Valters Zaps un viņa Minox kamera / raksts

Valtera Zapa miniatūra kamera (latviski: Valters Caps, 1905-2003) bija mazāka par cigāru un svēra mazāk nekā šķiltavas. Tas tika uzskatīts par analogās tehnoloģijas brīnumu. Mini kamerai ir lielisks objektīvs un dizains, kas paredz nākotnes tendences. Tam līdz pat mūsdienām ir kulta statuss fotogrāfu vidū, un tas var viegli iederēties slepenā aģenta ērtībās.

Aukstā kara laikā daudzi spiegi ar šo precīzo instrumentu, kas sākotnēji tika ražots Rīgā, bet vēlāk Hesenē, fotografēja slepenus dokumentus. Zapa izgudrojums padarīja viņu par pionieri fotogrāfijā. Taču to nebija iespējams paredzēt, jo 1905. gadā Rīgā vācbaltiešu ģimenē dzimušais Zaps nekad nav vēlējies kļūt par fotogrāfu.

Pēc studiju pabeigšanas 1922. gadā Zapu ģimene pārcēlās uz kaimiņu Igauniju. Jaunais vīrietis tikai negribīgi turpināja studijas tēlotājmākslas fotogrāfa Valtera Limberga uzraudzībā. Vēlāk viņš sāka strādāt fotogrāfijas darbnīcā Tallinā.

Smagās kameras fotogrāfiju studijā bija pārāk smagas Zapa izkliedētajai uzbūvei. Smagās fotokameras tajā laikā joprojām bija plaši izplatītas, un tās bija jāuzstāda uz koka statīviem. Tāpēc Zaps nāca klajā ar ideju izveidot miniatūru kameru, kuras forma ir izveidota tā, lai tā “pazūd slēgtā plaukstā”.

Taču ideju bija grūti īstenot. Finansiālu grūtību dēļ pagāja vairāki gadi, līdz Zaps varēja iegūt Minox patentu. Jaunajam dizainerim līdz 1936. gadam izdevās samontēt efektīvu prototipu. Neskatoties uz nelielo izmēru, šī kamera uzņēma īpaši asus attēlus, un tās negatīviem var iegūt vairākus palielinājumus cilvēka naga lielumā.

Zaps varēja ietekmēt VEF (Valsts elektroenerģijas rūpnīcas) vadītājus Rīgā, izmantojot foto paraugus. Tehniski pārveidota, fotokamera komerciālā ražošanā nonāca 1938. gada 12. aprīlī; Filmas izmērs bija 8 x 11 mm. Drīz vien tas nonāca mazumtirdzniecības komplektācijā kopā ar piederumiem, kļūstot par pieprasītu preci, neskatoties uz tā nedaudz augsto cenu.

Pirmais pircējs bija diplomāts. “Diemžēl es uzreiz sapratu, ka tas nozīmē spiegošanu!” Zaps sacīja intervijā divas desmitgades vēlāk. Viņš par to nebija līdz galam priecīgs.

Bet viņa “spiegu kamera” ir kļuvusi par šīs slepenās ģildes neaizstājamu piederumu. Starptautiskās spiegu aģentūras, piemēram, CIP un VDK, ir izmantojušas šo kameru šajā jomā. To cilvēku vidū, kuri bija lietojuši Minox, bija Ginters Gijoms, Rūzvelta spiegs, kurš bija iefiltrējies Rietumvācijas kanclera Villija Brandta birojā. Giljama atklāsme 1974. gada maijā noveda pie Brandta atkāpšanās.

Minox ir kļuvis par ideālu filmu rekvizītu, parādoties gandrīz 40 filmās, tostarp Džeimsa Bonda klasikā. Par Viņas Majestātes slepeno dienestu Satīriska korejiešu kara komēdija misu, kā arī vairākās Rozā Panteras filmās un citās filmās.

Līdz Otrā pasaules kara vidum VEF bija saražojis aptuveni 17 000 vienību, kas tika pārdotas visā pasaulē. Apmēram 2000 no tiem pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā tika pārdoti ar marķējumu “Ražots PSRS”. Tobrīd Zaps bija aizbēdzis uz Vāciju ar Ur-Minox, koka modeli un sērijveida agregātu Rīgā, kabatā. Tur viņš strādāja AEG Berlīnē no 1941. līdz 1945. gadam.

Kara satricinājumiem tuvojoties beigām, paštaisītais Zabs uzdrošinās sākt visu no jauna. 1945. gada septembrī Zaps un viņa partneris Hesenes štata pilsētā Wetzlar pilsētā nodibināja uzņēmumu Minox GmbH. Divi cigāru baroni pievienojās šim uzņēmumam drīz pēc tam kā finansisti. 1948. gadā uzņēmums pārcēlās uz savas jaunās rūpnīcas teritoriju Heihelheimā, netālu no Gießen. Taču pāris gadu laikā izcēlās strīds ar jaunajiem kopīpašniekiem.

Zapp tika izslēgts, un uzņēmums palika bez patenta. Pēc tam izgudrotājam – tehniski talantīgam, bet bez komerciālas pieredzes – vairs nebija nozīmes Minox starptautiskajos panākumos, jo tika pārdots vairāk nekā miljons vienību un citi modeļi. Viņš ar ģimeni pārcēlās uz Šveici un nopelnīja iztiku, pildot nelielus pasūtījumus. Viņš nomira 2003. gadā.

Deviņdesmitajos gados, dažus gadus pirms savas nāves, Zaps atgriezās Minox kā konsultants un dizainers. Tūkstošgades mijā viņš atkal apmeklēja savu dzimteni. Pēdējo reizi tas tur bija pirms 60 gadiem. Vizītes laikā Rīgā un Tallinā Zaps, toreiz 95 gadus vecais, saņēma apbalvojumus par mūža darbu. Saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora grādu, savukārt Igaunijā piedalījies goda pieņemšanā un apbalvots ar medaļu par izcilu darbu.

Divus gadus pirms vizītes Igaunijas pasts izdeva pastmarku ar Minox patenta zīmējumu. Savukārt VEF rūpnīcas masveida izgatavošanas projekti tagad ir apskatāmi Latvijas Fotogrāfijas muzejā, daļa izstādes veltīta Zapam un viņa sīktēlu kamerai.

Vācu pēdu sērija pirmo reizi tika izdota Gētes institūta Rīgas projekta “Vācijas pēdas Latvijā” (“German Footprints in Latvia”) ietvaros. www.goethe.de/vacu-pedas). Saistīto mobilo aplikāciju “Vācijas pēdas Latvijā” var lejupielādēt plkst www.ej.uz/vp-iOS Un www.ej.uz/vp-Android.

Pastāstiet mums par kļūdu