Šis raksts jums tiek piedāvāts saistībā ar Eiropas Komisija.
Eiropas Komisija ir apstiprinājusi divas Latvijas shēmas ar kopējo budžetu 181,5 miljonu eiro apmērā mazo un vidējo uzņēmumu un lielo uzņēmumu atbalstam dažādās nozarēs saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Shēma tika apstiprināta valsts atbalsta ietvaros Pagaidu krīzes ietvarsko Komisija pieņēma 2022. gada 23. martā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atzīstot, ka ES ekonomikā ir nopietni satricinājumi.
izpilddirektora vietniece Mārgareta VestagersKonkurences politikas amatpersona sacīja: Krievijas nepamatoti agresīvais karš pret Ukrainu turpina negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības ekonomiku un uzņēmumus dažādās nozarēs. Šīs divas shēmas ļaus Latvijai mazināt likviditātes deficītu, ar ko MVU, kā arī lielie uzņēmumi saskaras pašreizējās ģeopolitiskās krīzes un ar to saistīto sankciju dēļ. Mēs turpinām stāvēt kopā ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā mēs turpinām cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var ieviest savlaicīgi, koordinēti un efektīvi, vienlaikus aizsargājot vienlīdzīgas iespējas vienotajā tirgū.
Latvijas mēri
Latvija paziņojusi komitejai pagaidu krīzes ietvaros plānotājiem ar kopējo budžetu 181,5 miljonu eiro apmērā, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus un lielos uzņēmumus dažādās nozarēs saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Šo pasākumu ietvaros, kurus pārvaldīs Valsts akciju sabiedrība un Latvijas Valsts attīstības banka Altum, palīdzība tiks sniegta (i) garantiju veidā jauniem aizdevumiem un līzingiem; un ii) subsidētie aizdevumi.
Ņemot vērā augsto ekonomiskās nenoteiktības pakāpi, ko rada pašreizējā ģeopolitiskā situācija, shēmu mērķis ir nodrošināt pietiekamas likviditātes pieejamību uzņēmumiem, kuriem tā ir nepieciešama.
Procedūras būs pieejamas uzņēmumiem dažādās nozarēs, izņemot finanšu un kredītiestādes.
Runājot par garantijām, tās segs līdz 90% no aizdevuma vai līzinga pamatsummas. Zaudējumus proporcionāli segs kredītiestādes un valsts. Šim pasākumam paredzētais budžets ir 22,5 miljoni eiro.
Runājot par subsidētajiem kredītiem, tos piešķirs tieši Altum. Šī pasākuma budžets ir 159 miljoni eiro.
Gan maksimālā aizdevuma vai nomas summa, ko sedz vispārējā garantija, gan maksimālais subsidētais aizdevums katram saņēmējam būs vienāds ar vai nu (i) 15% no kopējās vidējās gada peļņas pēdējos trīs slēgtajos grāmatvedības periodos; vai (ii) 50 % no enerģijas izmaksām, kas radušās 12 mēnešu periodā pirms palīdzības pieprasījuma iesniegšanas. Izņēmuma kārtā, ja labuma guvēji ir jaunizveidoti uzņēmumi vai uzņēmumi ar mazu vai bez apgrozījuma 2019. un 2020. gadā, kurus smagi skārusi pašreizējā krīze, aizdevuma vai līzinga summu var palielināt, lai segtu to likviditātes vajadzības (i) uz 12 mēnešiem. MVU; un ii) uz 6 mēnešiem lieliem uzņēmumiem.
Komisija konstatēja, ka Latvijai paredzētās shēmas atbilst pagaidu krīžu ietvarā noteiktajiem nosacījumiem. Jo īpaši: 1) garantiju un aizdevumu termiņš nepārsniedz sešus gadus; ii) drošības prēmijas un samazinātas procentu likmes atbilst minimālajiem līmeņiem, kas noteikti pagaidu krīžu gadījumā; un (iii) atbalsts tiks piešķirts ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī.
Turklāt uz palīdzību garantiju veidā attiecas garantijas, lai nodrošinātu, ka procedūras priekšrocības pēc iespējas lielākā mērā tiek nodotas galīgajiem labuma guvējiem ar finanšu starpnieku starpniecību.
Komisija secināja, ka Latvijas shēmas ir nepieciešamas, piemērotas un samērīgas, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts ekonomikā saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un nosacījumiem, kas paredzēti pagaidu krīžu sistēmā.
Pamatojoties uz to, Eiropas Komisija apstiprināja atbalsta pasākumus saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem.
fons
valsts atbalsts Pagaidu krīzes ietvarsapstiprināts 2022. gada 23. martsTas ļauj dalībvalstīm izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Pagaidu krīzes regulējums tika grozīts 2022. gada 20. jūlijslai pabeigtu Sagatavošanās ziemai komplekts līnija ar REPowerEU plāns Mērķi.
Pagaidu krīzes sistēma nodrošina šādus palīdzības veidus, ko var sniegt dalībvalstis:
- Ierobežots palīdzības apjomsjebkādā veidā uzņēmumiem, kurus skārusi pašreizējā krīze vai tai sekojošas sankcijas un sodi līdz palielinājumam par EUR 62 000 un EUR 75 000 attiecīgi lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs un līdz EUR 500 000 visās pārējās nozarēs;
- Likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā;
- Atbalsts enerģijas cenu pieauguma kompensēšanai. Palīdzība, kas var tikt piešķirta jebkurā veidā, daļēji kompensēs uzņēmumiem, īpaši energoietilpīgajiem lietotājiem, papildu izmaksas saistībā ar ārkārtas gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu. Kopējā palīdzība katram saņēmējam nedrīkst pārsniegt 30 % no attaisnotajām izmaksām, un, lai veicinātu enerģijas ietaupījumu, tai jāattiecas uz ne vairāk kā 70 % no gāzes un elektroenerģijas patēriņa tajā pašā periodā iepriekšējā gadā, nepārsniedzot eiro. 2 miljoni jebkurā laikā. Ja uzņēmumam rodas darbības zaudējumi, saimnieciskās darbības turpināšanai var būt nepieciešama papildu palīdzība. Tāpēc energoietilpīgajiem lietotājiem atbalsta intensitāte ir augstāka un dalībvalstis var piešķirt atbalstu, kas pārsniedz šos limitus, līdz 25 miljoniem eiro, bet īpaši skartajās nozarēs un apakšnozarēs aktīviem uzņēmumiem līdz 50 miljoniem eiro;
- Pasākumi, lai paātrinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Dalībvalstis var izstrādāt plānus investīcijām atjaunojamā enerģijā, tostarp atjaunojamā ūdeņraža, biogāzes, biometāna, uzglabāšanas un atjaunojamās siltumenerģijas jomā, tostarp izmantojot siltumsūkņus, izmantojot vienkāršotas konkursa procedūras, kuras var ātri īstenot, vienlaikus iekļaujot atbilstošus drošības pasākumus vienlīdzīgu iespēju aizsardzībai. Jo īpaši dalībvalstis var izstrādāt shēmas konkrētai tehnoloģijai, kurai nepieciešams atbalsts, ņemot vērā konkrēto valsts enerģijas veidu sadalījumu; Un
- Pasākumi, kas atvieglo oglekļa atdalīšanu no rūpnieciskajiem procesiem. Lai vēl vairāk paātrinātu energoapgādes dažādošanu, dalībvalstis var atbalstīt investīcijas, lai pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā, jo īpaši izmantojot elektroenerģiju un energoefektivitāti, un pārietu uz atjaunojamo ūdeņraža izmantošanu, kura pamatā ir elektrība un kas atbilst noteiktiem nosacījumiem. Dalībvalstis var vai nu (i) izstrādāt jaunus plānus, kuru pamatā ir piedāvājumi, vai (ii) atbalstīt projektus tieši, bez piedāvājumiem, ar noteiktiem ierobežojumiem attiecībā uz valsts atbalsta daļu katram ieguldījumam. Īpašas papildu atlīdzības būs gaidāmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī jo īpaši energoefektīviem risinājumiem.
Atsevišķos gadījumos, ievērojot nosacījumus, ir iespējami arī šādi palīdzības veidi: (1) atbalsts uzņēmumiem, kurus skārusi obligāta vai brīvprātīga gāzes pārtraukšana, (2) atbalsts gāzes krātuves uzpildīšanai, (3) pagaidu un laika atbalsts. – ierobežots atbalsts kurināmā pārveidei par fosilo kurināmo, kas rada lielākus piesārņotājus, kas pakļauti energoefektivitātes pasākumiem un lai izvairītos no slēgšanas sekām, un iv) subsidētu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas nodrošināšanu uzņēmumiem, kas pārvadā preces uz un no Ukrainas.
Uzņēmumi, uz kuriem attiecas Krievijas kontrolētās sankcijas, tiks izslēgti no šo pasākumu darbības jomas.
Pagaidu krīzes sistēma ietver vairākus drošības pasākumus:
- Relatīvā metodoloģija, kas prasa saikni starp uzņēmumiem sniedzamās palīdzības apjomu un to saimnieciskās darbības apjomu un pakļaušanu krīzes ekonomiskajām sekām; Un
- Atbilstības noteikumiPiemēram, energoietilpīgi lietotāji tiek definēti kā uzņēmumi, kuriem energoproduktu iegāde sastāda vismaz 3% no to produkcijas vērtības.
Pagaidu krīzes ietvars būs spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim likviditātes atbalsta pasākumiem un pasākumiem, kas sedz palielinātas enerģijas izmaksas. Atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai un nozares dekarbonizācijai var piešķirt līdz 2023. gada jūnija beigām. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, komisija vēlāk izvērtēs pagarinājuma nepieciešamību.
Pagaidu krīzes rīcības sistēma papildina dalībvalstu plašo potenciālu, lai izstrādātu pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem ES valdības atbalsta noteikumiem. Piemēram, valsts atbalsta noteikumi Eiropas Savienībā ļauj dalībvalstīm palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar skaidras naudas iztrūkumu, kam nepieciešama steidzama glābšanas palīdzība. Turklāt ES Darba līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm kompensēt uzņēmumiem zaudējumus, ko tieši radījis kāds ārkārtējs notikums, piemēram, pašreizējā krīze.
Turklāt iekšā 2020. gada 19. martsSaistībā ar koronavīrusa uzliesmojumu Komisija ir pieņēmusi pagaidu regulējumu. gadā ir pārskatīts pagaidu COVID regulējums 3. aprīlisUn 8. maijsUn 29. jūnijsUn 13. oktobris 2020, 28. janvāris Un 18. novembris 2021. Kā paziņots 2022. gada maijsPagaidu COVID sistēma Nav pagarināts Pēc norādītā derīguma termiņa — 2022. gada 30. jūnijs, ar dažiem izņēmumiem. Proti, investīciju atbalsta un maksātspējas pasākumu piemērošana var turpināties attiecīgi līdz 2022.gada 31.decembrim un 2023.gada 31.decembrim. Turklāt COVID pagaidu regulējums jau paredz elastīgu pāreju ar skaidrām garantijām, jo īpaši iespējām konvertēt un pārstrukturēt parāda instrumentus, piemēram, aizdevumus un garantijas, uz citiem palīdzības veidiem, piemēram, tiešajām dotācijām, līdz 2023. gada 30. jūnijam. .
Lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama ar lietas numuriem SA.103400 un SA.103359 plkst. Valsts atbalsta rekords komitejā Sacensības tīmekļa vietni, tiklīdz ir atrisinātas visas konfidencialitātes problēmas. Jaunās publikācijas par valsts atbalsta lēmumiem internetā un Oficiālajā Vēstnesī ir uzskaitītas Iknedēļas sacensību jaunumi.
Plašāku informāciju var atrast par pagaidu krīzes rīcības sistēmu un citiem pasākumiem, ko Komisija veikusi, lai novērstu Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomisko ietekmi. šeit.
