Tai sekoja Rīgas Berga ar 16,9% (5,1 miljards eiro), kas sedz divas trešdaļas (69,7%) no Latvijas IKP. Pēc Centrālās statistikas biroja datiem par IKP pa reģioniem, īpatsvaram sekoja Corzem ar 9,3% (2,9 miljardi eiro), tad Zymgel ar 7,7% (2,4 miljardi eiro), Latgale un Vīdzim ar 6,6% (2 miljardiem). eiro) katrā.
Ņemot vērā, ka reģioni atšķiras pēc lieluma un iedzīvotāju skaita, ir lietderīgi salīdzināt statistiskos reģionus pēc to produktivitātes vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Lai gan Latgales un Vidzemes reģionu īpatsvars kopējā ekonomikā ir vienāds, produktivitāte Vidzemē par 38,9% pārsniedz produktivitāti Latgalē. Visaugstākais IKP uz vienu iedzīvotāju ir Rīgā (25,8 tūkstoši eiro), bet zemākais – Latgales reģionā (7,9 tūkstoši eiro). Tādējādi darba ražīgums Rīgā ir 3,3 reizes lielāks nekā Latgalē.
Salīdzinot ar 2018.gadu, IKP 2019.gadā visstraujāk pieauga Zimbales reģionā – par 16,7% (337,4 miljoniem eiro) un Berīgā – par 16,4% (726 miljoniem eiro). Pieaugot pārējo reģionu IKP, kā arī samazinoties Rīgas IKP, 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, Rīgas īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājās par 3,5 procentpunktiem.
2019. gadā starp megapilsētām galvaspilsētas IKP uz vienu iedzīvotāju – 25,8 tūkstoši eiro – bija galvaspilsētā. Otrajā vietā bija Valmira ar 20,9 tūkstošiem eiro, trešajā – Liepāja ar 14,4 tūkstošiem eiro. Tai sekoja Ventspils ar 12,8 tūkstošiem eiro, Jelgava ar 12,6 tūkstošiem eiro, Rēzekne ar 11,3 tūkstošiem eiro, Jēkabbils ar 10,7 tūkstošiem eiro, Daugavpils ar 9,8 tūkstošiem eiro un Jūrmala ar 8,6 tūkstošiem eiro.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
