Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošās šausmas, visticamāk, pārskatāmā nākotnē dominēs globālo ziņu reportāžās. Dažās dienās pēc agresīvās rīcības atbildes soļi izraisīja Krievijas naftas embargo un vairāku starptautisku kompāniju, tostarp McDonald’s un Starbucks, slēgšanu Krievijā, kas ilustrē, cik strauji var mainīties globālie tirgi konfliktu laikā.
Ko tas tad nozīmē ekonomikai Centrāleiropa un Austrumeiropa (Centrālā un Austrumeiropa) Valstis, kas ir vistuvāk krīzei, un to investīciju stratēģijas? Vai nesenie spēcīgie ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) rezultāti un dziļi tehnisko talantu krājumi tādās valstīs kā Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija var uzturēt investoru noskaņojumu kara uzliesmojuma laikā reģionā?
Vai iebrukums Ukrainā ietekmēs ārvalstu tiešās investīcijas Austrumeiropā?
“Acīmredzot mēs nezinām, kā un kad viss izdosies, bet pēc scenārija ir,” saka Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras rīkotājdirektors Latvijā Rolands Bogdanovs. [Ukraine and Russia] Pamiers bez turpmākas eskalācijas un bez jebkādiem kodolieroču bojājumiem nedrīkst ilgtermiņā ietekmēt kopējo ĀTI plūsmu uz Centrāleiropu un Austrumeiropu.
Bogdanovs turpina skaidrot, ka, viņaprāt, ekonomikas, kas nebauda dalības ES vai NATO aizsardzību, vēl vairāk ietekmēs investoru nenoteiktība.
Patiesībā šī dalība arī sniedz zināmu atvieglojumu Igaunijas Investīciju aģentūras direktoram Jonasam Fanto, lai gan viņš piebilst, ka apstākļi Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm joprojām būs sarežģīti. Fantou saka, ka daudzas piegādes un vērtību ķēdes jau ir traucētas, radot nenoteiktību un satraukumu investoros.
Tātad, cik ilgi turpināsies investīciju nenoteiktība reģionā un vai būs neatgriezenisks kaitējums Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona valstu globālajai reputācijai? Jaceks Leverness, Biznesa pakalpojumu līderu asociācijas (uzņēmējdarbības pakalpojumus Polijā pārstāvošas organizācijas) goda prezidents saka: “Mūsu pieredze krīzes situācijās… liecina, ka lēmumu pieņemšanas procesā par ieguldījumiem vienmēr ir dabiska palēninājums. ilgst apmēram trīs līdz sešus mēnešus, un pēc šī perioda ieguldījumi parasti atkal palielinās.
Leverness piekrīt citiem Centrāleiropas un Austrumeiropas pārstāvjiem, ka šajā gadījumā laika grafiks lielākoties paliek nezināms, jo nav skaidrības par to, cik ilgi traucējumi turpināsies.
Atkarības no Krievijas samazināšana
Lietuvas Bankas Makroekonomikas un prognožu nodaļas vadītāja Kotrina Tamusevičini skaidro, ka daudzas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, tostarp Lietuva, jau ilgstoši ir mazinājušas savu ekonomisko atkarību no krievu valodas.
Šie centieni ietver Krievijas gāzes izmantošanas ierobežošanu un ārvalstu tiešo investīciju attiecību veidošanu ar Rietumeiropu. Tamoševičiene izceļ Vāciju un Skandināviju kā galvenos Lietuvas izcelsmes tirgus.
Lietuvas attiecības ar Krieviju un visiem tiem austrumu tirgiem kopš iepriekšējās Krievijas agresijas ir ievērojami pasliktinājušās [in Ukraine] 2014.” “Tāpēc sagaidāms, ka ietekme uz Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgiem un ekonomiku būs diezgan mērena.
Šī atdalīšanās no Krievijas šīm valstīm bija ilgs un lēns process, taču tagad tam ir jāmazina iebrukuma Ukrainā ekonomiskais trieciens.
Igaunija stāsta līdzīgu stāstu, Vanto saka: “ĀTI daļa no Krievijas uz Igauniju jau ilgu laiku ir samazinājusies, veidojot aptuveni 3% no kopējām ĀTI uz Igauniju 2021. gadā.”
Vai esat optimistisks par nākotni?
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir noturīgas, un tās bieži vien ir balstītas uz karu plosīto vēsturi, kas nodrošināja spēcīgu ekonomiku 21. gadsimtā. Tomēr viena no galvenajām šīs renesanses sastāvdaļām bija optimisms, kas šajā krīzē nav trūcis.
“Lietuva joprojām ir droša vieta investīcijām,” saka Tamusevichini. “Var būt pat jaunas iespējas piesaistīt investorus, kuri jau ir investējuši Krievijā.”
Tā kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kurās atrodas ukraiņu bēgļi, Tamusevični izceļ to kā potenciālu iespēju, skaidrojot, ka Lietuvas ekonomika 2021. gadā pieauga tik strauji, kad valsts cīnījās ar darbaspēka trūkumu. Ar brīdinājumu, ka vislabākais iespējamais iznākums ir, ja visi pārvietotie ukraiņi var droši atgriezties savās mājās, Tamosevicini skaidro, ka šie bēgļi būs Lietuvas un citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu talantu fondu līdzekļi.
Galu galā pēc iebrukuma Ukrainā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā ir sagaidāma aprēķināta pieeja ĀTI. “Nav pārsteigums, ka jebkurā ļoti sarežģītā situācijā lielie investori pārskata savus biznesa nepārtrauktības plānus,” saka Leverness. “Uzņēmējdarbības sabiedrība joprojām ir mierīga un joprojām pieņem lēmumus ar ilgtermiņa perspektīvu.”
Kamēr konflikts turpinās, ir jāredz, kāda būs lielākā ietekme uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un, pats galvenais, uz daudzajiem ukraiņu bēgļiem, kas tajās atrodas. No viņa Bogdanova puses ir skaidrs, ka, lai kas arī notiktu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, Krievijai un Baltkrievijai būs nepieciešams daudz ilgāks laiks, lai atgūtos. “Krievijas un Baltkrievijas valdību agresīvais un neprognozējamais raksturs noteikti ietekmēs to spēju piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas, kamēr krasi mainīsies to valdības un politikas virzieni,” viņš saka.
Līdz tam noturība un optimisms, ar kādu Centrāleiropas un Austrumeiropas reģions ir sasniedzis, būs izšķiroša nozīme, cenšoties gūt labumu no ievērojamā ārvalstu tiešo investīciju impulsa, kas uzkrājies pēdējo divu desmitgažu laikā.
Vairāk informācijas par iebrukumu Ukrainā no plkst Investīciju monitors:
