Sestdien Latvijas iedzīvotāji balsos vispārējās vēlēšanās, kuras būtiski ietekmējis kaimiņvalsts Krievijas uzbrukums Ukrainai, Baltijas nācijas lielās etniskās krievu minoritātes politiskā sairšana, kā arī ar ekonomiku saistīti jautājumi, tostarp pieaugošās enerģijas izmaksas.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka premjerministra Krišjāņa Kārenca partija Jaunā Vienotība, kas vada četru partiju labēji centrisko mazākuma koalīciju, visticamāk, kļūs par labāko balsu avotu, paredzot, ka līdz 1.5. miljons balsstiesīgo.
Pēc vēlēšanām, visticamāk, sekos ilgs sarunu un koalīcijas veidošanas periods, taču analītiķi saka, ka pastāv liela iespēja, ka Karencs, kurš cita starpā vadīja 1,9 miljonus dzīvojošo Baltijas nāciju caur Covid-19 krīzi, paliks priekšā. . Ministrs tā beigās.
“Šajā ļoti nestabilajā situācijā, kurā mēs šobrīd atrodamies, cilvēki viņu vienkārši uzskata par uzticamu cilvēku,” sacīja Latvijas ziņu žurnāla IR apskatnieks Pauls Roudeseps.
Vēlēšanas, visticamāk, noskandinās nāves zvanu opozīcijā esošajai partijai Saskaņa, kuru līdz šim iecienījusi Latvijas etniskā krievu minoritāte, kas veido vairāk nekā 25% iedzīvotāju.
Maskavai draudzīgā partija tradicionāli ir bijusi jumta partija lielākajai daļai Latvijas krievvalodīgo vēlētāju, tostarp baltkrieviem un ukraiņiem. Pēdējās vēlēšanās 2018. gadā partija bija lielākā atsevišķā partija ar gandrīz 20% balsu, bet citas partijas tai izslēdza no iekļūšanas valdībā.
Tomēr partijas tūlītējā un dedzīgā pretestība Krievijas iebrukumam Ukrainā lika no tās atteikties daudziem, kas joprojām atbalsta Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tikmēr tie, kas iestājās pret karu, sliecās virzīties uz galvenajām Latvijas partijām, kuras visas arī iestājās pret iebrukumu.
Saskaņa ar 5,1% atbalstu šobrīd ir piektajā vietā, liecina nesen veiktā Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas LSM aptauja. Nacionālajā parlamentā iekļūs tikai partijas ar vismaz 5% balsu.
“Saskaņai tas ir beidzies,” sacīja Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesors Joriss Rozenvalds. Viņš piebilda, ka viņa vietu, šķiet, neaizņems neviena cita partija, kas nodarbojas ar krievvalodīgajiem.
Kopš uzbrukuma Latvija – bijusī padomju republika un Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts – ir veikusi vairākus ar konfliktu tieši saistītus pasākumus, tostarp nākamgad pēc vairāk nekā 15 gadu pārtraukuma ieviesusi militāro iesaukšanu, liedzot krieviem ieceļot valsts ar tūristu vīzām un A padomju Otrā pasaules kara pieminekļa demontāžu galvaspilsētā Rīgā.
Valdība šonedēļ izsludināja ārkārtas stāvokli atsevišķos Latvijas pierobežas rajonos kā piesardzības pasākumu saistībā ar Krievijas daļējo militāro mobilizāciju. Tāpat kā Baltijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, arī Latvija atsakās piešķirt politisko patvērumu Krievijas militārajiem rezervistiem, kuri bēg no iesaukšanas.
Delavēras štatā Vilmingtonā dzimušais 57 gadus vecais latviešu un amerikāņu dubultais Kārencs medijiem sacīja, ka būtu vieglāk turpināt tajā pašā koalīcijas grupā, ja uzvarēs jaunā vienība. Viņš noraidīja jebkādu sadarbību ar prokremliskajām partijām.
Latvijas sabiedriskā radio LSM veiktā aptauja liecina, ka otrajā vietā ierindojas opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība ar 7,8% atbalstu un tikai par daļu atpaliek koalīcijā esošā centriski labējā Nacionālā apvienība.
Pārējie pašreizējie koalīcijas deputāti ir Centra attīstības partija / Par! , konservatīvie.
Kopumā vēlēšanās kandidē 19 partijas ar vairāk nekā 1800 kandidātiem, taču tikai aptuveni astoņām partijām paredzēts pārkāpt 5% slieksni un nodrošināt vietu 100 vietu Saeimas likumdevēju sapulcē.
Politikas nemierīgo raksturu Latvijā ilustrē fakts, ka Karenca valdība, kas stājās amatā 2019. gada janvārī pēc ieilgušām veidošanas sarunām, ir visilgāk nostrādātā valdība Latvijas vēsturē ar nedaudz vairāk kā 3 ar pusi gadiem.
