Lai gan Eiropas rekordaugstā temperatūra rada bažas klimata zinātnieku vidū, arī Kremļa amatpersonas var būt satrauktas.
Dzīvsudrabs janvārī sasniedza vēsturiski augstāko līmeni astoņās valstīs, Varšavā reģistrējot 18,9°C, lai gan vidēji šajā gadalaikā parasti bija tikai 1°C.
Temperatūra paaugstinājās arī Nīderlandē, Lihtenšteinā, Lietuvā, Latvijā, Čehijā, Dānijā un Baltkrievijā.
Krievija bija cerējusi, ka garā, aukstā ziema palielinās pieprasījumu pēc tās gāzes, paaugstinot cenas un stiprinot ietekmi Ukrainā.
Vadītājs bija draudējis pārtraukt piegādi Eiropai, tāpēc barga ziema būtu pakļāvusi kontinentu viņa žēlastībai.
Tomēr līdz 2022. gada beigām gāzes cenas ir samazinājušās pirms invāzijas līmeņa, un Krievijas cauruļvadu eksports uz Eiropu ir samazinājies līdz apjomiem, kas nav redzēti kopš 90. gadiem.
Vairāki sprādzieni uz Nordstream cauruļvadiem, kas savieno Krieviju ar Vāciju, situāciju tikai pastiprināja.
rietumu Sākumā pasaules līderi uzbrukumos vainoja KremliKamēr Maskava ir apsūdzējusi Lielbritānijas Karalisko floti sabotāžā, ko Londonas valdība noliedz.
Neskatoties uz gāzes eksporta problēmu samazināšanos, šķiet, ka Krievijas ekonomikai klājas labāk, nekā gaidīts.
Lai gan tiek prognozēts, ka šogad tas samazināsies par 0,8 procentiem, Kremļa kase ir mazinājusi augstās cenas, ko klienti maksājuši par precēm 2022. gada lielāko daļu.
Rietumvalstis cer, ka tas drīz mainīsies.
Sodi ir bargi, bet ne pietiekami stingri
Pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Rietumu līderi ātri sāka ieviest sankcijas, solot sagraut Krievijas ekonomiku.
Sankcijas bija plašas, nosakot ierobežojumus Krievijas finanšu sistēmai, tās naftas un gāzes eksportam, luksusa preču importam un dažām privātpersonām.
Krievijas kara lādes samazināšana nekad nebūs ātrs process valsts resursu dēļ, sacīja Toms Kītings, Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta Drošības pētījumu un finanšu noziegumu centra dibinātājs.
“Tā ir dzīves patiesība, ka mēs turpināsim finansēt Krievijas kara mašīnu pārskatāmā nākotnē,” viņš sacīja ABC.
“Taču mums ir jādara viss iespējamais, lai to ierobežotu.
Acīmredzot tādas lietas kā naftas cenu ierobežošana ir apsveicams nākamais solis ceļā uz Krievijas gūto ienākumu samazināšanu.
Naftas cenas griesti, par kuriem vienojušās G7 valstis un Austrālija, aizliedz pircējiem par Krievijas naftu maksāt vairāk nekā 60 USD par barelu.
Tas neļauj apdrošināšanas un kuģniecības kompānijām iesaistīties sūtījumos, kas pārkāpj embargo.
Kopš politikas stāšanās spēkā decembrī Krievijas naftas cena ir kritusies par 20 procentiem.
Tādas valstis kā Ķīna un Indija neievēro ierobežojumus un joprojām pērk Krievijas naftu, taču pircēju piesaistes nolūkos tā tiek piedāvāta par atlaidēm.
Kītings sacīja, ka pat valstis, kas neatbalsta Krievijas sankcijas, nemaksās par precēm vairāk, nekā tām ir jāmaksā.
“Naftas cenu griesti ir noteikuši ierobežojumus Krievijai, izmantojot valstis, kas neatbalsta sankcijas,” viņš teica.
Lai līdzsvarotu savu budžetu, Kremlim ir nepieciešama Krievijas naftas tirdzniecība par aptuveni 70 USD par barelu.
Janvārī tā tirgojās gandrīz USD 50, un, ja vien tas neuzlabosies, Krievijas kara lāde var tikt ierobežota.
Tomēr Maskava jau ir parādījusi, ka tā ir gatava iebrukt savā nacionālajā bagātības fondā, lai aizpildītu visus trūkumus.
Tāpēc, lai izdarītu lielāku spiedienu, dažas ES valstis, tostarp Polija, Lietuva un Igaunija, iestāsies par zemāku cenu griestu noteikšanu, kad tas tiks pārskatīts tuvāko nedēļu laikā.
Krievija izmanto sistēmas nepilnības
Krievija ir pakļauta vairākām Rietumu sankciju kārtām, kas vērstas pret privātpersonām, finanšu tirgiem, bankām, importu un eksportu.
Tas paredzēts, lai ierobežotu Krievijas ieroču ražošanu un palielinātu spiedienu uz Vladimira Putina režīmu.
Tomēr Kītinga kungs teica, ka tie nebūt nav perfekti.
“Sistēmā ir daudz nepilnību,” viņš teica.
Viņš norādīja uz tādiem finanšu centriem kā Apvienotie Arābu Emirāti un tādām valstīm kā Turcija, Dienvidāfrika un Indija, kas turpina sniegt “milzīgus pakalpojumus” Krievijai.
“Es domāju, ka 2023. gadam vajadzētu būt par to, lai šīs valstis apzinātos, ka nav to interesēs nodrošināt Krievijai šāda veida objektus un pakalpojumus, lai izvairītos no sankcijām,” viņš sacīja.
Putins sacīja, ka Krievijas ekonomika ir izrādījusies noturīga.
“Ekonomiskā situācija ir stabila,” viņš svētdien sacīja Krievijas valsts televīzijai.
“Daudz labāk, nekā gaidīja mūsu pretinieki, bet arī tas, ko gaidījām mēs.
“Bezdarbs ir vēsturiski zemākajā līmenī. Inflācija ir zemāka, nekā gaidīts, un pats galvenais – tā ir lejupejoša tendence.”
Sankcijām ir maza ietekme uz sabiedrības noturību Krievijā, sacīja Gulnaza Šarafutdinova, Londonas King’s College Krievijas politikas profesore.
“Mēs esam redzējuši diezgan radošu Krievijas ekonomikas un Krievijas sabiedrības pielāgošanos,” viņa sacīja ABC.
Krievija izjauc sankcijas ar slepenu importu un viltotiem zīmoliem
Rietumvalstis cer, ka, neļaujot Krievijai iegādāties datorus un pusvadītāju mikroshēmas, tās var novērst augsto tehnoloģiju ieroču ražošanu.
Tomēr profesore Šarafutdinova sacīja, ka Krievijai joprojām ir piekļuve precēm caur trešām valstīm, piemēram, Armēniju un Kazahstānu.
Krievu uzņēmēji dodas uz [there] tt [back] “Tālruņi, datori vai monitori,” viņa teica.
Tāpēc visas šīs lietas tika atdotas Krievijai un pārdotas, neskatoties uz sankcijām.
Krievijā ir arī izplatīta sadzīves tehnika, piemēram, veļas mašīnas, kas var nodrošināt dažas ieroču ražošanai nepieciešamās sastāvdaļas.
ASV valdība paziņojusi, ka Ukrainā atgūtajos Krievijas ieročos atrastas veļas mazgājamās mašīnas un ledusskapja daļas.
Taču sankcijas sāk ietekmēt dažas nozares, jo īpaši jomas, kas nav saistītas ar notiekošajiem kara pasākumiem.
Automobiļu rūpniecība Krievijā 2022. gadā sabruka par aptuveni 60 procentiem sastāvdaļu trūkuma dēļ, un tās slavenais Lada zīmols arī pārtrauca nodrošināt dažus transportlīdzekļus ar gaisa spilveniem.
Sankciju smagumu izjūt arī aviosabiedrību nozare, jo tiek ziņots, ka nacionālais pārvadātājs Aeroflot tagad atņem vecākas lidmašīnas rezerves daļās.
Daudzas tās lidmašīnas ražo amerikāņu kompānija Boeing vai Airbus, kas atrodas Eiropā.
Tikmēr simtiem Rietumu zīmolu, kas pameta Krieviju, šķiet, ir aizstāti ar ēnainiem vietējiem zīmoliem.
Tukšo vietu, ko atstāja McDonalds, kurš maijā pēc 30 gadiem uz visiem laikiem atstāja Krieviju, ir aizpildījis ātrās ēdināšanas ķēde ar nosaukumu Tasty.
Citi notikumi bija mazāk radoši, Cool Cola aizstājot Coca-Cola un Star Coffee aizstājot Starbucks, komplektā ar līdzīgām krāsu shēmām.
Lai gan Rietumi izceļošanu ir nosaukuši par “ēras beigām”, profesore Šarafutdinova sacīja, ka preču zīmju atsaukšana nav mainījusi sabiedrisko domu, kā daži Rietumi bija cerējuši.
“Tiem, kuriem bija ļoti svarīgi doties uz Zara un nopirkt McDonald’s vai … Starbucks, [they’ll] tas ietekmējis.”
“Bet, ja runājam plašā mērogā: jūsu valsts un jūsu uzvara … tā vietā, lai dotos uz McDonald’s vai Tasty’s – tam nebūs lielas atšķirības.”
Viņa sacīja, ka jauno krievu pūlis dara vairāk, lai mainītu cilvēku domas.
“Cilvēki zaudē savus bērnus, brāļus vai vīrus,” viņa sacīja.
“Viņiem ir šī zaudējuma sajūta un… ka karš nekur nevirzās. Tā uzvara ir nesasniedzama. Ka valsts un armija savā ziņā ir impotenti.”
“Tādējādi ticība ātrai uzvarai tika izkliedēta.”