Vācijas kanclers Olafs Šulcs ir atteicies no iebildumiem pret Eiropas Savienības noteikto gāzes cenu ierobežojumu pēc vēlu vakarā notikušajām samita sarunām, kuru mērķis bija apspiest bloka ekonomiku pārņemto enerģētikas krīzi.
ES līderi vienojās piekrist turpināt darbu pie maksimālā apjoma, kas “nekavējoties samazinātu pārmērīgas gāzes cenu kāpuma epizodes” — lai gan pastāv nopietni brīdinājumi, kuru mērķis ir mazināt Berlīnes bažas, ka tirgus iejaukšanās varētu apdraudēt piegādes drošību.
Kompromiss iepriecina ES valstis, tostarp Itāliju, Franciju, Spāniju un Beļģiju, kuras jau sen ir pieprasījušas gāzes cenu griestus kā stūrakmeni centieniem mazināt sāpes augstas enerģijas izmaksas Pēc Krievijas kara Ukrainā.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels agrā piektdienas rītā paziņoja, ka bloka 27 līderi ir panākuši vienošanos, kas pazeminās cenas. “Esmu pārliecināts, ka sekas parādīsies ļoti drīz,” viņš sacīja žurnālistiem. “Jo es domāju, ka esam nosūtījuši skaidru signālu tirgiem, ka esam gatavi sadarboties, ka varam strādāt kopā.”
“Tam ir jēga,” pēc samita atzina Šulcs, kurš ceturtdienu sāka ar runu Bundestāgā, kurā izklāstīja iebildumus pret cenu griestiem.
“Mēs esam apsprieduši iespēju ierobežot cenu kāpumu,” sacīja Šulcs. “Tur vēl ir daudz konkrētu darbu, kas jāpaveic.”
Saskaņā ar samita rezultātiem, kas sasniegti vairāk nekā 11 stundu sarunās, līderi to lūdz Brisele Strādāt “steidzami” pie “pagaidu dinamiskā cenu koridora dabasgāzes darījumiem”.
Būs arī mehānisms, kā samazināt elektrības ražošanai izmantotās gāzes cenu – šī metode jau tiek izmantota Spānijā un Portugālē, lai samazinātu rēķinus par enerģiju.
Dokumentā arī norādīts, ka dalībvalstis vienojas sekot līdzi kopīgajam gāzes iepirkumam, noteikt jaunu gāzes cenu standartu un pastiprināt centienus samazināt gāzes pieprasījumu.
Taču cenu griestus var ieviest tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti Eiropas Komisijas izvirzītie nosacījumi, teikts tekstā. Tie ietver piegādes drošības neapdraudēšanu un gāzes patēriņa nepalielināšanu zemāku cenu dēļ.
Komisijas ierosinātais ārkārtas cenu griestu mehānisms ierobežotu cenu pieaugumu Nīderlandes honorāru konvertēšanas fondā, kas ir galvenais gāzes cenu etalons Eiropas Savienībā.
“Mēs esam gandarīti par procesu un pieņemtajiem lēmumiem,” sacīja Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Krū.
Daļa no Vācijas iepriekš nevēlēšanās pieņemt cenu griestus ir bailes riskēt novirzīt gāzi uz citām valstīm, kas piedāvā augstāku cenu, graujot Eiropas centienus palielināt piegādes, jo Krievija samazina eksportu uz bloku pēc iebrukuma Ukrainā.
Tomēr Mario Dragi, piedaloties viņa pēdējā samitā, kas, visticamāk, būs Itālijas premjerministra amatā, aicināja steidzami rīkoties, lai samazinātu vienotā tirgus stagnācijas un sadrumstalotības riskus.
Imports no Krievijas veidoja 40 procentus no ES gāzes piegādes 2021. gadā, bet pēdējo nedēļu laikā tas ir samazinājies līdz aptuveni 9 procentiem, jo Maskava arvien vairāk samazināja piegādes, reaģējot uz sankcijām no Eiropas.
Sasniedzot samitu, Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja: “Es domāju, ka tas nav labi – ne Vācijai, ne Eiropai. [Germany] izolē sevi.”
Vairākas dalībvalstis arī mudinājušas Briseli ierosināt papildu ES mēroga finansējumu, lai mazinātu krīzi un paātrinātu bloka centienus panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas, un šo soli ir atbalstījusi Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Vācija 200 miljardu eiro atbalsta pakete Lai uzņēmumi un mājsaimniecības izmantotu finansiālo spēku, kura pietrūkst daudzām mazākajām dalībvalstīm un kas var sagrozīt vienoto tirgu.
Sema Džounsa papildu ziņojumi Berlīnē, Laila Abbūda Parīzē un Endijs Pounds Briselē
