Vairāk maksas iesniegtas lietā “Digitālā TV” / Raksts / Eng.lsm.lv

Tā sauktās “digitālās televīzijas” lietas kriminālizmeklēšanas ietvaros apsūdzības izvirzītas arī bijušajam Satiksmes ministrijas valsts ministram Nilam Freivaldam un bijušajam Latvijas Radio un televīzijas centra (LVRTC) prezidentam Lorisam Dreepam. ), aģentūras LETA biļetens ziņoja 23. martā.

Prokurors Monfīds Zilkess aģentūrai LETA, nenorādot aizdomās turamo vārdus, apstiprināja, ka saistībā ar digitālās TV lietas izmeklēšanu kriminālvajāšana šobrīd tiek saukta par deviņiem cilvēkiem.

Aģentūra LETA paziņoja, ka tās rīcībā jau ir informācija, ka digitālās televīzijas lietā apsūdzēto personu vidū ir bijušais premjerministrs Andres Skelly, bijušais transporta ministrs Aynaars Sellers un bijušais Tate izpilddirektors Joris Gulbis, kā arī Frivalds un Derby, kuri agrāk bija neatkarīgi padomdevēji. Ministrs.Šlesera transports.

nekas personīgsTV3 izmeklēšanas ziņu raidījums iepriekš ziņoja, ka šajā lietā kriminālapsūdzība izvirzīta arī bijušajiem Lattelecom vadītājiem (tagad Tet) Janice Leggers, Tomam Appellam un Tomam Mesītim, kā arī bijušajam Hannu Digital priekšniekam Gintaram Kavacim.

Prokurors Zilks sacīja, ka katram aizdomās turētajam krāpšanas shēmā bija noteikta loma. Prokurors neatklāja nelikumīgo ieņēmumu apmēru, taču aģentūras LETA iegūtā informācija liecina, ka tas bija aptuveni 3 miljoni eiro.

Aģentūra LETA uzzināja, ka bijušajiem Latvijas politiķiem Andresam Skeli un Aynaram Slerseram tiek izvirzītas kriminālapsūdzības, kas viņiem izvirzītas kriminālizmeklēšanas ietvaros tā dēvētajā digitālās TV lietā.

Vienu no šajā lietā apsūdzētajām personām apsūdz plaši izplatītā krāpšanā un naudas atmazgāšanā, aģentūrai LETA pirmdien sacīja ģenerālprokurora biroja pārstāve Iga Edoka. Aģentūras LETA iegūtā informācija norāda, ka šī persona ir bijušais premjerministrs Andres Skelly.

Tikmēr bijušais transporta ministrs Slicers tiek apsūdzēts par plaši izplatītu krāpšanu.

Abām personām netika piemēroti drošības pasākumi.

Skels pirmdien izplatīja paziņojumu presei, sakot, ka viņš uzskata viņam izvirzītās apsūdzības par nepamatotām. Pēc Skelija domām, apgalvojuma interpretācija par notikumiem, kas saistīti ar 2008. gadā notikušo publisko konkursu zemes ciparu televīzijas ieviešanai Latvijā, bija tendencioza.

“Man nebija pamata uzskatīt, ka mani tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu saistībā ar šiem notikumiem, jo ​​pēdējos 12 gados, līdz šī gada martam, es nebiju aicināts sniegt liecības šajā kriminālizmeklēšanā, ”Sacīja Skelijs.

READ  Kanāda gatavojas gūt labumu, jo NATO apsver iespēju apmaksāt militārās izvietošanas izmaksas

Skels apsolīja darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu viņa lietas ātru un objektīvu izmeklēšanu. Viņš arī solīja sniegt tiesībaizsardzības iestādēm visu viņa rīcībā esošo informāciju.

Skelijs arī mudināja varas iestādes pēc iespējas ātrāk nodot viņa lietu tiesai.

Bijušais premjerministrs sacīja, ka izmeklēšanas taisnīguma labad viņš pagaidām nesniegs papildu komentārus.

Slissers arī nāca klajā ar paziņojumu neilgi pirms viņa apsūdzības pasludināšanas. Savā paziņojumā Slazers sacīja, ka nopietni apsver politisku atgriešanos. Viņš arī teica, ka ir ļoti pārsteigts, ka 2008. gada digitālās televīzijas konkursā, kurā uzvarēja Lattelecom, tika saukts pie atbildības par savu transporta ministra lomu tajā laikā. Viņš arī apgalvoja, ka Lattelecom nekad nav bijusi Transporta ministrijas pakļautībā un telekomunikāciju uzņēmumu pārraudzījusi Ekonomikas ministrija.

Kā ziņots, iepriekšminētajā digitālās televīzijas lietā apsūdzēts bijušais telekomunikāciju grupas Tate izpilddirektors Joris Golbis un vēl četri cilvēki.

2020. gada novembrī TV3 Neka Personiga izmeklēšanas ziņu raidījums (None Personal) ziņoja, ka Ģenerālprokuratūra Gulbi un vēl četrus cilvēkus apsūdzēja par iespējamu līdzdalību krāpnieciskā digitālās televīzijas ieviešanā, kā arī aprēķināja uzņēmumam nodarītos zaudējumus EUR apmērā. . 7 585 533.

Saskaņā ar lietu Kempmayer pēctecis Hannu Digital krāpnieciski tika iesaistīts digitālās televīzijas projektā un ļaunprātīgi izmantoja Lattelecom īpašnieku un valdes (tagad Tet) uzticību.

Saskaņā ar TV3 ziņojumu pāreja uz zemes ciparu apraidi tika plānota pirms 20 gadiem, kad Šķēle bija Latvijas premjerministrs. Izmeklētāji, kas izmeklē projektu, uzskata, ka tas tika plānots kā krāpniecisks darījums, kura centrā bija Londonā reģistrēta viltus kompānija Kempmayer Media Limited, kuras īpašnieki slēpās ārzemēs. Krāpšana parādījās 2003. gadā, un kriminālizmeklēšanā tika apsūdzēti 20 cilvēki.

Stokholmas Tirdzniecības palātas Arbitrāžas institūts arī konstatēja, ka Kempmayer ir reģistrēts kā čaulas uzņēmums, un ir licis uzņēmumam samaksāt Latvijai vairāk nekā 5 miljonus eiro. TV3 ziņoja, ka uzņēmējs Andrē Ikess, kurš organizēja Kempmayer akcionāru dibināšanu, sodu samaksāja no naudas, kuru Šķēle bija aizdevusi.

READ  Ask Amy: The sibling relationship became strained after the loan application

2020. gada oktobrī Augstākā tiesa atcēla vairāku apsūdzēto spriedumus, kuri tika tiesāti tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā.

Izskatot kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas pagājušā gada nolēmumu, Augstākā tiesa atcēla Andrē Ika, Žorža Leibnika un citu līdzapsūdzēto spriedumus lietā, bet atstāja spēkā sprieduma daļu par attaisnošanu.

Senāts savā lēmumā norādīja uz vairākiem aspektiem, kurus apelācijas tiesa nav novērtējusi. Līdz ar to daļa, kurā spriedums tika atcelts, tiks atgriezta Rīgas apgabaltiesā lietas atkārtotai izskatīšanai.

Augstākās tiesas pārstāve Pipa Kataga sacīja, ka viņa iesniedza jaunu iespējamo noziegumu aprakstu un būtiski mainīja krāpnieciskas naudas apjomu, un Apelācijas tiesa (Rīgas apgabaltiesa) nesniedza pierādījumus, uz kuriem tā paļāvās. secinājumus, kā arī nepaskaidroja citu pierādījumu noraidīšanas iemeslus.

Kataga sacīja: “Tā kā tiesai jāpieņem jauns lēmums par krāpnieciskas naudas summu, būs jāpieņem lēmums arī par naudas atmazgāšanas lietu.”

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa 2018. gada 20. jūnijā pasludināja spriedumu tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā, atceļot bijušā Nacionālā teātra direktora Ogara Rubiņa notiesājošo spriedumu, bet pārējiem lietā apsūdzētajiem piespriežot reālas soda naudas un cietumsodus.

Izņemot Rubensu, Apelācijas tiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo Latvijas Radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts aizbildni Didzi Junovu, biznesa padomnieku Valdesu Purvinski un LVRTC sekretāru Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram uzlika naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Bijušajam Latvijas premjerministra Andra Šķēles bijušajam padomniekam Jurģim Liepniekam tika uzlikts naudas sods 67 080 eiro apmērā, bet bijušajam LNT komerciālās televīzijas prezidentam Andrejam Ekim – 40 850 eiro.

Tiesneši arī piesprieda reālu deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 26 230 eiro apmērā bijušajam Latvijas Digitālā radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektoram Guntaram Spundem. Advokātei Janisei Luzai piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un 33 540 eiro naudas sodu.

READ  Aptuveni 10% sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ir slēgti Covid-19 / panta dēļ

Bijušajam Kempmayer Media Latvia valdes loceklim Andrē Zapekesam piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu, bet Janicei Zipesai, kura ir arī bijusī Kempmayer Media Latvia direktoru padomes locekle, – vienu gadu, deviņus mēnešus. cietumā un naudas sods 22 790 eiro apmērā. Janicei Svarpsonei, kas bija arī Kempmayer Media Latvia direktoru padomes locekle, piesprieda divu gadu un deviņu mēnešu cietumsodu un 22 790 eiro lielu naudas sodu.

Pamatojoties uz nolēmumu par lietas izskatīšanu saprātīgā laika posmā, visiem apsūdzētajiem tika samazināti pirmās instances tiesas apelācijas kārtībā pasludinātie spriedumi.

Tiesvedība digitālās televīzijas lietā sākās 2007. gada novembrī.

Procesu digitālās televīzijas lietā izraisīja 2002. gadā noslēgtais darījums starp DLRTC un Lielbritānijā reģistrēto Kempmayer Media Ltd, lai nodrošinātu Latvijas pāreju uz zemes ciparu apraidi vairākos posmos. Saskaņā ar līgumu Latvija apņēmās samaksāt USD 53,5 miljonus par projekta pirmo posmu, kurā Rīgā un tās reģionā bija jānodrošina zemes ciparu televīzija. Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa 2006. gada 31. augustā nederēja līgumu.

2003. gada 1. septembrī Latvijas Prevencijas un korupcijas novēršanas birojs (KNAB) pēc toreizējā satiksmes ministra Roberta Zeli lūguma uzsāka krimināllietu, kas saistīta ar digitālās televīzijas projektu. Krimināllieta tika ierosināta valsts amatpersonu tīša un nolaidīga kriminālprocesa dēļ, un vēlāk to paplašināja, iekļaujot apsūdzības par plaši izplatītu krāpšanu un naudas atmazgāšanu, kā arī sazvērestību.

Digitālās TV lietā apsūdzēti pat 20 cilvēki, tostarp bijušais LVRTC ģenerāldirektors Māris Powders, kuram patlaban draud lietas par viņa nodošanu obligātajā medicīniskajā aprūpē veselības problēmu dēļ. Bijusī LVRTC aizbildne Ināra Rudaka, kurai arī izvirzīja apsūdzību lietā, aizgāja mūžībā 2013. gadā, tāpēc līdz šim apsūdzēto skaits lietā ir samazinājies līdz 18.

Neviens no apsūdzētajiem digitālās televīzijas lietā neatzina savu vainu viņiem izvirzītajās apsūdzībās.

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top