti Aalto, Niko Kytosaho
03.30 Sieviešu snovborda Slopestyle finālbrauciens — (?) Niemela, Rukajärvi
06.30 Vīriešu snovborda Slopestyle kvalifikācijas brauciens — Renē Rinnekangas, Kalle JērvilehtoPirmdien, 7. februārī:
06.00 Slopestyle vīriešu snovborda fināls — (?) Järvilehto, Rinnekangas
15.10 Sieviešu hokeja priekšsacīkšu posms, A grupa – Somija pret Šveici
13.47 Sieviešu sprinta brīvais fināls, distanču slēpošana
14.00 Vīriešu sprinta brīvais fināls, distanču slēpošana
15.10 Sieviešu hokeja priekšsacīkšu posms, A grupa – Somija pret ROC
10.40, priekšsacīkstes hokejā vīriešiem, C grupa – Somija pret Slovākiju
15.10, priekšsacīkstes hokejā vīriešiem, C grupa – Somija pret Latviju
10.40, priekšsacīkstes hokejā vīriešiem, C grupa – Somija pret Zviedriju
03.30 Sieviešu snovborda Big Air kvalifikācijas skrējiens — Niemela, Rukajärvi
07.30 Vīriešu snovborda Big Air kvalifikācijas skrējiens — Rinnekangas, Järvilehto
03.30 Sieviešu snovborda Big Air fināls — (?) Niemela, Rukajärvi
07.00 vīriešu snovborda Big Air fināls — (?) Rinnekangas, Järvilehto
