Vācija joprojām ir galamērķis cilvēkiem, kas meklē aizsardzību Eiropā, un 2021. Gadā valstī iesniegto patvēruma pieteikumu skaits jau pārsniedz 100 000 atzīmi.
Vācijas Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) paziņoja, ka līdz septembra beigām ir saņēmis 100 278 sākotnējos patvēruma meklētāju pieteikumus.
Tas ir par 35,2% vairāk nekā šajā periodā pērn.
Lielākā daļa patvēruma meklētāju, kas pirmo reizi lūdza aizsardzību, bija no Sīrijas, Afganistānas un Irākas. No tiem 4472 sākotnējos pieteikumus iesniedza cilvēki no Sīrijas (pieaugums par 57,1%), bet 8531 – no cilvēkiem, kas meklē aizsardzību no Irākas (pieaugums par 22,2%).
Pieteikumu iesniedzēju skaits no Afganistānas ir strauji pieaudzis – līdz septembra beigām Federālais migrācijas un bēgļu birojs ir reģistrējis kopumā 15 045 sākotnējos pieteikumus (pieaugums par 138%).
Bažas pieaug par Baltkrievijas trajektoriju
Papildus tradicionālajiem maršrutiem caur Grieķiju, Itāliju un Spāniju Baltkrievija pēdējos mēnešos ir kļuvusi par galveno migrācijas ceļu, jo ir radusies nesaskaņas starp Briseli un Minsku.
ES valstis apsūdzēja baltkrievu spēkavīru Aleksandru Lukašenko par apzinātu mudināšanu uz migrantiem no krīzes zonām, kuri pēc tam tiek nogādāti pie robežām ar Poliju, Latviju vai Lietuvu un nelikumīgi iegrūsti ES teritorijā.
Lukašenko, iespējams, izrēķinās ar sankcijām, ko Brisele noteikusi, reaģējot uz režīma vardarbīgajām represijām pret demokrātiju atbalstošu kustību.
Vācu laikraksts pasaule svētdien Eiropas izlūkošanas aģentūra Eiropols, atsaucoties uz ES avotiem, sacīja, ka Baltkrievija tagad palīdz Sīrijas pilsoņiem ceļot tieši uz Minsku no Damaskas.
Iepriekš valsts palīdzēja Sīrijas migrantiem, kuri aizbēga no valsts iekšējā konflikta uz Turciju.
Laikraksts norādīja, ka Baltkrievija tagad izsniedz arī 90 dienu tūristu vīzas Pakistānas, Ēģiptes un Jordānijas pilsoņiem.
Vācijas Federālā policija šonedēļ paziņoja, ka pie Vācijas un Polijas robežas arestēti vairāk nekā 4900 cilvēku, kuri caur Baltkrieviju nelegāli ieceļojuši Eiropas Savienībā.
Jauna alianse var reformēt patvēruma politiku
Migrantu ceļš uz Baltkrieviju pieaug, jo Vācija pēc pagājušā mēneša vēlēšanām joprojām ir neizpratnē.
Visvairāk balsu ieguvusī Sociāldemokrātiskā partija (SPD) cenšas izveidot koalīciju ar klimatu vērsto Zaļo partiju un uz uzņēmējdarbību orientēto Brīvo demokrātu partiju.
Ja tiks panākta vienošanās par aliansi, jaunā valdība varētu reformēt bēgļu politiku, atvieglojot patvēruma meklētājiem, kas atteikušies, vairāku gadu darbības laikā iegūt Vācijas pilsonību.
Trīs partiju galvenie politiskie pretinieki – konservatīvais bloks, kuru vada aizejošā kanclere Angela Merkele, ir kritizējuši šo plānu, sakot, ka tas nozīmē atteikšanos no imigrācijas kontroles.
Citas partijas, piemēram, galēji labējā Alternatīva Vācijai (AfD), ir aicinājušas stingrāku pieeju imigrācijai.
Augustā Federālās darba aģentūras vadītājs Detļevs Šēle sacīja, ka Vācijai nepieciešami 400 000 imigrantu gadā, lai palīdzētu ekonomikai augt un aizvietot pensionārus.
Eiropas migrantu krīzes laikā no 2015. līdz 2017. gadam Vācija izskatīja vairāk nekā 1,4 miljonus patvēruma pieteikumu, liecina Eiropas Savienības statistikas aģentūras Eurostat dati.
Ar materiālu no KNA.Ziņu aģentūra
