Mārupe, Ādaži un ekava šajā mēnesī likuma acīs kļuvušas par pilnīgām “pilsētām”, pat ja šo salīdzinoši mazo apdzīvoto vietu oficiālā pozīcija ārvalstu viesiem šķiet nedaudz dīvaina.
Situācijas maiņa gan būtiskas izmaiņas praksē neizraisīs, 6. jūlijā vēstīja Vidzemes TV.
“Godīgi sakot, es tikai vakar uzzināju un biju šokā, bet esmu ļoti priecīgs,” sacīja Skavas Ivars.
Jaunās pilsētas mērs Joriss Zelko komentēja, ka jaunā situācija diez vai radīs lielas pārmaiņas.
Pašvaldībā līdz šim bijušas divas pilsētas. Bet tas nebija administratīvais centrs, un Ķekava bija ciems ar administratīvā centra lomu. Pagaidām šī nepilnība ir novērsta, taču praksē īpašuma nodokļu pasliktināšanās nebūs ne īpašuma, ne ekonomiskuma ziņā,” sacīja Giļko.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības departaments (VARAM) norādīja, ka pilsētas statuss tiek piešķirts, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, bet pakalpojumi ir līdzvērtīgi. Savukārt ugunsdzēsēju vai neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ierašanās laiks pilsētās ir īsāks.
Šogad pilsētas statusu ieguva daži, Mārupe un Ķekava, bet pērn – Iecava un Koknese. Līdz ar jaunajām pilsētām Latvijā šobrīd ir 81 tāda.
Pilsētas statusu Latvijā nosaka vai nu iedzīvotāju skaits (kam ne vienmēr ir skaidrs slieksnis, bet standarts ir 2000), vai vēsturiskā nozīme, kā arī “kultūras un komerciālā infrastruktūra”, vēsta oficiālais Latvijas portāls. Dažās vietās ar nosaukumu “pilsēta” iedzīvotāju skaits ir mazāks par 1000, tāpēc daudzās valstīs tās var uzskatīt par ciematiem vai mazpilsētām.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
