Valsts pārvaldē strādājošie Latvijā nākamgad saņems lielākas algas – Baltic News Network

Saeima otrdien, 16.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas ļauj no 2023.gada palielināt darba samaksu valsts pārvaldē strādājošajiem.

Tas nozīmē, ka lielākas algas saņems valsts pārvaldē un nākamajā Ministru kabinetā strādājošie, nevis pašreizējais Ministru kabinets.

Aģentūra LETA saistībā ar valdības sākotnējiem likuma grozījumiem lēš, ka no 2023.gada valsts vadītāja, deputātu palātas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja atalgojums būs 7607 eiro. Tas nozīmē arī Ministru prezidenta, ministra un Saeimas valdes priekšsēdētāja atalgojuma pieaugumu par 40%.

Ministru algas pieaugs par trešdaļu un sastādīs aptuveni 6700 eiro.

Ģenerālprokurora honorārs būs aptuveni 7280 eiro. Valsts revidenta un tiesībsarga atalgojums būs aptuveni 6700 eiro, bet Satversmes tiesas viceprezidentam – aptuveni 6500 eiro.

Deputātu atalgojums bez papildu amatiem 2023.gadā sasniegs aptuveni 3800 eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pašlaik saņem deputāti.

Minētā likuma grozījumu mērķis ir, veicot darba samaksas sistēmas reformu, paaugstināt valsts pārvaldes veiktā darba efektivitāti un kvalitāti, norādīja valsts padomdevējā LETA.

Tajā secināts, ka valsts pārvaldē strādājošajiem maksā par 28-38% mazāku atalgojumu nekā privātajā sektorā par tāda paša līmeņa darbiem.

Tādā veidā valsts pārvalde cieš no lielas darbinieku mainības un ir grūti piesaistīt jaunus speciālistus.

Valsts kancelejā iepriekš atklāja, ka līdz pat trešdaļai dažādās valsts pārvaldes iestādēs iecelto cilvēku nepieciešamas papildu apmācības, kas rada pārmērīgu spiedienu.

Uzdevumu sarežģītība un zemais atalgojums ir divi biežākie iemesli, kāpēc cilvēki nolemj pamest valsts pārvaldi.

“Izpildvaras darbs un spēja izpildīt valdības un parlamenta rīkojumus ir tieši saistīta ar valsts sektorā strādājošo profesionalitāti un kvalifikāciju. Ekspertu, nozares speciālistu un augstākā līmeņa vadītāju piesaistē valsts pārvalde vairs nespēj konkurēt ar darba tirgu, iepriekš sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Sitskovskis.

READ  Neapturamā Serbija uzvar Latviju iespaidīgās 3x3 Olimpiskajās spēlēs - Tokija 2020 - Vasaras Olimpiskās spēles - 2021 3x3 notikums

Viņš sacīja, ka ar grozījumiem minētajā likumā pirmo reizi vienpadsmit gadu laikā tiks reformēta līdzšinējā darba samaksas sistēma valsts pārvaldē un atrisinātas dažas paliekošas problēmas – zema darbinieku motivācija, liela darbinieku mainība, kā arī nepieciešamība ieguldīt ievērojamus līdzekļus apmācībās. .

Lai šīs problēmas nerastos, valdība ir ieviesusi dažus risinājumus, kas palīdzēs uzlabot darba samaksas konkurētspēju valsts pārvaldē, nosakot mēneša darba samaksas līmeni 80% apmērā no privātā sektora algu līmeņa. Turklāt, mainot darba samaksas mainīgā režīma daļu un samazinot piemaksu skaitu, būs iespējams samazināt kopējo darbinieku prēmiju apjomu, ko darbinieki varēs saņemt – no 60% uz 30% no mēneša darba algas.

Paredzams, ka tas veicinās algu stabilitāti un samazinās iekšējo administratīvo slogu, izmantojot sarežģīto prēmiju izmaksu sistēmu.

Papildus grozījumi ieviesa arī citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus – trīspakāpju algu skalu, darba samaksas piesaisti tautsaimniecības attīstībai, tirgus koeficienta ieviešanu pieprasījuma speciālistiem.

Valsts kancelejā atklāja, ka šie risinājumi ir vērsti uz to, lai atalgojums atbilstu atbildības līmenim un darbinieku pienākumu sarežģītībai. Vērts atzīmēt, ka darba samaksas sistēmas reforma ir daļa no Valsts pārvaldes reformu plāna 2020. gadam, kura mērķis ir palīdzēt efektīvāk vadīt ministrijas un iestādes, samazināt birokrātiju, uzlabot darbinieku skaitu, piesaistīt kvalificētus darbiniekus, maksāt atbilstošu atalgojumu. Līdzīga problēma ir arī pašvaldībām, īpaši reģionālās administratīvās reformas kontekstā.

Ņemot vērā problemātisko situāciju, sarežģīti risinājumi atlīdzības likumā tiks ieviesti pakāpeniski.

2023.gadā plānots izstrādāt optimālu darba samaksas budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai 2024.gada budžeta projektā būtu iespējams iezīmēt pamatnostādnes darba samaksas nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.

Katram likumam ir jābūt “dzīvam” – tam ir jāiet kopsolī ar laiku un procesiem sabiedrībā. […] Uzraudzīsim grozījumu pieņemšanas un pievienošanas procesu, kā arī sekosim līdzi izmaiņām darba tirgū un valsts pārvaldē. Veicot nākamos soļus, aplūkosim faktus un datus, veiksim ikgadējo algu salīdzinājumu, sekosim līdzi algu līmeņa izmaiņām valsts pārvaldē un citu reformu rezultātiem, lai redzētu, vai esam tuvāk savam mērķim – efektivitātes uzlabošanai un. valdības un valsts institūciju veiktā darba kvalitāte”, uzsver Sitskovskis.

READ  Trešdien Latvijā tika atklāti 1374 Covid-19 gadījumi; Tika saņemti ziņojumi par 36 nāves gadījumiem

Likuma anotācijā norādīts, ka likuma izmaiņu ieviešanai nepieciešamais indikatīvais finansējums ir 6,444 miljoni eiro 2023.gadā un 6,852 miljoni eiro 2024.gadā.

Bijušais Latvijas premjerministrs Krišāns Karičs pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka grozījumu mērķis ir palielināt konkurenci un konkurētspēju valsts pārvaldē.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top