Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas Latvijā pērn – 841 eiro – Baltic News Network

2020. gadā vidējā mēneša bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 143. Salīdzinot ar 2019. gadu, mēneša vidējā alga pieauga par 66 eiro jeb 6,2%, bet alga par vienu stundu nostrādātu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6% ( no 7,47 līdz 7,97 eiro).

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, pamatojoties uz darbaspēka nodokļiem, kas piemērojami darbavietā) ir EUR 841 jeb 73,6% no bruto algas. Gada laikā tas pieauga par 6,1%, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Reālais neto darba samaksas pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, bija 5,9%.

Vidējā bruto darba samaksa 2020. gadā bija 893 eiro. Un salīdzinājumā ar 2019. gadu (832 eiro) tas pieauga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā alga – pieaugums par 7,3%. 2020. gadā vidējā neto darba samaksa pēc nodokļu nomaksas (neto) ir 664 eiro un gada laikā ir pieaugusi par 5,9%.

Mediānu aprēķina, pamatojoties uz statistikas apsekojumos un valdības ieņēmumu departamentā pieejamo informāciju.

Mediāna ir vidējā vērtība darbinieku algas pieaugošā vai dilstošā secībā, tas ir, puse no algām ir virs vidējās, bet otra puse ir zemāka. Vidēji, salīdzinot ar vidējo aritmētisko izpeļņu, to neietekmē ļoti augstas vai zemas algas, tas precīzāk atspoguļo tipiskos ienākumus.

Starp šīm nozarēm vidējā darba samaksa gada laikā pieauga straujāk profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos dienestos – par 11,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7%, jo palielinājās algu fonds, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, jo kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.Par 9,6% algu fonds pieauga straujāk nekā nodarbināto skaits.

Zemākās vidējās algas 2020. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (726 eiro), gada laikā COVID pandēmijas dēļ samazinoties par 5,3% – izglītībā (913 eiro), mākslā, izklaidē un izklaidē ( 931 euro) un citi pakalpojumi (ieskaitot sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbības, individuālo un mājsaimniecības priekšmetu remontu, ķīmisko tīrīšanu, frizierus, skaistumkopšanu, bēres un citus pakalpojumus); (935 eiro).

READ  Džefs Džeikobs: No Vācijas un Latvijas līdz Češīram hokejs apvieno Vasiļjevus

Gada laikā vidējā alga nedaudz samazinājās arī transporta un noliktavu nozarē – no 1071 eiro līdz 1068 eiro jeb 0,3%.

2020. gadā septiņās nozarēs mēneša vidējā alga par pilnas slodzes nodarbinātību bija augstāka nekā vidēji valstī – finanšu nozarē, apdrošināšanā, informācijas un sakaru pakalpojumos, enerģētikā, valsts pārvaldē, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos, kalnrūpniecībā un karjeru izstrādē. , kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Starp šīm nozarēm vidējā darba samaksa gada laikā pieauga straujāk profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos dienestos – par 11,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7%, jo palielinājās algu fonds, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, jo kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.Par 9,6% algu fonds pieauga straujāk nekā nodarbināto skaits.

Zemākās vidējās algas 2020. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (726 eiro), gada laikā COVID pandēmijas dēļ samazinoties par 5,3% – izglītībā (913 eiro), mākslā, izklaidē un izklaidē ( 931 euro) un citi pakalpojumi (ieskaitot sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbības, individuālo un mājsaimniecības priekšmetu remontu, ķīmisko tīrīšanu, frizierus, skaistumkopšanu, bēres un citus pakalpojumus); (935 eiro).

Gada laikā vidējā alga nedaudz samazinājās arī transporta un noliktavu nozarē – no 1071 eiro līdz 1068 eiro jeb 0,3%.

2020. gada ceturtajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa valstī bija 1188 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,7%.

2020. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu periodu 2019. gadā, vidējā darba samaksa straujāk pieauga privātajā sektorā – par 7,0%, valsts sektorā – par 5,8%, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1%.

Salīdzinot ar 2020. gada trešo ceturksni, kopējās algas valstī pieauga par 2,5%. Visstraujāk pieauga publiskais sektors – 5,4%, privātajā sektorā – 1,1%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 6,1%.

READ  Latvijas bijušais ekonomikas ministrs darbam Saeimā un ministrijā - Baltic News Network

Neto algas ceturtajā ceturksnī bija 871 eiro, un, salīdzinot ar to pašu periodu 2019. gadā, tās pieauga par 6,4%. Salīdzinājumā ar 2020. gada trešo ceturksni pieaugums bija 2,2%.

Kopējā alga par nostrādāto stundu 2020. gadā bija 7,97 eiro, un gada laikā palielinājās par 6,6% (2019. gadā – 7,47 eiro).

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver algas, algas un citas ar darbu saistītās izmaksas darba devējam, gada laikā palielinājās no 9,47 eiro līdz 10,06 eiro jeb 6,2%.

Stundas darba samaksas un darbaspēka izmaksu pieaugums 2020. gadā galvenokārt ir saistīts ar visu gadu nostrādāto stundu samazinājumu par 4,2%, savukārt kopējās darbaspēka izmaksas pieauga tikai par 1,7%.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top