2022. gadā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir 1373 eiro. Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējā izpeļņa pieauga par 95 eiro jeb 7,5%, bet stundas izpeļņa pirms nodokļu nomaksas – par 6,6% (no 8,54 eiro līdz 9,10 eiro).
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, pamatojoties uz darba devējiem piemērojamajiem nodarbinātības nodokļiem) bija 1006 eiro jeb 73,3% no bruto ienākumiem un gada laikā pieauga par 7,1%.
Taču, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, tīrā peļņa samazinājās par 8,7%.
Atsaucoties uz strauju algoto darbinieku pirktspējas samazināšanos.
2022.gadā kopējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu sastādīja 1081. Rādītājs salīdzinājumā ar 2021.gadu pieauga par 8,8%. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 806 eiro un gada laikā pieauga par 8,9%, liecina centra dati. Latvijas statistikas pārvalde.
2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija par 2 eiro lielāka nekā sabiedriskajā sektorā (attiecīgi 1375 un 1373 eiro) un uzrādīja augstāku gada pieauguma tempu nekā sabiedriskajā sektorā (attiecīgi 8,0% un 6,2%). ). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētie un finansētie uzņēmumi, vidējie ienākumi pieauga līdz 1339 eiro jeb 5,6%.
Vidējās darba samaksas izmaiņas ietekmē ne tikai strādājošo darba samaksas kāpums vai kritums, bet arī strukturālās izmaiņas darba tirgū – gada laikā uzņēmumos, kas uzsāka un pārtrauca uzņēmējdarbību, darbinieku skaita un slodzes izmaiņas. Ietekme no šiem faktoriem kopumā atspoguļojas kā darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita izmaiņas, kas tiek izmantotas vidējās darba samaksas aprēķinos.
2022.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Valsts algu fonds palielinājās par 11,5% jeb 1249,7 miljoniem eiro, savukārt algu saņēmēju skaits, pārrēķinot pilnas slodzes vienībās, palielinājās par 26,5 tūkstošiem cilvēku jeb 3,7%.
Saimniecisko darbību jomā lielākais vidējo ienākumu pieaugums fiksēts ūdensapgādes, sanitārijas, atkritumu apsaimniekošanas un remontdarbu (13,1%), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu (11,8%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozarē. un transportēšana un uzglabāšana (11.0%). Vismazākais pieaugums reģistrēts cilvēku veselības un sociālās aprūpes darbībās (2,5%), pārējos apkalpojošos pasākumos (4,9%) un būvniecībā (5,2%).
2022.gadā, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu virs vidējā valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbībās, informācijā un sakaros, profesionālajā, zinātniskajā un tehniskajā darbībā, enerģētikā, cilvēku veselībā un sociālajā darbā. darbības, valsts pārvalde un aizsardzība, kā arī ieguves un ekspluatācijas karjeri.
Zemākie vidējie kopējie ienākumi bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā (889 eiro).
2022. gadā augstākā vidējā bruto izpeļņa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1535 eiro), bet zemākā – Latgalē (961 eiro, kas ir par 37% zemāka nekā galvaspilsētā).
Visvairāk vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas pieauguši Pierīgā (9.1%), bet vismazāk – Zemgalē (6.0%).
2022.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1443 eiro un gada laikā pieauga par 8,0%.
Vislielākais vidējās peļņas pieaugums, salīdzinot ar 2021.gada ceturto ceturksni, fiksēts privātajā sektorā (9,3%), kam 2022.gada ceturtajā ceturksnī seko privātais sektors par 4,9% un vispārējās valdības sektors par 4,1%.
Salīdzinot ar 2022.gada trešo ceturksni, bruto peļņa valstī pieauga par 4,2%. Straujš pieaugums bija vērojams sabiedriskajā sektorā – 5,5%. Uzlabojumi bija privātajā sektorā par 3,6% un vispārējā valdībā par 5,9%.
2022.gada ceturtajā ceturksnī neto darba samaksa bija 1055 eiro. Un, salīdzinot ar 2021. gada ceturto ceturksni, tas pieauga par 7,9%, salīdzinot ar 2022. gada trešo ceturksni, par 4,0%.
2022. gadā kopējie stundas ienākumi bija 9,10 eiro, un gada laikā tie pieauga par 6,6% (2021. gadā – 8,54 eiro).
Gada laikā stundas darbaspēka izmaksas, ieskaitot darba samaksu plus citus ar darbu saistītos izdevumus darba devējam, pieauga no 10,70 eiro līdz 11,46 eiro jeb par 7,1%. To noteica kopējo darbaspēka izmaksu un darba stundu pieaugums – attiecīgi par 11,7% un 4,4%.
