Valdība un ĀIPL vienojas par mērķiem un prioritātēm, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā

Piektdien, 17. septembrī, Latvijas Ministru kabineta un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa sanāksmes laikā investori un valdības pārstāvji vienojās par prioritārajām jomām valstī, kas jārisina, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā. Investori uzsvēra, ka viņi īpaši gaida skaidru rīcības plānu cilvēkkapitāla pārvaldībai, par prioritāti izvirzot zaļo ceļu, veicinot digitalizāciju un stiprinot tiesiskumu.

Vēlos pateikties Ārvalstu investoru padomei par sadarbību, dialogu un aktīvo līdzdalību uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā! Valdība nolēma īstenot pārdomātas pārstrādes politiku, lai veicinātu ražošanas nozares straujāku attīstību un eksporta pieaugumu. To var panākt, ieguldot lielākus ieguldījumus ekonomikā, kas nozīmē vairāk un labāk apmaksātu darba vietu, lielākus ienākumus valsts budžetā un labāku veselības aprūpi, izglītību un iekšējo drošību. Mēs strādāsim kopā, lai rastu veiksmīgus risinājumus jautājumiem, kas saistīti ar ēnu ekonomiku, zaļo ceļu, cilvēkresursiem un digitalizāciju. Šīs jomas ir noteiktas kā vissvarīgākās investīciju vides uzlabošanas procesā, ”uzsver premjerministrs Krišaniss Karišs.

Vēlamies uzsvērt, ka šobrīd – mirkļus pirms Latvija saņem finansējumu no Eiropas Savienības atveseļošanas un ilgtspējības mehānisma, kā arī valsts ekonomika turpina atgūties no pandēmijas sekām – valdības pieņemtie stratēģiskie lēmumi ietekmēs valsti . attīstība nākamajā desmitgadē. Ja vēlamies nostiprināt Latvijas pozīcijas reģionālā līmenī, mums jākoncentrējas uz pārdomātu darbaspēka pārkvalifikāciju un skaidru valsts rīcības plānu, kā sasniegt ES klimatneitrālos mērķus. Lai uzlabotu valsts pārvaldes darbu, iesakām uzlabot valstī iegūto datu kvalitāti un analīzi, kā rezultātā tiktu pieņemti arī stratēģiski precīzāki lēmumi, ”saka ĀIPL priekšsēdētājs / valdes loceklis Schönke Latviga Māris Grosnes.

Tikšanās laikā valdība un ĀIPL bija vienisprātis, ka turpmāko Latvijas ekonomisko izaugsmi noteiks darbaspēka kvalitāte, kas padara izšķiroši svarīgu pārdomātu darbinieku pārkvalifikāciju un nākotnes darba tirgū nepieciešamo prasmju apguvi. Lai to panāktu, ir būtiski stiprināt cilvēkkapitāla pārvaldību, centralizējot to vienas iestādes rokās, kas ir atbildīga par darbaspēka attīstības plānošanu un īstenošanu. Tika panākta vienošanās, ka darba devējus vajadzētu stimulēt ieguldīt darbinieku izglītībā, uzlabojot pašreizējos darba tirgus noteikumus.

READ  Eiropas Savienības valstis būvē sienas ap savām robežām ar citām valstīm, un tā tas izskatās

Tika pārrunātas arī nacionālās zaļā cikla prioritātes, un tika panākta vienošanās par skaidra un detalizēta rīcības plāna nepieciešamību, lai sasniegtu ES klimata neitralitātes mērķus Latvijai. Tas mazinātu pašreizējo neskaidrību par Latvijas prioritātēm zaļās valūtas kursa jomā un ir būtiski, lai investori varētu plānot savu turpmāko darbību Latvijā.

ĀIPL un valdības pārstāvji bija vienisprātis, ka arī valsts digitālā transformācija joprojām ir viens no valsts prioritārajiem attīstības mērķiem. Šajā jomā galvenā prioritāte ir stiprināt valsts spēju apmācīt IT profesionāļus, kas joprojām lielā mērā trūkst visās uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī uzlabot Latvijas iedzīvotāju vispārējās digitālās prasmes. Ir arī jāatrod veidi, kā atbalstīt uzņēmumus, kuri cenšas uzlabot savu sniegumu, izmantojot digitalizāciju, bet kuriem trūkst kompetences patstāvīgi izpētīt savas digitalizācijas iespējas.

Tika uzsvērta pašreizējā darba nozīme ēnu ekonomikas apkarošanā un tiesiskuma stiprināšanā, lai nodrošinātu uzticamu, stabilu un pievilcīgu investīciju vidi investoriem. Šajā jomā prioritāte joprojām ir stiprināt tiesībaizsardzības aģentūru profesionalitāti un spējas, uzlabot to specializāciju sarežģītās ekonomiskās lietās, sagatavot apsūdzības un saukt pie atbildības tiesas, kā arī uzlabot tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību. Ieguldītāju uzticību var panākt, izmantojot paredzamu nodokļu sistēmu, tāpēc ir jāplāno nodokļu reforma, un jāturpina sadarbība ar sociālajiem partneriem to pārvaldībā.

ITU iesniedza 11 nostājas dokumentus ar priekšlikumiem par makroekonomiku. zaļās ekonomikas attīstība; Digitalizācija. darba jautājumi; augstākā izglītība un pārkvalifikācija; ieguldījumi vides aizsardzībā un tiesu efektivitātē; apkarot ekonomiskos un finanšu noziegumus; nodokļu politika un administrēšana; intelektuālā īpašuma aizsardzība; pārtikas un dzērienu nozarē; Transporta un infrastruktūras kabinets.

Latvijas valdības un ĀIPL 25. augsta līmeņa sanāksmi vadīja premjerministrs Krishanis Karić un ĀIPL prezidents Maes Grosnes.

Kopš 1999. gada starp Latvijas valdību un ĀIPL tiek rīkotas augsta līmeņa tikšanās, kuru mērķis ir nodrošināt sakārtotu informācijas un viedokļu apmaiņu starp investoriem un vietējiem politikas veidotājiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un veicinātu ārvalstu investīciju plūsmu Latvijā. Latvijas valdības un ĀIPL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augsta ranga amatpersonas un ĀIPL biedruzņēmumu direktori. Nākamā augsta līmeņa Latvijas Republikas Ministru padomes un ĀIPL sanāksme notiks 2022. gada rudenī.

READ  Akcijas, ko skatīties: Tech Mahindra, HFCL, NTPC, Bajaj Finance, Just Dial, Sugar

Par Ārvalstu investoru padomi

ĀIPL ir nevalstiska organizācija, kas apvieno lielākos ārvalstu uzņēmumus no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras, Francijas ārējās tirdzniecības konsultantus un Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). ĀIPL misija ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un konkurētspēju Latvijā, piesaistot ārvalstu investīcijas, izmantojot savu biedru pieredzi un zināšanas, lai sniegtu ieteikumus valdībai.

Papildus informācija:
Ieva Stīra
Ārvalstu investoru padomes
Komunikāciju konsultants
Tālr .: 29450530
E -pasts: [email protected]

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top