Vietējā pārtika tika reklamēta Latvijas un Lietuvas kopuzņēmumā / raksts / Eng.lsm.lv

Latvijas Radio 5. maijā ziņoja, ka Latvijas un Lietuvas kopīgā programma izstrādās atbalsta sistēmu vietējiem pārtikas ražotājiem Utenas-Latgales pārrobežu zonā.

The Atbalsta programma Tas ietver četrus posmus: ražošanu, veicināšanu, piegādi un pārdošanu. Idejas būtība ir nodrošināt vietējo produktu radīšanu un pārdošanu patērētājiem tieši no ražotājiem. Lai gan Covid-19 noved pie projekta pārveidošanas, ir jāattīsta vietējā ražošana Ivars Jeba, projekta Local Food koordinators.

“Šie Covid-19 nosacījumi pašlaik ir ļoti apgrūtinoši, jo uz vietas nevar organizēt nevienu ražotāju apmācību, kā arī citus pasākumus, piemēram, gadatirgus, jo tajos bija paredzēts iekļaut lauksaimniekus, audzētājus, pārstrādātājus un potenciālos pircējus,” sacīja Jeba. .

“Lai uzlabotu uzņēmēju un preču atpazīstamību, tiek iegādātas izstāžu teltis un aprīkojums. Tās mērķis ir arī apmācīt lauksaimniekus un piesaistīt vietējos pavārus, lai viņi, gatavojot kulinārijas brīnumus, izvēlētos vietējos produktus.”

Arturs Pavļukevčs ir Krāslavas novada Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra biznesa konsultants un pats lauksaimnieks. Viņš ir pārliecināts par nepieciešamību palielināt vietējo ražošanu, un šis projekts ir viens no instrumentiem.

“Mums ir savējie Augstākie tarakāni. Tas ir vecs latgaliešu ēdiens, siera un bekona sortiments. Vissvarīgākais ir izcelt vietējo ēdienu. Ja mēs izdarām spiedienu uz vietējiem ražotājiem, pieaug arī pieprasījums. Jums nepieciešama reklāma, ieskaitot pašreklāmu.

“Es pats veicu neoficiālu sadarbību, divas reizes nedēļā, piemēram, savācot nepieciešamos produktus no Krāslavas mājražotājiem, pienu, gaļu, krējumu, medu. Es to atvedu klientiem Daugavpilī. Šis tīkls sniedzas arī mums,” sacīja Pavukevis. .

Vietējā pārtikas projektā tieša uzmanība tiek pievērsta pierobežas ražotāju attīstībai. Galvenais projekta partneris, kas palīdz vietējiem pārtikas ražotājiem, ir Lietuvas Zemnieku savienības Zarasai nodaļa. Projekta izmaksas ir vairāk nekā 220 000 eiro, no kuriem 85% ir ERAF finansējums.

READ  Indijas vīza tiešsaistē Horvātijas, Japānas, Latvijas, Malaizijas un Norvēģijas pilsoņiem

Vai redzējāt kļūdu?

Atlasiet tekstu un pieskarieties Ctrl + Enter Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Atlasiet tekstu un pieskarieties Ziņot par kļūdu Lai redaktoram nosūtītu ieteikto labojumu

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top