IfW Kiel un DIW Berlin pētnieki ir analizējuši sodu pasākumu kopīgās īstenošanas ekonomisko ietekmi 2012. un 2014. gada Irānas un Krievijas sankciju kontekstā.
Viņi atklāj, ka alianses kalpo diviem kritiskiem mērķiem; Eurasia Review, atsaucoties uz IDN-InDepthNews ziņojumu – viens no vadošajiem Starptautiskā žurnālistu sindikāta uzņēmumiem, Globālās sadarbības padomes partneris, rakstīja, ka tie ne tikai palielina mērķa ekonomiskās izmaksas, bet arī samazina vietējos izdevumus. sankciju izmaksas valstīm.
Pētnieki izmanto modeļa simulāciju, lai pārbaudītu 2012. un 2014. gada Irānas un Krievijas sankciju ietekmi uz labklājību, ņemot vērā mērķa valstis un koalīcijas valstis. Modelis ietver mūsdienu globālās ekonomikas iezīmes, piemēram, globālās vērtību ķēdes, un to raksturo tirdzniecības attiecības starp gandrīz visām pasaules valstīm. Kā kritērijs katrā gadījumā tiek izmantots gads pirms sankciju piemērošanas.
Simulācijās konstatēts, ka sankcijas radīja būtisku ekonomisko kaitējumu: Krievijas eksports pastāvīgi samazinājās par 36%, bet imports – par vairāk nekā 30% mazāks nekā pirms sankcijām. Tas nozīmē labklājības zaudējumus par 1,5% jeb aptuveni 10% no Krievijas labklājības ieguvuma no tirdzniecības atvērtības.
Irānai kritums bija izteiktāks – par 41% eksporta un 83% importa. Irāņi cieta 1,7% labklājības zaudējumu, kas veido 12% no Irānas labklājības pieauguma no atvērtības. Sankciju ietekme radās, neskatoties uz to, ka nebija saskaņotas globālas sankciju koalīcijas.
Mazākām aliansēm var būt ietekme
Pētījumā salīdzina radušās sekas ar tām sekām, kuras varēja panākt ar hipotētisku globālu aliansi ar pašu sankciju politiku. Rezultāts ir tāds, ka pat šī mazākā sankciju valstu grupa ir sasniegusi aptuveni 60% no ietekmes, kādu globālajai sankciju aliansei būtu bijusi gan Krievijas, gan Irānas gadījumā. “Pat tad, ja globālajā aliansē trūkst svarīgu valstu, kopīgi noteiktas sankcijas var ievērojami vājināt mērķa valsti,” saka Ķīles institūta Tirdzniecības politikas pētījumu centra loceklis un viens no pētījuma autoriem Džulians Heinss.
Simulācija arī parāda, kuras citas valstis būtu īpaši efektīvas sankciju ieviešanā, ja tās būtu pievienojušās aliansei: Krievijas gadījumā tās būtu Ķīna, Vjetnama, Baltkrievija, Turcija un īpaši Dienvidkoreja. Ja viņi būtu pievienojušies sankcijām, ekonomiskie zaudējumi Krievijai būtu īpaši smagi.
Tāpat Irānas sankcijas varētu būt ieguvušas ievērojamu virzību, galvenokārt ar Ķīnas, Apvienoto Arābu Emirātu, Indijas, Singapūras un Brazīlijas līdzdalību.
Ķīna izceļas abos gadījumos. Valsts jau sen ir raksturojusi savu neitrālas puses pozīciju attiecībā uz sankcijām pret Irānu un Krieviju. Katrā ziņā Ķīnas iesaistīšanās sankciju režīmā ievērojami padziļinātu radušos labklājības zaudējumus, nezaudējot labklājību pašai Ķīnai. “Lielas jaunattīstības valstis, piemēram, Ķīna, Indija, Brazīlija un Vjetnama, ir potenciāli svarīgi” ideāli” sabiedrotie, ja alianse cenšas palielināt sankciju izmaksas Irānai un Krievijai,” saka Heinss.
Kas sedz sankciju izmaksas?
Simulācijās arī tika pārbaudīts, kuras valstis, kas ievieš sankcijas, uzņemas vislielāko slogu savu labklājības zaudējumu veidā. Kopumā Krievijas sankciju izmaksas ir daudz augstākas nekā Irānai noteiktās.
Krievijas gadījumā īpaši lielas izmaksas ir mazākām valstīm, piemēram, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ekonomiskās labklājības ziņā, bet arī Ukrainai. Absolūtajos skaitļos vislielākais slogs ir Vācijai, Polijai un Ukrainai. Vismazākās izmaksas absolūtā izteiksmē sedz ASV, Lielbritānija, Japāna, Kanāda un Austrālija.
Arī šo sankciju izmaksas var uzskatīt par līdzvērtīgām NATO tēriņiem. “Līdzsvarošanas mehānisms starp valstīm ar zemām un augstām sankciju izmaksām var padarīt sankciju alianses noturīgākas un noturīgākas,” saka Heinss.
“Mūsu simulācijas skaidri parāda, ka sankcijas koalīcijās ievērojami palielina izmaksas mērķa valstīm. Tajā pašā laikā kopīga rīcība atvieglo atsevišķu valstu slogu, kas nosaka sankcijas. Līdz ar to koalīcijas ir labākas nekā divpusējas sankcijas. Rodas zaudējumi. būtiski labklājībā no sankcijām pakļautās valsts, pat ja aliansei nepievienojas visas nozīmīgās ekonomikas visā pasaulē. Tas ir svarīgi arī saistībā ar sankcijām pret Krieviju šogad,” piebilst Heinss.
