Abu valstu ugunsdzēsēji, kā arī Britu Kolumbija Kanādā, cīnās gandrīz neiespējamā cīņā, lai ar ūdens bumbām un šļūtenēm nolietu elli un novērstu tās izplatīšanos, rokot uguns barjeras.
Dūmi Sibīrijas Jukotijas Republikā otrdien bija tik biezi, ka izlūku pilots Svjatoslavs Koļesovs nespēja paveikt savu darbu. Viņš nekādi nevarēja lidot ar savu lidmašīnu tik sliktā redzamībā.
Koļesovs ir vecākais pilots gaisa kontroles postenī Tālo Austrumu Jakutijas teritorijā. Šī Sibīrijas daļa ir pakļauta mežu ugunsgrēkiem, jo meži klāj lielu reģiona daļu. Bet Koļesovs sacīja CNN, ka šogad ugunsgrēki ir atšķirīgi.
“Jauni ugunsgrēki izcēlās Jakutijas ziemeļos, vietās, kur pagājušajā gadā ugunsgrēku nebija un kur tie nekad iepriekš nedega,” viņš teica.
Koļesovs no savas puses redz to, par ko zinātnieki brīdina gadiem ilgi. Meža ugunsgrēki kļūst arvien lielāki un intensīvāki, un tie notiek arī vietās, kur viņi nav pieraduši.
“Ugunsgrēka sezona kļūst garāka, ugunsgrēki kļūst arvien intensīvāki, un tie deg intensīvāk nekā jebkad agrāk,” sacīja Londonas Ekonomikas skolas vides ģeogrāfijas asociētais profesors Tomass Smits.
Meža ugunsgrēki Jakutijā kopš gada sākuma ir iztērējuši vairāk nekā 6,5 miljonus hektāru, liecina valsts mežu un atmosfēras aizsardzības dienesta publicētie skaitļi. Tas ir gandrīz 5 miljoni futbola laukumu.
Kanādas Britu Kolumbijas province trešdienas laikā izsludināja ārkārtas stāvokli kūlas ugunsgrēku dēļ. Novadā ziņots par gandrīz 300 aktīviem meža ugunsgrēkiem.
Meža ugunsgrēki ir daļa no apburta klimata cikla. Klimata pārmaiņas ne tikai veicina ugunsgrēkus, to sadedzināšana atmosfērā izdala vairāk oglekļa, saasinot krīzi.
Daži zinātnieki saka, ka šī gada ugunsgrēki ir ļoti slikti.
“Līdz jūlija vidum kopējās aplēstās emisijas bija daudz lielākas nekā iepriekšējo gadu vasaras periodu kopsumma, un tas liecina, ka tā ir ļoti endēmiska problēma,” sacīja Marks Barringtons, Copernicus Atmosfēras uzraudzības dienesta galvenais zinātnieks.
Viņš teica, ka Jakutija kopš jūnija pēdējām dienām ir piedzīvojusi nepārtrauktus augstas intensitātes ugunsgrēkus.
“Ja paskatās hronoloģijā, mēs redzēsim sava veida līdzvērtīgus intensitātes līmeņus, bet ne trīs nedēļas, ziniet, es domāju, ka iepriekšējais garākais, iespējams, bija dažas nedēļas vai 10 dienas vai kaut kas daudz, daudz izolētāks,” viņš sacīja, piebilstot, ka sezona Ugunsgrēki parasti ilgst līdz augusta vidum, tāpēc ugunsgrēki, visticamāk, turpināsies.
Biežāk un intensīvāk
Smits sacīja, ka, kaut arī Sibīrijas un Kanādas daļas vienmēr ir piedzīvojušas kūlas ugunsgrēkus, bažas rada tas, ka ugunsgrēki tagad notiek biežāk.
“Kādreiz jums bija uguns ik pēc 100 līdz 150 gadiem vienā vietā, tas nozīmē, ka mežs pilnībā atjaunojas, un jūs nonākat nobriedušā mežā, un tad ugunsgrēki sākas, un tad tie sākas no jauna,” viņš teica . .
“Tas, ko mēs redzam dažās Sibīrijas austrumu daļās, ir tas, ka ugunsgrēki tagad notiek ik pēc 10 līdz 30 gadiem, un tas nozīmē, ka mežs nespēs nobriest, un jūs beigsiet iet bojā. [ecosystem] Pārvērtības par kaut kādu krūmainu vai purvainu zālāju. ”
Karstuma viļņi un sausums arī padara jaunas teritorijas neaizsargātas pret ugunsgrēkiem.
“Sibīrijas Arktikā mūs satrauc tundras ekosistēma uz ziemeļiem no meža, un tā parasti ir pārāk mitra vai sasalusi, lai sadedzinātu,” sacīja Smits. “Pēdējo pāris gadu laikā mēs esam redzējuši daudz ugunsgrēku šajā ekosistēmā, kas norāda, ka tur lietas mainās.”
Tas arī nopietni un ilgtermiņā ietekmē klimatu. Ugunsgrēka pelni var arī paātrināt globālo sasilšanu, aptumšojot virsmas, kas parasti ir gaišākas un atstaro vairāk saules starojuma.
Šo ugunsgrēku skartajos apgabalos ietilpst arī kūdrāji, kas ir vieni no visefektīvākajiem oglekļa izlietņiem uz planētas, sacīja Baringtons.
“Ja tie deg, tie izdala oglekli,” sacīja Baringtons. “Tas noņem oglekļa uzglabāšanas sistēmu, kas ir bijusi tūkstošiem gadu, tāpēc, iespējams, tam ir netieša ietekme.”
Dieva ministrija, Anna Černova un Daria Tarasova no CNN Maskavā un Augusta Entonijs sniedza savu ieguldījumu šī ziņojuma sagatavošanā.
