Kopš 24. februāra, Krievijas iebrukuma Ukrainā, uzņēmumu skaits, kuru īpašnieki ir no Krievijas, samazinājies par 90, savukārt uzņēmumu skaits ar pārstāvjiem vai amatpersonām no Krievijas samazinājies – par aptuveni 40, liecina Lursoft dati.
Viens no redzamākajiem ir ātro finanšu un kredītu pakalpojumu uzņēmums 4finance. Vietnē 4finance paziņojums par izmaiņām struktūrā parādījās mēnesi pēc Ukrainas kara sākuma. Jaunākie patiesie labuma guvēji Latvijas uzskaitē minēti kā advokāts Edgars Dupats un Krievijas pilsone Vera Boiko, Krievijas miljardiera Oļega Boiko māte. Savukārt Boiko tiek uzskatīts par faktisko dzinējspēku.
Sākotnēji tika ziņots, ka Boiko ģimene uzņēmuma daļas nodevusi radiniekiem ar Ukrainas pilsonību. Taču 14.aprīlī, kad tika pabeigta restrukturizācija, par jaunajiem īpašniekiem tika noskaidrots: “Neviens nav Krievijas pilsonis vai saistīts ar Boiko ģimeni.”
Uzņēmums publiski apgalvo, ka izmaiņas tika plānotas jau sen, taču karš Ukrainā tās pasteidzināja. 17. martā visi Krievijas pilsoņi atstāja savus amatus direktoru padomē un padomē. Toreiz Oļegs Boiko nebija nevienā sankciju sarakstā, bet aprīļa vidū anektēja Kanāda.
Kā liecina Lursoft dati, līdzīga izvairīšanās no vizuālās saiknes ar Krieviju novērota arī daudzos citos uzņēmumos.
Ultramar nodeva savas īpašumtiesības no Krievijas pilsoņa Andreja Bonča-Brueviča viņa sievai Latvijas pilsonei Jeļenai. Ultramar ir mēslošanas līdzekļu transportētājs un Dmitrijam Mazepinam piederošā uzņēmuma Uralkali Trading partneris. Pēdējos gados Ultramar sadarbībā ar nu jau akreditēto Sberbank ir piedalījies jauna termināļa būvniecībā Ustjlugas ostā Krievijā.
Īpašumtiesību nodošana radiniekiem vai citām personām, kas nav Krievijas pilsoņi, nav vienīgais veids, kā uzņēmumi cenšas atbrīvoties no Krievijas nosaukuma. Daudzos uzņēmumos īpašnieki un administratori uzskaitē ir mainījuši īpašnieku tautību.
Piemēram, vairumtirgotājs TFN Trading ne tikai atņēma Krievijas pilsonību no direktoru padomes, bet arī tā īpašnieki Konstantīns Geskins un Andrejs Samoilovs, kuri līdz šim norādīja Krieviju kā savu pilsonību un dzīvesvietu, mainīja pilsonību uz Izraēlu un Grenādu, kā arī dzīvesvietu. attiecīgi uz Latviju un Itāliju.
Neviens no iepriekšminēto uzņēmumu pārstāvjiem notikušo un tā iemeslus nekomentēja.
Uzņēmumu reģistrā LTV pavēstīja, ka kopš kara sākuma lūgumi pēc šādām un līdzīgām izmaiņām jau bijuši.
Valsts notāra vietnieks Sandis Kariless sacīja: “Es domāju, ka tas varētu notikt šīs tendences kontekstā kopumā, jo lielie uzņēmumi atstāj Krieviju. Viņi nevēlas nekādā veidā sabojāt savu reputāciju ar šo toksisko elementu – vai nu tās ir Krievijas valsts amatpersonas vai tirdzniecības partneris utt. Pat ja viņi netiek sodīti, pašreizējā tendence ir no tā izvairīties.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Indzis sacīja, ka viena no situācijām ir vienas personas atrašanās sankciju režīmā – tā ir ļoti liela problēma, bet arī problēmas gadījumos, kad Krievijas vai Baltkrievijas galvaspilsēta. ir vienkārši klāt. .
Kopumā ar Krieviju saistīto uzņēmumu skaits Latvijā joprojām ir liels – aptuveni četri tūkstoši. Dažiem nav reālas aktivitātes un apgrozījuma.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
