Ultravioletajā mirdzumā uz Marsa auroras pamanīja Emirati orbītā

Kosmosa kuģis ap Marsu ir iemūžinājis visskaidrāko vēl redzamo kosmosa auru uz Sarkanās planētas.

The Emirati cerības sasniegšana, kas sasniedza Marsu februāra sākumā, Marsa nakts debesīs pamanīja aurora borealis izkliedēto spīdumu. Pārsteidzošie novērojumi varētu palīdzēt zinātniekiem labāk izprast Marsa atmosfēru un to, kā sarkanās planētas aurora borealis atšķiras no līdzīgām gaismas izrādēm, kas redzamas uz Zemes.

Apvienoto Arābu Emirātu lidmašīna Hope ir uztvērusi ultravioleto starojumu no Marsa virsmā izkaisītās auroras.AAE misija Marsa izpētei

Ziemeļblāzma Tie rodas, kad uzlādētas daļiņas no kosmosa mijiedarbojas ar atomiem atmosfērā, aktivizējot tos un izraisot to spīdēšanu. Uz Zemes tas spēlē ziemeļu un dienvidu gaismas lomu. Kad saules enerģētiskās daļiņas skar planētas magnētisko lauku, tās aktivizē atmosfēras augšējos atomus, lai radītu satriecošus zaļu, violetu, sarkanu un zilu gaismu attēlus.

Bet aurora ir atšķirīga uz Marsa, jo tiek uzskatīts, ka sarkanā planēta ir zaudējusi globālo magnētisko lauku pirms miljardiem gadu, noslēpumainā procesā, kas atņēma Marsa kādreiz biezo atmosfēru.

“Tas, ko mēs redzam tā vietā, ir magnētiskie lauki, kas ir nedaudz unikāli Marsam,” sacīja Džastins Deegans, Kolorādo universitātes planētu zinātnieks un orbitālās misijas Hope zinātnes vadītāja vietnieks. “Tas radās no minerāliem Marsa garozā, kas izveidojās agrīnā Saules sistēmas laikā, kad mēs domājām, ka Marsam ir tāds globāls magnētiskais lauks kā Zeme.”

Degans piebilda, ka Marsa magnētiskā lauka paliekas galvenokārt attiecas tikai uz šiem minerāliem, kas izkaisīti pa planētu.

“Tāpēc uzlādētās daļiņas nav vērstas uz ziemeļu un dienvidu polu, tāpat kā uz vietām, kur mēs redzam uz zemes esošo aurora borealis,” viņš teica. “Uz Marsa viņi ir kaut kā visur.”

READ  Labdarības akcijas Atpakaļ uz skolu uzsākšana Latvijā / Raksts

Šāda veida atmosfēras gaismas displeji, kas lokalizēti pa konkrētiem magnētiskiem apgabaliem, ir pazīstami kā diskrēti aurori.

Zinātnieki vēlas pētīt aurora borealis uz Marsa, jo tie ne tikai atklāj planētas atmosfēras īpašības, bet var atrisināt arī citus Saules sistēmas noslēpumus.

“Tas izspēlē šos lielos jautājumus par to, kā planētas mijiedarbojas ar savu zvaigzni,” sacīja Deegans. “Kā saules enerģija ietekmē planētu augšējo atmosfēru?”

Lai gan Marss un Zeme ir divas pilnīgi atšķirīgas pasaules, tas, kas notiek uz Sarkanās planētas, var izskaidrot lietas tuvāk mājām.

“Zemes pagātnē bija gadījumi, kad globālais magnētiskais lauks tika novirzīts vai kļuva vājš, tāpēc šajos pārejas periodos Zeme atradās tuvāk Venērai vai Marsam,” sacīja Deegans. “Šajā ziņā Marss var mums pastāstīt par Zemi lietas, kuras šobrīd īsti nevaram pētīt.”

Atsevišķi aurora borealis tika novēroti aprīļa beigās un maija sākumā, kad zinātnieki ar AAE misija Marsa izpētei Viņi testēja instrumentus uz Hope Probe klāja. Orbīta, kas tika izlaista kosmosā 2020. gada jūlijā, ir paredzēta Marsa atmosfēras izpētei.

Ultravioletajā gaismā notvertie aurori bija pirmie nozīmīgākie AAE misijas uz Marsu zinātniskie atklājumi.

“Visa zinātnes komanda ir pacilāta,” sacīja Degans. “Bija patīkami pavadīt tik brīnišķīgu mirkli, un bija tik izdevīgi to redzēt tik agri.”

Angelica Johnson

"Tīmekļa praktizētājs. Sašutinoši pazemīgs ēdiena entuziasts. Lepns twitter advokāts. Pētnieks."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top