Valdība jau vairākkārt runājusi par izmaiņām noteikumos, kas ļauj 2017. un 2019. gadā izcirst priežu, egļu un bērzu mežus. Taču bez vienošanās starp iesaistītajām pusēm pēdējo reizi grozījumi tika apturēti premjerministra solījuma dēļ. Ministrs Krišjānis Kariņš teica, ka viņus pat nebīdīs Vienošanās tiek panākta.
Šonedēļ, dienu pirms Ministru kabineta sēdes otrdien, šī iecere atkal bija Ministru kabineta darba kārtībā. Koalīcija jau vienojusies, ka jaunāko koku ciršanas atļauja tika plānota, lai atbalstītu iedzīvotājus enerģētiskās krīzes apstākļos.
“Pēc mūsu aprēķiniem, tas ļaus iegūt daudz lielāku koksnes īpatsvaru. Pēc Zemkopības ministrijas ekspertu indikatīvajām aplēsēm, tas ļaus palielināt Latvijas šķeldas pieejamību par 20%. Tas noteikti atstās ietekmi. gan par cenu, gan piedāvājumu.
Viņš piebilda, ka šķelda ir atjaunojamās enerģijas avots Latvijā un Krievijas kara izraisītajai enerģētikas krīzei Ukrainā nepieciešama strauja pāreja no dabasgāzes uz šķeldu. Ekonomikas ministrs Els Indriksons (Nacionālā alianse) un tieslietu sekretāre Dženisa Burdēna (konservatīvie) arī minējuši koksni kā svarīgu energoresursu enerģētiskajai neatkarībai.
Savukārt vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (Attīstība/Par!) balsojumā nepiedalījās, sakot, ka bijušas smagas diskusijas par dabas aizsardzības interesēm. Viņaprāt, šis solis ir pārāk ātrs, neskatoties uz nepieciešamību to darīt. Viņš mudināja ministru pārdomāt, kā meža resursus apsaimniekot ilgtspējīgāk.
Grozījumi arī paredz, ka šāds mežs trīs gadu laikā pēc ciršanas jāatjauno ar kvalitatīvu stādmateriālu.
Dabas aizsardzības organizācijas nav mierā ar šīm modifikācijām.
“Meži kļūs jaunāki. Tā ir aina, ko Latvijas iedzīvotāji gaida ar šo lēmumu. Un šim lēmumam ir ļoti nopietnas sekas. Tas nozīmē, ka mēs pamazām izcirtīsim arvien jaunus mežus. Ja izmantojām pirms gadu desmitiem [to felling] “Koki, kas ir 100, 110, 120 gadus veci, mēs tagad kritīsim 50, 60 gadu vecumā,” sacīja Pasaules Dabas fonda Latvija direktors Janis Rosītis, piebilstot, ka obligātā prasība pārstādīt mežu situāciju nemainīs – Latvijas meži. kļūs jaunāks, un tāpēc Ar mazāku dažādību.
Izmaiņas neatbalsta Latvijas Ornitologu asociācija, kuras prezidents Viesturs Ķerus skaidro, ka Latvija virzās pret Eiropas Savienības (ES) skatījumu.
“Es domāju, ka, ņemot vērā ES Zaļo vienošanos, šie noteikumu grozījumi ir mēģinājums iebāzt kāju durvīs pirms aizsargājamo teritoriju paplašināšanas. Skaidrs, ka tās paplašināsies. Skaidrs arī, ka pašreizējais cirtes apjoms ir atkarīgs no fakts, ka mežus, no kuriem patiesībā vajadzētu izvairīties, var izcirst,” viņš teica. Eross Tas, visticamāk, ir vienkārši mēģinājums ievērot gabalu izmērus.
Valdības sēdē viņš arī norādīja, ka meži Latvijā netiek apsaimniekoti ilgtspējīgi un plānotās izmaiņas situāciju pasliktinātu.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
