Valmera / raksts / m

Kara laika postījumu rezultātā Almira nav vispieejamākā vieta Latvijā. Bet, neskatoties uz neapdomīgo izskatu, šī ziemeļu pilsēta ir vairāk nekā svarīga sportā, izglītībā un pat gastronomijā.

Papildus populārajam vietējam teātrim tam nav milzīgu kultūras apliecību. Bet tas netraucē pilsētai izvirzīt kārdinošu lietu par balvu 2027. Ja Esene un Rūras ieleja 2010. gadā var kļūt par kultūras galvaspilsētu, kāpēc gan Latvijas rūpniecības centrs, kas ražo stikla šķiedru un ugunsdzēšamos aparātus, to nevarētu darīt?

“Mūsu vēstījums ir tāds, ka mēs esam svarīga pilsēta ar lielu nerealizētu potenciālu,” saka Valmeras pašvaldības kultūras projektu vadītāja Lenija Džeikobsone. “Un, kad mums tiek dota platforma, mēs darām pārsteidzošas lietas.”

15 000 Valmieras cilvēku ir prasmīgi, lai maksimāli izmantotu to, kas viņiem ir. Un neviens to labāk neapkopo par Mariju Utrombergu. Gandrīz 20 gadus sportists Valmera iznāca no nekurienes, lai pēc kārtas izcīnītu olimpiskās zelta medaļas motociklu braucienos. Viņš svinēja savus panākumus, uzbūvējot mūsdienīgu veloceliņu savā dzimtajā pilsētā, lai audzinātu nākamos čempionus.

Brīvības gars

Saskaņā ar Rennes Sohanoff, vietējā teātra režisora ​​un kultūras galvaspilsētas izstādes pārstāvja teikto, šis brīvais gars atrod arī māksliniecisku izteiksmi. Velosipēdu celiņi tiek veidoti, lai izveidotu vienmērīgu sajaukumu starp riteņbraukšanu un pilsētas ainavu. Notiek darbs pie jauna skeitparka / kultūras telpas izveidošanas, kur jaunieši varēs baudīt ielu mākslu visās tās izpausmēs. Tādi pasākumi kā “Tour de Valmera” tiks paplašināti, jo skatītāji pārvietojas starp teātra izrādēm dažādos pilsētas stūros.

“Šeit tiekas tūrisms, sports un kultūra,” viņš saka.

Plāni atjaunot pamestu katlu māju pilsētas centrā arī apvieno māksliniecisko un ikdienišķo. Vietne tiks pārveidota par pilnīgu kultūras rajonu ar izstāžu telpām un radošo laboratoriju vietējiem dejotājiem, skatuves māksliniekiem un vizuālajiem māksliniekiem, lai strādātu ar savu burvību. Jūs leposieties ar kolāžu veltījumu viņa dzimtajam dēlam Gustavam Clausim, par 1920. gadu krievu avangarda novatorisku gaismu, kā arī ar sienas gleznojumu ar vietējo iedzīvotāju attēliem kā daļu noAr iekšpusi uz āruFotogrāfijas projekts.

“Rūpniecība un kultūra nav savstarpēji izslēdzošas,” saka Reness. “Valmierai tas nav tikai māksla un mūzika – tas ir attīstības ceļš caur kultūru.”

Audumā tiks ieaustas arī vides tēmas. Kādreiz, kad mežizstrādātāji peldēja ar plostiem pa Gauju, šis ūdensceļš bija pilsētas dzīves centrs. Tiek veikts infrastruktūras projekts, lai upes krastu padarītu pieejamu sabiedrībai, un tajā 2027. gadā varētu rīkot deju pasākumus.

Reformu ietvaros, kas stāsies spēkā jūnijā, Valmeras apriņķa robežas tiks paplašinātas, un ar viņiem tiks dalīta arī kultūra attālos rajonos. Dažu nākamo gadu laikā daļa populārā Valmieras vasaras teātra festivāla tiks organizēta laukos. Godalgotā grāmataJūs redzat stiklu, “Fotogrāfisks stāstījums par mazpilsētas dzīvi uz ziemeļaustrumiem no Valmeras, kas jāpārveido par novatorisku galeriju. Apgabala skaisti atjaunotās muižas ēkas kļūs par mūzikas vietām un, iespējams, uzņems kamerorķestru koncertus no lielākiem mūzikas centriem.

Bet pat pirms stīgu kvarteta ierašanās šajā valsts daļā ir daudz veidu, kā smelties iedvesmu.

Piecas skaistumkopšanas vietas Valmieras apkārtnē

1. Dikļu muiža

Šajā milzīgajā neobaroka stila kaudzē atrodas ļoti novērtēts restorāns, bagātīgas gleznu un senlietu kolekcijas, dārzs ar retām koku sugām un dīķis, kurā, domājams, ir ozolkoka grīdas, lai zilo asiņu peldētājiem būtu ērti. . Dikļu ciematā apskatiet dzejnieka Vika Kalniņa izveidoto izdomāto skulptūru dārzu un Latvijas pirmo dziesmu svētku vietu 1864. gadā.

2. Burtnieka ezers

Ietilpstiet folklorā un ir pilns ar zivīm. Šī ūdens svētnīca uz ziemeļiem no Valmeras ir lieliski piemērota pārgājieniem, laivām vai peldēšanai. Apskatiet arī vecāko un lielāko zirgu stendu Latvijā Burtnieku ciematā, apciemojiet kaņepju laukus un paraugiet kaņepju sviestu (piedodiet, THC nav) zemnieku saimniecībā “Atdzelvieši”.

3. Skaalākalna dabas taka

Šī 3 kilometru pārgājienu taka netālu no Mazsalacas aptver dažas no neparastākajām ainavām Latvijā. Klejojiet pa Salacas upes krastiem un apbrīnojiet satriecošās smilšakmens klintis, botāniskos kuriozus, piemēram, Vilkaču priedes (Vilkaču priede) un Skanākalna klagus, kā arī virkni kokgriezumu.

4. Joja

Valmera ir ideāls sākumpunkts ekskursijām pa šo skaisto straumi uz Cēsīm un Siguldu vai kā pieturvieta ekskursijām, kas sākas netālu no Igaunijas robežas. Ja tas izklausās pēc daudz darba, izbaudiet kruīzu pa upi netālu no pilsētas vai pastaigājieties basām kājām pa “Sensation Trail” – 2 kilometru garu upes taku, kas izgatavota no dažādiem materiāliem, lai stimulētu jūsu kājas.

5. Ziedu pārpilnība

Slavenais botāniķis Jānis Rukšāns savā ‘Jaunrūjas’ saimniecībā savācis pasaulē lielāko sīpolu dekoratīvo augu kolekciju, ieskaitot vairāk nekā 1000 safrānu. Dažādas sugas zied no pavasara līdz rudenim, un apmeklētāji ir laipni aicināti izpētīt siltumnīcas un dārzus.

Pastāstiet mums par kļūdu