Vācija uz sadursmes kursu ar Franciju un Spāniju saistībā ar ES enerģijas tirgus reformu – EURACTIV.com

Trīs nedēļas pirms Eiropas Komisijas priekšlikuma par ES elektroenerģijas tirgus reformu iesniegšanas Vācijas nostāja šajā jautājumā vēl tikai iezīmējas, taču sākotnējās pazīmes jau liecina par nenovēršamu sadursmi ar reformu atbalstošām valstīm, piemēram, Franciju un Spāniju.

Komisija pašlaik gatavo ES elektroenerģijas tirgus noteikumu pārskatīšanu, apgalvojot, ka ES enerģijas tirgus “vairs nedarbojas” un ir jāpielāgojas “jaunajai dominējošo atjaunojamo energoresursu realitātei” un augstākām gāzes cenām.

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena reformu izvirzījusi par prioritāti, un konkrēts priekšlikums gaidāms 14. martā.

Bet, kamēr Francija un Spānija uzstāj uz reformām, Vācija nolēma aizstāvēt status quo.

Pēc Berlīnes domām, pēkšņo elektroenerģijas cenu kāpumu 2022. gadā izraisīja ārkārtēji apstākļi, ko izraisīja samazinātas gāzes piegādes no Krievijas, nevis kļūdains tirgus dizains.

“Eiropā ir viens no vislabāk strādājošajiem elektroenerģijas tirgiem pasaulē,” sacīja Vācijas ekonomikas un klimata politikas ministrs Roberts Habeks.

“Mums jāsaglabā pozitīvie sasniegumi, vienlaikus padarot tirgu piemērotu nākotnei,” viņš piebilda pirmdien, 20. februārī, Berlīnē notikušajā pasākumā, kurā tika uzsāktas nacionālās konsultācijas par reformu.

Uzrunā enerģētikas vadītājiem, ekspertiem un domātājiem Berlīnē Habeks uzsvēra Vācijas kā Eiropas elektroenerģijas tirgus “sirds istabas” lomu pirms valsts reformu prioritāšu izklāsta.

Jaunā tirgus dizaina pirmā prioritāte būs nodrošināt pietiekamus stimulus investēt atjaunojamos energoresursos. Kā tiks finansēti atjaunojamie energoresursi? vaicāja Habeks, piebilstot, ka Vācijai ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai “zemās cenas” tiktu nodotas patērētājiem.

Otrkārt, Berlīne centīsies nodrošināt, lai vienmēr būtu pieejama pietiekama elastīga elektroenerģijas ražošanas jauda, ​​lai nodrošinātu periodisku atjaunojamo enerģijas avotu dublēšanu. Paredzams, ka liela nozīme šeit būs ūdeņraža un gāzes sadedzināšanas stacijām, viņš atzīmēja, norādot, ka Vācijai būs nepieciešami “apmēram 20%” no valsts elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai “sadedzinātu daļiņas”.

READ  Emirates Airlines atklāj Dubaijas avioizstādi, no Boeing iegādājoties lidmašīnas 52 miljardu dolāru vērtībā Ekonomika un bizness

Treškārt, dizainam ir jāstrādā, lai panāktu lielāku elastību elektroenerģijas pieprasījuma pusē. Šo izaicinājumu Habeks raksturo kā “mācīt ziloni dejot”. Ceturtkārt, elektroenerģijas ražošana arvien vairāk jārisina vietējā līmenī.

Vācija, milzīga valsts, sastāv no viena elektroenerģijas cenu apgabala, un Bavārijas dienvidu iedzīvotāji patērē Ziemeļjūrā saražoto vēja enerģiju.

Citās lielās valstīs, piemēram, Zviedrijā, ir vismaz seši cenu noteikšanas reģioni, kuros solītāji pērk un pārdod nākamās dienas tirgū, lai noteiktu cenas reģionā. Tomēr Vācijā piedāvājumu apgabalu sadalei varētu būt tālejošas ekonomiskas sekas uz dienvidiem, un līdz šim tā ir bijusi pretojusies politisku iemeslu dēļ.

Tāpēc Vācijas valdībai ir jāatrod veids, kā nodrošināt elektrības ražošanu uz vietas, pretējā gadījumā tā būs spiesta sadalīt solīšanas zonas, Kā ierosināja ES aģentūra ACER 2022. gadā.

Habeks brīdināja: “Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka pati nāks klajā ar priekšlikumiem par elektroenerģijas cenu zonām, vēlākais, 2024. gadā,” norādot uz nepieciešamību virzīties uz priekšu šajā jautājumā.

Šos izaicinājumus apspriedīs eksperti ieinteresēto personu platformā “Klimatam neitrālai elektroenerģijas sistēmai”, kas nekavējoties sāks darboties. Viņu pirmie secinājumi gaidāmi 2023. gada vasarā, kam sekos ziemas ziņojums.

Šī procesa noslēgumā Vācija pieņems savu oficiālo nostāju ES elektroenerģijas tirgus reformas jautājumā.

Tomēr tas var būt par vēlu Briselei un reformu atbalstītājvalstīm, piemēram, Francijai, Spānijai un Grieķijai, kuras visas vēlas, lai reforma tiktu pabeigta līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada pavasarī.

Luksemburga atbalsta Vācijas pieeju

Vācijas piesardzīgo pieeju atbalsta vēl sešas valstis: Dānija, Igaunija, Somija, Luksemburga, Latvija un Nīderlande.

Pagājušajā nedēļā viņi nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijai, aicinot “mērķēt” elektroenerģijas tirgus reformu un koncentrēties uz pasākumiem, kas dotu iespēju pāriet uz zaļo vidi un nodrošinātu patērētājiem pieejamu enerģiju.

READ  Al-Raimi saka, ka mazumtirgotāji nav atbildīgi par cenu paaugstināšanu / rakstu

Luksemburgas enerģētikas ministrs Klods Tormess brīdināja parlamentu Berlīnē, ka Vācija var uzvarēt balsojumā Briselē, ja tā neveidos alianses ar līdzīgi domājošām ES valstīm.

Piemēram, pagājušajā gadā Francija un Spānija pulcēja vairākumu no vismaz 15 valstīm, kas neatstāja Vācijai citas izvēles kā vien piekrist ES mēroga gāzes cenu griestiem.

“Ir samērā iespējams, ka, ja vien mēs nebūsim labi un labi taktiķi, gāzes cenu griestu koalīcija tagad tiks veikta viena pret vienu, apspriežot tirgus dizainu,” Berlīnes publiku brīdināja Tērms.

Tormess nosodīja Francijas enerģētikas debates par “smieklīgām” un “neaprakstāmām”. Francijas Nacionālajā asamblejā liela daļa politiskās šķiras vēlas, lai valsts izstumtu no Eiropas elektroenerģijas tirgus, lai gan pagājušajā gadā bez importa no ES kaimiņvalstīm “būtu bijuši elektroapgādes pārtraukumi”, viņš sacīja.

Francijas slimā kodolflote 2022. gadā ir dīkstāvē aptuveni pusi laika, padarot valsti par elektroenerģijas neto importētāju pirmo reizi pēdējo 42 gadu laikā. Un Spānija, kur dominē atjaunojamie energoresursi, līdzīgi cenšas panākt vispārēju reformu.

“Arī Spānija ir ļoti dīvaina,” sacīja Luksemburgas enerģētikas ministrs, “varbūt to vēl var glābt, jo fondi šeit dara to pašu, ko viņi dara šeit”, proti, koncentrējas uz atjaunojamiem energoresursiem. “Taču viņi ir politiski dīvainā pozīcijā, jo viņiem oktobrī ir vēlēšanas,” viņš skaidroja.

Ņemot vērā šo pretestību, Tormess aicināja palīgā savus vācu kaimiņus. Tas, kas bija vajadzīgs, bija “vācu uguns spēks — ne tikai no valdības, bet no visiem dalībniekiem kopā”, lai izdarītu spiedienu fon der Leienā.

Istabā valdošais noskaņojums, enerģētikas nozares pārstāvjiem paužot valdībai savas vēlmes, šķita kaujiniecisks.

“Jums ir jātulko angļu valodā viss, ko vēlaties, vismaz jāizveido kopsavilkumi, un tad faktiski jāpiesakās Spānijā un jādodas uz Grieķiju,” Torms ieteica telpā esošajiem. “Par laimi mums ir Baltijas valstis, tās ir nosacīti mūsu pusē,” viņš piebilda.

READ  AirBaltic grūtības sagādāja iebrukums Ukrainā un dzinēju remonta kavēšanās.

Daudzi ir slavējuši Vācijas valdību par “nopelnu vērtējuma principa” aizstāvēšanu, saskaņā ar kuru elektroenerģijas cenas nosaka pēdējā pieejamā spēkstacija, kas mūsdienās mēdz darboties ar gāzi.

Šo cenu noteikšanas mehānismu vaino reformu atbalstītāju valstu, piemēram, Spānijas un Francijas, cenu paaugstināšanā, kuras šo sistēmu nodēvēja par “smieklīgu”, jo tā cenu noteikšanu nosaka fosilais kurināmais, piemēram, ogles un gāze.

Georgs Zahmans no Briselē bāzētās domnīcas Bruegel atgādināja Vācijas ministrijas pasākuma dalībniekiem, ka būs nepieciešami stingri paziņojumi, lai “pārliecinātu pārējo Eiropu” saglabāt elektroenerģijas tirgus dizainu, ko mēs Berlīnē lolojam.

[Edited by Frédéric Simon]

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top