Grozījumus atbalstīja 51 deputāts, bet pret tiem bija 33 deputāti.
Grozījumi precizē mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē, sasniedzot vidēji 80% no darba samaksas līmeņa privātajā sektorā, kā arī attiecību starp algas pastāvīgo un mainīgo daļu. Tāpat tiks precizētas augstāko amatpersonu algas, ņemot vērā tās nozaru spēku samēru un hierarhijas principu.
Grozījumi paredz, ka augsto amatpersonu algas palielināsies, savukārt piemaksas un prēmijas samazināsies. Izmaiņas attiecas uz valsts vadītāju, Deputātu palātas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kā arī ģenerālprokuroru, Ministru prezidenta biedriem, ministriem, valsts. Revidents un ombuds.
Piemēram, turpmāk prezidenta atalgojums tiks iekļauts vispārējā sistēmā, ar koeficientu 7,00. Tas nozīmē, ka no 5960 eiro kārtējā mēnesī prezidenta alga no 2023. gada pieaugs līdz aptuveni 7600 eiro. Deputātu palātas priekšsēdētājs un Ministru prezidents saņems tādu pašu atalgojumu kā Valsts prezidents, kas viņiem nozīmē mēneša algu pieaugums par aptuveni 5 300 eiro līdz 7600 eiro jeb pieaugums par aptuveni 40%.
Valsts augstāko amatpersonu algu palielināšanai 2023.gada budžetā papildus būs nepieciešami 6,44 miljoni eiro, bet 2024.gadā – 6,85 miljoni eiro.
Paredzēts samazināt atlīdzības mainīgo daļu – prēmijas un prēmijas.
“Iemaksas nav caurskatāms algu maksāšanas veids,” plenārsēdē sacīja Saeimas deputāts Saima Krišāns Feldmanis (Jaunā konservatīvā partija), norādot, ka “otrā alga” bieži tiek izmaksāta pa daļām. Pašlaik iemaksas var būt līdz 60% no mēnešalgas, bet tiek plānotas ne vairāk kā 30%.
Grozījumiem jāstājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā, bet izmaiņām augstāko amatpersonu, tostarp prokuroru, tiesnešu un parlamentā iecelto amatpersonu atalgojuma proporcijās, jāstājas spēkā 2023.gada 1.janvārī.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
