Ukraiņu bēgļiem Latvijā ir problēmas ar darba un mājokļa meklējumiem – Baltic News Network

Latvijā nonākušajiem ukraiņu bēgļiem vislielākās problēmas sagādā darba un mājokļa atrašana, Radio Latvijas pastāstīja Gribu palīdzēt bēgļiem valdes locekle Linda Jākobsone.

Viņa sacīja, ka pirmajās 90 dienās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas NVO sektors ir daudz darījis, lai palīdzētu bēgļiem, kas ieradušies no Ukrainas. Tomēr pastāv bažas, ka palīdzība joprojām būs pieejama, tiklīdz būs beidzies sākotnējais 90 dienu periods. “Ir daudz dažādu jautājumu, kas ir jāprecizē,” sacīja Jākobsons.

Jautāta par galvenajiem jautājumiem, viņa sacīja, ka daudzi ukraiņi objektīvu iemeslu dēļ nevar atrast darbu Latvijas darba tirgū. Ir arī mājokļa jautājums. Biedrības pārstāve stāstīja, ka lielākajai daļai bēgļu bijuši bērni. Ir gan mammas ar maziem bērniem, gan veci cilvēki un invalīdi. “Daži no viņiem var pievienoties darba tirgum un atrast darbu, bet lielākā daļa to nedarīs,” sacīja Jēkabsons.

Runājot par mājokļiem un tā ierobežoto pieejamību, viņa norādīja, ka iemesls ir ierobežotais tirgus

Turklāt cilvēki, kuriem ir pieejams mājoklis, nav īpaši entuziastiski par to dāvināšanu ukraiņu bēgļiem, jo ​​vēlas izīrēt savu īpašumu uz ilgāku laiku. Viņi arī vēlas iepriekš samaksāt drošības naudu, ko lielākā daļa ukraiņu bēgļu nevar atļauties.

“Lai gan ir bijuši labi lēmumi no valdības puses padarīt mājokļus pieejamākus bēgļiem, šobrīd, ņemot vērā, ka 90 dienu periods tuvojas beigām, lēmumi nav pilnībā izmantoti vai izskaidroti visām pusēm. – tiem, kuriem mums ir brīvi dzīvokļi, ukraiņu bēgļiem vai NVO sektoram,” skaidroja biedrības valdes locekle.

Tikmēr Latvijas premjerministrs Krišāns Karičs ir pārliecināts, ka pēc sākotnējā deviņdesmit dienu perioda beigām ukraiņu bēgļi bez atbalsta nepaliks, jo palīdzība tiks sniegta, izmantojot citus līdzekļus.

Saimas vietnieks un bijušais Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Martišs Otins aģentūrai LETA sacīja, ka atbalsta apjomam Ukrainas kara bēgļiem nevajadzētu samazināties un tam vēl kādu laiku vajadzētu turpināties.

READ  Vides dienests ir konstatējis ievērojamu piesārņojumu Salacgrīvas reģionos

Pēc viņa teiktā, Finanšu ministrija šobrīd liek lielākos šķēršļus palīdzības sniegšanai ukraiņu bēgļiem. Iekšlietu ministrija, pēc politiķa domām, savu darbu izdarīja un tagad viss ir atkarīgs no finansējuma. “Šajā gadījumā, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs visi saprastu, ka mums ir jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas vairāk palīdzētu ukraiņiem,” piebilda Otiņš.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma no valsts uz Latviju pametuši gandrīz 29 000 ukraiņu, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas informācija.

Hale Hodgson

"Profesionāls problēmu risinātājs. Smalki burvīgs bekona cienītājs. Gamer. Avid alkohola nerd. Mūzikas taktika."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Back to top