Baltijas jūru ieskaujošās valstis neievēro to saistošo starptautisko līgumu par lauksaimniecības vides piesārņojuma samazināšanu jūras vidē. Lai gan lauksaimniecības darbības ir vissvarīgākais barības vielu piesārņojuma avots Baltijas jūrā.
Starptautiskā pētnieku grupa sniedz pierādījumus par šiem apstākļiem nesenajā žurnāla zinātniskajā rakstā Ambio, Izdevis Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija.
20 gadus valstis apņēmās savos nacionālajos tiesību aktos par lauksaimniecības piesārņojumu ieviest 10 īpašus samazināšanas pasākumus, piemēram, nosakot minimālo kūtsmēslu uzglabāšanas jaudu un noteikumus par dzīvnieku blīvumu.
Tagad pētnieki, kas pēta valsts līmenī spēkā esošos tiesību aktus un noteikumus, lai pievērstos uzturvielām, ir atklājuši, ka neviens no deviņiem līguma parakstītājiem pilnībā neievēro juridiski saistošo līgumu. Tādējādi barības vielas izskalojas jūras vidē, pārsniedzot pieļaujamās robežas Baltijas jūrā, izraisot paaugstinātu aļģu augšanu un barības vielu palielināšanos pat atklātā jūrā (skat. Fotoattēlu).
Lielākajām valstīm – Polijai, Vācijai un Krievijai – valsts tiesību aktos ir vājākais samazināšanas pasākumu īstenošanas rādītājs. Īpaši slikti rādītāji ir Krievijā un Polijā, taču arī Vācija, neskatoties uz Eiropas tiesas lēmumu, atpaliek. Valstis ar vislabāko sniegumu ir Zviedrija un Igaunija. Tomēr visās deviņās valstīs pētījums atklāj trūkumus, ievērojot Konvencijas nozīmīgos samazināšanas pasākumus.
“Lai arī nolīgumā ir noteikti barības vielu daudzuma ierobežojumi, ko lauksaimnieki drīkst piemērot savām kultūrām, neviena valsts pilnībā nepiemēro maksimālos ierobežojumus. Vai nu pārtikas produktu griesti ir ļoti dāsni, vai tie attiecas tikai uz daļu reģiona, vai arī to nav vispār, “saka Maikls Skovs. Orhūsas universitātes vides zinātņu profesors Andersens sacīja, ka lielākajā daļā vietu nav 25 kg fosfora uz hektāru, pat ja fosfora samazināšanas vajadzības tagad ir steidzamākas. Viņš ir komandas loceklis pētījumu autoru.
Samazināšanas pasākumi tika pieņemti saskaņā ar līgumu, paredzot finanšu pārskaitījumus no Eiropas Savienības lauksaimniekiem Polijā un Baltijas valstīs. Tomēr pētnieki atklāja, ka tikai ļoti ierobežotā mērā austrumu valstis izmantoja kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros pieejamo ekonomisko atbalstu, lai sniegtu atbalstu jūras vides barības vielu piesārņojuma samazināšanai. Baltijas jūras rīcības plāns tiek pārskatīts ik pēc septiņiem gadiem. Paredzams, ka pašreizējās Vācijas HELCOM prezidentūras laikā atjaunināšana un pārskatīšana tiks pabeigta 20. oktobra ministru sanāksmē Lībekā.
Pētījumu veica pētījumu grupa ar dalībniekiem no Dānijas, Somijas, Latvijas un Zviedrijas ar finansiālu atbalstu no BONUS pētījumu programmas un Zviedrijas Pētniecības padomes FORMAS.
