Ukrainā restorāna īpašniekiem bija daudznozaru uzņēmums, kura galvenā darbība bija kuģniecība un būvniecība. Taču, kad kopā ar ģimenes locekļiem ieradās Latvijā, viņi nolēma visu sākt no jauna. 10. jūnijā viņi Bigauņciemā atvēra restorānu no pandēmijas neizglābušās kafejnīcas vietā.
Tas bija kolektīvs lēmums. “Tas bija kā prāta vētra, lai meklētu, ko darīt, taču šī iespēja izrādījās ideāla,” sacīja Sho Olha Shkurho restorāna vadītājs.
No deviņiem restorāna darbiniekiem savā sākotnējā profesijā strādā tikai šefpavārs, pārējie ir apņēmības pilni darīt visu, lai projekts izdotos.
Nadežda Kļukina strādāja par matemātikas skolotāju Ukrainā, bet tagad ir pavāra asistente. “Mums nebija lielas izvēles. Gribēju atbalstīt savus cilvēkus, negribēju sēdēt bez darba. Pirmo daļu atceros: rokas trīcēja, bet visu svērām gramos. Ļoti uztraucās, ka klienti bija apmierināti ar to, ka lietas darbojas,” sacīja Nadežda.
Katrs no viņiem nopelnīja tādu pašu summu, ko viņš nopelnīja, lai iegādātos inventāru. Nebija viegli sākt.
“Kad mēs šeit ieradāmies, mēs mēģinājām vērsties pie valdības,[..] Ar ierosinājumu piešķirt nodokļu atvieglojumus darbam uz trīs vai sešiem mēnešiem. “Maksāsim pēc tam, kad būsim kājās,” sacīja Olha Škoro.
Taču likums šādiem gadījumiem neparedz izņēmumus. “Ikvienam šajā valstī ir jāatver sava saimnieciskā darbība un saskaņā ar likumdošanu, iesniedzot vienādus pārskatus, noteiktos termiņos ir jāmaksā nodokļi,” sacīja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Kristīna Augustalena.
Pēc VID apkopotās informācijas, šobrīd Latvijā saimniecisko darbību sākuši 93 Ukrainas civiliedzīvotāji, savukārt 5611 ukraiņi ir atraduši darbu kādā no 2183 Latvijas uzņēmumiem.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl + Enter Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Lai nosūtītu ieteikto labojumu redaktoram
