Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ziņoja, ka vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2022. gada trešajā ceturksnī bija 1384 eiro mēnesī. Salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo ceturksni, tas ir pieaugums par 82 eiro jeb 6,3%.
Stundas likme pirms nodokļu nomaksas bija 9,08 eiro. Gada laikā tas pieauga par 5,6%. Mēneša vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, pieauga par 1,6%, bet vidējā stundas darba samaksa samazinājās par 1,3%. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā ir 1113 eiro.
Taču, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, darbaspēka neto darba samaksa Latvijā samazinājās par 12,9%.
CSP brīdina, ka tas norāda uz strauju darbinieku pirktspējas samazināšanos jau trešo ceturksni pēc kārtas.
Trešajā ceturksnī privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa bija 1393 eiro. Gada laikā tas pieauga par 6,1%. Sabiedriskajā sektorā vidējā alga bija 1372 eiro. Tā gada pieauguma temps bijis straujāks nekā privātajā sektorā – 6,6%. Vidējā darba samaksa kapitālabiedrībās valsts un pašvaldību līmenī pieauga līdz 1336 eiro jeb 6,1%. Salīdzinot ar 2022.gada otro ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,6%. Privātajā sektorā tas pieauga par 2,6%.
2022. gada trešajā ceturksnī vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija visaugstākā finanšu un apdrošināšanas nozarē (2406 eiro), informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē (2301 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. (1 784 eiro), un enerģētikas sektors (1 669 eiro), ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (1 645 eiro), valsts pārvalde (1 606 eiro), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības nozare (1 564 eiro). Zemākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un restorānu sektorā (916 eiro).
Darba samaksas fonds 2022.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada šo pašu ceturksni, palielinājās par 9,5% jeb 270,4 miljardiem eiro, savukārt pilnu slodzi strādājošo skaits palielinājās par 22,4 tūkstošiem jeb 3,1%. Visstraujāk vidējās algas pieauga ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (13,5%), ūdensapgādē un kanalizācijā, atkritumu apsaimniekošanā un sanitārijā (11,7%), kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē (10,6%), lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (9,5%) un enerģētikas sektors (9,3%) .
Straujākais algu pieaugums starp Baltijas valstīm bijis Lietuvā – 1799 eiro par pilnas slodzes darbu. Latvijā vidējā alga bija 1384 eiro, bet Igaunijā – 1679 eiro. Salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, vidējais darba samaksas pieauguma temps bija zemākais Latvijā – 6,3%, Igaunijā tas bija 8,1% un 12,6% Lietuvā.
Lasiet arī: Latvijas IKP 2022. gada trešajā ceturksnī samazinājies par 0,6%.
