viedoklis | Krievijas karš ļoti ietekmē zemniekus – Baltijas ziņu tīkls

Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, ko visvairāk skārusi Krievijas un Ukrainas karš. Daudzas pasaules valstis ziņo par kviešu, kukurūzas un saulespuķu eļļas trūkumu. Zemniekus visvairāk interesē zemā minerālmēslu pieejamība un straujais cenu kāpums, kā arī augstās degvielas cenas.

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika asi nosodīta un pret Krieviju tika noteiktas ekonomiskās sankcijas, kas noveda pie valsts izolācijas, esam liecinieki pirmajām šo notikumu sekām. Pirmkārt, ir globāla un ilgtspējīga inflācija, jauni izaicinājumi saistībā ar energoresursu un citu izejvielu pieejamību, kā arī daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegādes ķēdēm. Līdzās izejvielu pieejamībai lauksaimniecības produktu loģistika kļūst arvien sarežģītāka.

Karš Ukrainā apturējis daudzus šogad plānotos eksportus. Palīdzība, ko Eiropa, ASV un citas valstis sniegušas Ukrainai, sniedz zināmas cerības.

Transporta metodes šobrīd ir lielākā problēma

“Pēc aplēsēm, Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija aptuveni 10%. Krievijas daļa bija 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada milzīgu ietekmi uz pasaules tirgu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Tāpēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija sākusi sarunas par globālo pārtikas krīzi, kas visvairāk varētu skart Āfrikas valstis un Tuvos Austrumus. Runājot par Ukrainu, galvenā problēma ir postījumi jūras ostām un autotransporta infrastruktūrai – 2022.gada martā graudu eksporta apjoms Ukrainā bija četras reizes mazāks par februārī novērotajiem apjomiem.

Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pērn līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Melnā jūra ir galvenais eksporta ceļš, ko izmanto Ukrainas lauksaimniecības produktu transportēšanai no valsts. 80% graudu tiek eksportēti caur Čornomorskas, Mikolajavas un Odesas jūras ostām valsts dienvidrietumos. Lai izvairītos no riska, daudzas kuģniecības kompānijas atturas sūtīt savus kuģus uz Ukrainu. Karš arī palielināja piegādes apdrošināšanas izmaksas.

READ  Apranga grupas rotācija 2021. gada aprīlī

“Kara beigas nozīmēs, ka Ukraina var sākt atjaunot transporta infrastruktūru. Jāteic, ka nav iespējams izveidot alternatīvu infrastruktūru, kas ļautu pārvadāt vidēji 4,5 miljonus tonnu graudu mēnesī,” saka Gašpuitis. .

Tāpēc šobrīd ir svarīgi ņemt vērā, ka arī graudu transportēšanas izmaksas, izmantojot kaimiņvalstu, piemēram, Rumānijas, jūras ostas, var būt četras reizes lielākas.

Polijas mediji ziņoja, ka valsts nav gatava pārvirzīt Ukrainas eksportu, jo robežšķērsošanas situācija valsts austrumos šobrīd ir ļoti saspringta. Šobrīd redzamākās Ukrainas graudu saņēmējas šķiet Latvijas un Lietuvas jūras ostas.

Eiropas Komisija strādā pie tranzīta maršrutiem, lai nodrošinātu izejvielu piegādes un novērstu pārmērīgu cenu pieaugumu.

No Ukrainas eksporta krituma cietīs visi

Lielākā daļa pagājušā gada ražas jau pārvesta no Ukrainas. Šī gada raža ir apdraudēta. Pēc aplēsēm, karš eksporta tirgiem jau ir izmaksājis aptuveni 5-6 tonnas kviešu (apmēram ceturtdaļu no gada eksporta apjoma), kā arī 15 miljonus tonnu kukurūzas (apmēram puse no gada eksporta apjoma) un 3 miljonus tonnu. no kviešiem. Saulespuķu eļļa (apmēram puse no gada eksporta apjoma). Šī apjoma trūkumam būs sekas – tas rada milzīgu pieprasījuma kāpumu, kam seko cenu kāpums.

Ukrainā trūkst degvielas un strādnieku, kā arī sēklu un minerālmēslu vasarāju audzēšanai.

Tas būtiski ietekmēs aprīļa kukurūzas un saulespuķu ražu, kas, pēc aplēsēm, varētu būt par 30% līdz 50% mazāka nekā prognozēts. Jāteic, ka karš apgrūtina centienus novākt labību. Neraugoties uz kviešu lauku un kāpņu apstrādi, Krievijas iebrukuma dēļ šogad graudu apjoms, salīdzinot ar pagājušo gadu, samazināsies vismaz par piektdaļu.

Baltijas valstis kā globāls ražotājs

Graudu raža Latvijā gadā ir aptuveni 3,5 – 4 milj.t, kas ir otrs lielākais rādītājs starp Baltijas valstīm (Lietuvā 7,3 milj.t). “Apmēram trešā daļa no šī apjoma tiek paturēta vietējam patēriņam. Baltijas valstis var piegādāt lielu daļu graudu pasaules tirgum. Šobrīd esam otra lielākā kviešu eksportētāja starp ES dalībvalstīm, tikai nedaudz atpaliekot no līderes Francijas. Mēs esam viens no lielākajiem spēlētājiem Eiropā attiecībā uz ripšu eksportu, saka Gašpuitis.

READ  Latvija pievienojas ES rekomendācijām par jauniem Covid-19 pasākumiem - Baltijas ziņu tīkls

Minerālmēsli par pieņemamu cenu joprojām ir liels izaicinājums Baltijas lauksaimniekiem. Iepriekš Krievijas un Baltkrievijas piegādātie mēslošanas līdzekļi jāaizstāj ar citu valstu mēslojumu (cena ir trīskāršota). Zems minerālmēslu daudzums un zems augu aizsardzības materiālu izmantošana nozīmē mazāku ražu.

Vēl viens būtisks lauksaimniecības nozari ietekmējošs faktors ir straujais degvielas un citu energoresursu cenu kāpums.

Jāpiebilst, ka pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā zemnieku galvenās bažas bija saistītas ar Eiropas zaļo kursu un prasībām emisiju samazināšanai. Ilgtspējīgas attīstības mērķi Eiropā netiek atcelti. Tieši tāpēc, plānojot lauksaimniecības nozaru nākotni Baltijas valstīs, jādomā par enerģijas izmantošanu un tehnoloģiskām inovācijām, kas palīdzēs paaugstināt efektivitāti un samazināt augu aizsardzības materiālu izmantošanu.

Viens no veidiem, kā risināt šos izaicinājumus, ir sadarbība, kas, no vienas puses, ģenerē diskusijas par tēmām, kas saistītas ar loģistiku, piegādēm un iepirkumiem, un no otras – rada vidi pieredzes un zināšanu apmaiņai.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top