Luminor bankas galvenā ekonomista Pētera Strautiņa viedoklis.
Algu kāpums Latvijā 2022. gada sākumā būtiski palēninājās. Kamēr algas 2021. gada ceturtajā ceturksnī pieauga par 12,3%, 2022. gada pirmajā ceturksnī algas pieauga tikai par 6,9%. Latvija 2021. gadu noslēdza ar straujāko algu kāpumu Baltijas valstīs. Tagad tas ir vislēnākais. Pie tā lielā mērā ir vainojams lēmums šogad Latvijā nepaaugstināt algas, un tā ir politiska kļūda.
Politikas lēmumi ir palēninājuši algu pieaugumu arī citos veidos. Līdz ar “citu pakalpojumu” nozari, kurā bija vērojams algu samazinājums, vislēnākais algu kāpums bija izglītībā (3,9%), kas galvenokārt tiek finansēta no valsts budžeta. Zem vidējā darba samaksas pieaugums bija valsts pārvaldē (4,9%). Abās nozarēs ir liels darbinieku skaits, un tas ietekmē kopējo rezultātu. Trešais vājākais kāpums bija būvniecības sektorā (+4,4%). Šī nozare lielā mērā ir atkarīga no valdības ēku pasūtījumiem.
Tas šķiet nedaudz pārsteidzoši, jo šajā sektorā iepriekš bija gaidāma temperatūras paaugstināšanās. Iespējams, ka uzņēmumiem nāksies ierobežot algu kāpumu krasā un negaidītā materiālu cenu kāpuma dēļ.
Runājot par pozitīvajiem faktoriem, galvenie algu pieauguma dzinējspēki ir pakalpojumu eksports un lēmums atcelt pulcēšanās ierobežojumus. Straujākais darba samaksas pieaugums vērojams profesionālajos un tehniskajos pakalpojumos (+15,1%). Daudz augstāks par vidējo algu kāpums bija informācijas un sakaru pakalpojumos (+9.6%).
Detalizēti dati par pakalpojumu eksportu par pirmo ceturksni tiks saņemti pēc divām dienām. Pieejamie dati par iepriekšējiem mēnešiem ļauj pieņemt, ka biznesa un programmēšanas pakalpojumu eksporta kāpums līdz šim bijis ļoti spēcīgs. Skaidrs, ka šīs nozares ir koncentrētas Rīgā un tās apkārtnē. Tieši tāpēc algu pieaugums galvaspilsētā (+7,5%) pārsniedza vidējo rādītāju valstī. Arī Berīgā algu kāpums bija nedaudz virs vidējā (7%).
Vislēnāk algas pieauga Zemgalē (+4,1%), kam sekoja Latgale (4,5%).
Diemžēl tuvākā nākotne Latgalei neko labu nesola – gaidāmais transporta samazinājums skars Latvijas dzelzceļā strādājošos reģionā (29% uzņēmumu darbavietu Latgalē). Lēmumam pārtraukt attiecības ar bijušās Padomju Savienības tirgiem būs ļoti spēcīga ietekme.
Neskaitot Rīgu un Berigu, būtisks algu kāpums bija arī Korzemā, kur bija vērojama spēcīga ražošanas spēku attīstība. Liepājā, piemēram, apstrādes rūpniecības realizācijas apjoms gada sākumā pieauga par aptuveni 40%. Tādā veidā ir neizbēgami paātrināt vidējo algu kāpumu reģionā.
No nozarēm ar lielākajiem algu kāpumiem Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk cietušas divas – māksla un izklaide (13,6%), kā arī sabiedriskā ēdināšana un izmitināšana (13,3%). Lai gan šie segmenti pirmajā ceturksnī bija ne tuvu ideālā stāvoklī, to darbības vide bija labāka nekā pirms gada, un sagaidāms, ka tie turpinās uzlaboties.
Strauju darba samaksas pieaugumu uzrādīja arī komunālo pakalpojumu un enerģētikas sektors (attiecīgi +14,5% un +2,6%).
Pārsteidzoši straujš darba samaksas pieaugums vērojams finanšu pakalpojumos (+11,5%). Jau vairākus gadus algu kāpums šajā nozarē ir bijis zem vidējā, jo tajā samazinājies strādājošo skaits, ieviešot jaunas tehnoloģijas un samazinoties pakalpojumu eksportam. Iespējams, ka 1.ceturksnis pārvērtīsies par izņēmumu, ko diktēs algu mainīgās daļas pieaugums.
Ja pēdējā desmitgadē nominālās algas pieaugums ir nozīmējis arī pirktspējas pieaugumu, šogad situācija ir citāda un cenu kāpums apsteigs ienākumu pieaugumu. Tad Latvija var cerēt uz strauju reālo algu pieauguma periodu, jo pasaules izejvielu cenu kāpums radīs pretēju efektu. Tāpat, iespējams, tuvākajos gados Latvija piedzīvos deflācijas ciklu. Taču valstij tas vispirms ir jāpanāk, jo, kamēr ASV un ES ir iespēja apsvērt inflācijas stabilizāciju, Latvijai jāgaida ilgāk. Agri vai vēlu pirktspēja Latvijā atjaunosies.
