“Vispārējais Ministru prezidenta apgalvojums, ka Latvijas iedzīvotāji ar nodokļiem atbalsta uzņēmējus, ir pilnīgi nepatiess, uzņēmējus pazemojošs un tikai kalpo sabiedrības šķelšanai. Ņemot vērā to, ka valsts budžetā līdzekļi galvenokārt tiek saņemti no uzņēmējiem un viņu komandām, aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem uzņēmējiem par šo nepatieso un aizskarošo apgalvojumu,” norāda LTRK prezidents. ) Ijaris Rostovskis.
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš intervijā LTV raidījumam Rīta panorāma, komentējot Tūrisma krīzes vadības komitejas aicinājumu atbrīvot no amata finanšu ministru Jāni Reiru un veselības ministru Danielu Pavļutu, sacīja: “Sabiedrība nevar turpināt uzturēt uzņēmējdarbību, it īpaši. ja tā nav liela vēlētāju aktivitāte”.
Pēc prasības LTRK šefs sacīja: «Sākās ar uzskatiem, no kurienes nāk nauda. Valsts budžetā šī nauda nerodas ne no kā – nauda nāk no uzņēmējdarbības, un lielākā daļa no uzņēmumiem, kas nodarbojas ar eksportu. Eksportējošie uzņēmumi pārdod savas preces un pakalpojumus ārvalstīs un piesaista līdzekļus valsts budžetam ārvalstīs. Uzņēmumi, kas darbojas vietējā tirgū, rada darba vietas, ražo preces un pakalpojumus, un attiecīgi arī naudu. Tā kā nauda ir tirgus attiecību produkts – ja nav uzņēmēju un uzņēmējdarbības, tad nav naudas, ko sadalīt valsts budžetā un finansēt valsts darbavietas ».
Tajā pašā laikā, viņš stāsta, visa nauda, kas nonāk ministrijās, slimnīcās, skolās un citās valsts iestādēs, nākusi no uzņēmējiem, jo valsts sektors pats naudu neražo. Lai arī valsts sektorā strādājošie tiek aplikti ar nodokļiem, viņi lielākoties strādā ar esošajām finansēm un paši neko nerada. Nauda, ko uzņēmēji iepriekš nopelnīja, iet caur šīm nodokļu cilpām, bet ne vairāk. Tāpēc apgalvojums, ka sabiedrība atbalsta uzņēmējus ar viņu nodokļiem, ir pilnīgi nepatiess. Uzņēmēju radītā nauda tiek izmantota atbalsta sniegšanai grūtos laikos.
Rostovskis arī uzsver, ka pēdējos divos pandēmijas gados pavadītajos gados valsts uzņēmējiem ir noteikusi nepamatotus ierobežojumus, īpaši nozarēs, kas cietušas visvairāk, piemēram, tūrisma un izmitināšanas nozarē. Vienā brīdī valdības vadītājs izteicās, ka uzņēmēji nedrīkst strādāt, bet otrā – ka valsts nevar atļauties atbalstīt dažādu nozaru uzņēmumus. Kopš pandēmijas sākuma LTRK ir uzsvērusi, ka visi lēmumi ir rūpīgi jāapsver un jāsabalansē.
“Krīze pastāv ne tikai veselības aprūpē – krīze ir visās uzņēmējdarbības nozarēs. Divi gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai rastu risinājumus un pieņemtu racionālus lēmumus.
Ilgu laiku LTRK cenšas pārliecināt valdību ļaut uzņēmējiem darboties, vienlaikus gādājot, lai vīruss neiekļūtu viņu darba vietās. Taču līdz šim noteiktie ierobežojumi joprojām ir nepamatoti un nepamatoti.
Citās Eiropas valstīs nozares sāk atgriezties savā pirmspandēmijas stāvoklī. Uzņēmumiem ir atļauts darboties un nozares virzīties uz priekšu, jo ierobežojumi ir elastīgāki un līdzsvarotāki. Tas nozīmē, ka tām valstīm sava budžeta nauda nav jāiegulda uzņēmēju atbalstīšanā – tās naudu atrod pašas, skaidro LTRK.
“Mūsu valsts vadītājiem ir jāatgriežas pie ekonomikas pamatiem un jāatskatās, no kurienes nāk nauda. Viņiem arī par to būtu jāizglīto iedzīvotāji. Ņemot vērā, ka tieši uzņēmēji un viņu komandas pelna valsts budžetā, Ministru prezidentam būtu publiski jāatvainojas uzņēmējiem par aizskarošiem un nepatiesiem apgalvojumiem par uzņēmējus atbalstošo sabiedrību,” norāda LTRK priekšsēdētājs.
