viedoklis | Minimālās algas pieaugums, bet pelēkā ekonomika joprojām pastāv – Baltijas ziņu tīkls

Autore: Ilona Bērziņa

Parlaments savā pēdējā sēdē pēdējā lasījumā apstiprināja grozījumus Darba kodeksā. Ar šiem grozījumiem valstī minimālā alga tika palielināta līdz 620 eiro 2023. gadā un 700 eiro 2024. gadā. Parlaments ir pelnījis atzinību par labo darbu, ko tas ir paveicis. Taču ar to nepietiek, lai celtu valsts un iedzīvotāju labklājības līmeni. Joprojām ir nepieciešami kompleksi pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un pelēkās ekonomikas mazināšanai.

Lai gan politiķi nolēma palielināt minimālo algu, tā joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. No 2023. gada 1. janvāra minimālā alga Igaunijā būs 725 eiro un Lietuvā 840 eiro. Vai mēs esam sliktāki par Lietuvu un Igauniju? Kā Filiss Krištopans (LPV) nesen teica: “Vai viņiem ir bijis atšķirīgs covids un cita poutīna”?

Klupšanas akmens – korupcija un pelēkā ekonomika

Ļoti interesants viedoklis izskanēja Radio Latvijas raidījumā Atvērtie faili par to, kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir augstas algas un strauji augoša ekonomika.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, atsaucoties uz tā dēvētajām Rīdzenes sarunām, kuras Saeimas divpadsmitajā sasaukumā ātri aizslaucīja Ingunas Sudrabas vadītā Parlamentārās izmeklēšanas komisija, uzsvēra oligarhijas negatīvo ietekmi valstī, kas bija ļoti smaga. plaši izplatīta pēdējos gados. Papildus tiešiem finansiāliem zaudējumiem vai uzpūstiem iepirkumu projektiem viņš norādīja arī uz pārmērīgu sabiedriskās kārtības piesārņojumu. Cilvēki, kuri vēlas kaut ko darīt valsts labā, visu uzmanību pievērš, cīnoties par to, lai viņiem netiktu nozagta pati valsts.

Respektīvi, galvenais, kāpēc Latvija atpaliek no kaimiņiem, ir korupcija un viltus un ietekmīgu politiķu nesatricināmi spēcīgais spēks. Tajā pašā diskusijā investīciju baņķieris Ģirts Rungainis minēja, ka mums ir [Latvia’s] Atšķirība no kaimiņiem ir tā, ka Latvijai ir daudz ko dalīt. Beigās viņš teica: “Latvija nogrieza ceļu tuvu tam, kam sekoja Krievija.” Lielāko spēlētāju vārdi ir zināmi visiem, taču problēma ir tā, ka aiz lēmumiem parasti ir daudz mazāku, bet izsalkušu politiķu, kas gaida savu daļu. Tāpēc viņi ļoti veiksmīgi spēj izvairīties no atbildības.

Tas ir arguments par labu jaunas politiķu paaudzes radīšanai valstī, kam nav nekādas saistības ar veco politekonomisko mafiju.

Pelēkā ekonomika nepazeminās – tā pieaug

READ  Paredzams, ka Latvijā turpināsies malkas cenu kāpums / raksts

Pelēkās ekonomikas radītie zaudējumi valsts budžetam pērn pārsniedza 2,7 miljardus eiro. Tas nozīmē vairāk nekā ceturto daļu (!) no valsts budžeta. Katru reizi, kad tiesībsargājošās iestādes ar lepnumu tur algas saņēmējus, pelēkā zona nekad nav kļuvusi mazāka. Latvijas pelēkās ekonomikas indekss pērn bija 26,6% no IKP. Salīdzinot ar 2020. gadu, tas ir pieaudzis par 1,1%, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas Baltijas valstu pelēkās ekonomikas indekss 2009-2021.

Tas, ka ne Lietuva, ne Igaunija nepielika punktu šai problēmai, Latviju nomierina. Piemēram, Igaunijā pelēkā ekonomika bija 19% no IKP (par 2,5% vairāk salīdzinājumā ar 2020.gadu) un Lietuvā 23% no IKP (par 2,7% vairāk). 46,2% no pelēkās ekonomikas veido iepakotās algas, 23,8% – bez dokumentiem strādājošie, bet 30% – neuzrādītie ienākumi.

Kā vajadzētu būt acīmredzamam, liela daļa pelēkās ekonomikas ir tieši saistīta ar darbaspēku. Ņemot vērā, ka gudrs darbaspēka nodoklis mēs [Latvia] Tā joprojām ir dārgākā valsts ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Ziemeļvalstīs, par to nevajadzētu brīnīties.

Gaidiet ievērojamus uzlabojumus uzņēmējdarbības vidē

Runājot par pelēkās ekonomikas cēloņiem, Finanšu ministrija minēja tādus faktorus kā taupības pasākumi, kas parasti parādās uz nodokļu un sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu rēķina; Skaidras naudas darījumu piedāvātās iespējas un zemāka caurskatāmība. Vainas trūkums skaidrojams ar zināšanu trūkumu un slikto izpratni par nodokļu izlietojumu, kā arī ar neuzticēšanos valstij un oficiālajām struktūrām un valsts pārvaldes spēju nodokļos saņemtos līdzekļus izmantot lietderīgi un lietderīgi. godīgs veids. metodi. Vai kāds valsts pārvaldē uzskata, ka vienotais darījums, kas saistīts ar 8 miljonu eiro piesavināšanos no valsts budžeta Bernekes zemes īpašniekiem vai nesenais skandāls Valsts ieņēmumu dienestā saistībā ar krimināllietas safabricēšanu kukuļa izspiešanas mēģinājumā no uzņēmēja Ramoliņa kaut kā likt šo uzticību Parādās? Iedzīvotāji labi zina, ka “nodokļu maksātāju nauda” neaug valsts kases ziedos, tā ir viņu grūti nopelnītā nauda, ​​kas tiek iemaksāta valsts budžetā. Vienlaikus iedzīvotāji dzird arī skolotāju un ārstniecības personu sūdzības par zemajām algām un to, kā tas kontrastē ar nemitīgo un dāsno algu palielināšanu augstākajām amatpersonām. Vai tiešām jābrīnās, ka aploksnēs netrūkst darbinieku, kas nodarbojas ar daudz lielākām algām?

READ  Krievijas piegādes zudums liek uzņēmumiem pirkt dārgus kokmateriālus no ziemeļvalstīm | Jaunumi

Kukuļošana joprojām pastāv

Salīdzinot ar 2020. gadu, kukuļošana [in Latvia] Pērn tas pieauga par 0,9%, līdz 9,2%, liecina SSE Riga dati. Pētnieki uzskata, ka pastāv saikne ar piekļuvi ES fondiem. Jo lielāku projektu valsts un pašvaldības var īstenot, izmantojot Eiropas naudu, jo lielāka ir uzņēmēju apetīte uzņemties šādus projektus un ķerties pie ES fondiem. Tas nozīmē, ka konkrēts procents tiek ielikts par projektiem atbildīgo institūciju kabatās. Diemžēl tieši šeit Latvija pārspēj kaimiņvalstis – kamēr Igaunijā tie ir 4% un 7,7% Lietuvā, bet Latvijā 8%.

Pēc pētnieku domām, šis procents salīdzinājumā ar 2020.gadu palielinājies visās trīs Baltijas valstīs.

Vienīgais veids, kā cīnīties ar šo korupcijas veidu, ir mainīt situāciju. Tomēr, kamēr saglabāsies pieeja lietu nokārtošanai, nekas nemainīsies. Ja saņemat lielu pasūtījumu no valsts, runājot, esiet gatavi “piedalīties” ar ietekmīgiem krustvecākiem un krustvecākiem, lai “nokārtotu lietas”.

Ir izeja no pelēkās zonas

Latvija cer tikai uz to, ka jaunā valdība cerēs, ka ar viņu paaugstinātajām algām (no 2023. gada tas paaugstinās premjerministra atalgojumu, piemēram, par 52%, ministru atalgojumu par 42%, kā arī paaugstinās algas ministru prezidentam. Pārstāvju palātas priekšsēdētājs par 75% procentiem varēs finansēt nepieciešamo politisko gribu darbaspēka nodokļa sloga samazināšanai, jo darbinieki Latvijā šobrīd maksā vairāk nekā kaimiņvalstīs. Protams, minimālās algas palielināšana šīs izmaksas tikai palielinās. Taču viena izeja ir darbaspēka nodokļa pazemināšana vismaz līdz citu Baltijas valstu līmenim.

Pelēkās ekonomikas samazināšana palīdzēs samazināt zemo nodokļu radītos zaudējumus.

Latvijas Banka 2020. gadā ieteica samazināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par 4% (pašreizējā likme ir 34,09%; darba devēji maksā 23,59% no šīs summas). Darbaspēka nodokļu samazināšana palīdzētu samazināt uzņēmumu ražošanas izmaksas un palīdzētu pazemināt cenas vietējiem produktiem. Izdevīgāk būs pieņemt jaunus darbiniekus. Šis pasākums arī darbosies kā stimuls daudziem darbiniekiem izkļūt no pelēkās zonas.

READ  Dow Jones Futures: Stock Market Rise Lessons 2021; Tesla and New waiting for major news; 25 stocks in the purchase range

Būs interesanti atzīmēt, vai jaunievēlētā Saima saprot šo vienkāršo ABC vai turpina to ignorēt.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top