Ukraiņi gatavojas drūmajai ziemai, jo Krievijas streiki izjauc enerģijas jaudu

Kijeva (Reuters) – prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza ukraiņus taupīt enerģiju laikā, kad nerimstošie Krievijas streiki ir samazinājuši valsts elektrības jaudu uz pusi, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas Veselības aģentūra brīdina par humanitāro katastrofu Ukrainā šoziem.

Varasiestādes paziņoja, ka miljoniem ukraiņu, tostarp galvaspilsētā Kijevā, raķešu uzbrukumu dēļ, kas, pēc Ukrainas nacionālā tīkla operatora Okringo teiktā, nodarījuši “milzīgus” postījumus, var rasties strāvas padeves pārtraukumi vismaz līdz marta beigām.

Temperatūra Ukrainā šoruden ir bijusi neparasti maiga, taču tā sāk pazemināties zem nulles un ziemas mēnešos ir sagaidāms, ka atsevišķos apgabalos pazemināsies līdz -20C (-4F) vai pat zemāk.

Krievija mērķēja uz Ukrainas enerģētikas objektiem pēc virknes neveiksmju uz vietas, kas ietvēra Krievijas spēku izvešanu no dienvidu pilsētas Hersonas uz varenās Dņipro upes austrumu krastu, kas sadala valsti.

“Sistēmiskais kaitējums mūsu energosistēmai no Krievijas teroristu triecieniem ir tik liels, ka visiem mūsu cilvēkiem un uzņēmumiem ir jāpievērš uzmanība un jāpārdala patēriņš visas dienas garumā,” savā ikvakara video uzrunā sacīja Zelenskis.

Okrinego prezidents Volodimirs Kudrickis otrdien paziņoja, ka neviena termiskā vai hidroelektrostacija nav atstāta neskarta, lai gan viņš noraidīja civiliedzīvotāju evakuācijas nepieciešamību.

“Mēs nevaram saražot tik daudz enerģijas, cik patērētāji var izmantot,” Kudrickis sacīja ziņu brīfingā, piebilstot, ka pēc īsa aukstuma trešdien gaidāma atkal temperatūras paaugstināšanās, nodrošinot iespēju stabilizēt elektroenerģijas ražošanas sistēmu.

“tumšās dienas”

Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka simtiem Ukrainas slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu trūkst degvielas, ūdens un elektrības, lai apmierinātu cilvēku pamatvajadzības.

“Ukrainas veselības sistēmu sagaida līdz šim tumšākā diena karā. Tā ir pārcietusi vairāk nekā 700 uzbrukumus, un tagad tā ir arī enerģētikas krīzes upuris,” pēc vizītes paziņoja PVO Eiropas reģionālais direktors Hanss Kluge. Ukraina. .

Strādnieki sacenšas, lai salabotu bojāto enerģētikas infrastruktūru, sacīja Sergejs Kovaļenko, YASNO vadītājs, kas piegādā enerģiju Kijevai.

“Iegādājieties siltas drēbes un segas un padomājiet par iespējām, kas palīdzēs pārdzīvot ilgu pārtraukumu,” sacīja Kovaļenko. “Labāk darīt to tagad, nekā būt nožēlojamam.”

Telegrammas ziņojumā Hersonas iedzīvotājiem – īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, sievietēm ar bērniem un slimiem vai invalīdiem – premjerministra vietniece Irina Verešuka publicēja vairākus veidus, kā iedzīvotāji var paust savu interesi par aizbraukšanu.

“Ziemā jūs varat evakuēt uz drošākām valsts daļām,” viņa rakstīja.

Valsts ziņu aģentūra TASS citēja Kremļa preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto pagājušajā nedēļā, ka Krievijas triecieni enerģētikas infrastruktūrai ir Kijevas nevēlēšanās risināt sarunas rezultāts.

Ukrainas prezidenta Mihailo Podoļaka padomnieks sacīja, ka Krievija apšauj Hersonu pāri Dņipro upei tagad, kad tās spēki ir aizbēguši. “Nav militāras loģikas: viņi vienkārši vēlas atriebties vietējiem iedzīvotājiem,” viņš rakstīja tviterī pirmdienas vakarā.

Ukrainas ziņu aģentūra Suspilne otrdien ziņoja par jauniem sprādzieniem Hersonas pilsētā.

Maskava noliedz apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem, ko tā dēvē par “speciālo militāro operāciju”, lai atbrīvotu Ukrainu no nacionālistiem un aizsargātu krievvalodīgo kopienas.

Kijeva un Rietumi raksturo Krievijas rīcību kā nepamatotu impērisku zemes sagrābšanu kādreiz dominējošajā kaimiņvalstī bijušās Padomju Savienības teritorijā.

Deviņus mēnešus ilgajā karā ir gājuši bojā desmitiem tūkstošu, miljoniem cilvēku ir pārvietoti un izpostīta pasaules ekonomika, kā rezultātā strauji pieaugušas pārtikas un enerģijas cenas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien paziņoja, ka pasaulē smagākā enerģētikas krīze kopš 1970. gadiem izraisīs strauju lejupslīdi, un vissmagāk tā tiks skarta Eiropa.

Tikmēr Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko paziņoja, ka Ukraina otrdien saņēmusi jaunu 2,5 miljardu eiro (2,57 miljardu dolāru) finansiālo atbalstu no Eiropas Savienības.

klostera reidi

Ukrainas drošības dienests un policija otrdien agri veica kratīšanu 1000 gadus vecajā pareizticīgo kristiešu klosterī Kijevā, lai cīnītos pret “aizdomām par Krievijas specdienestu graujošo darbību”, paziņoja Ukrainas Valsts drošības dienests.

Plašais Kijevas-Pečerskas lavras komplekss jeb Alu klosteris ir ukraiņu kultūras dārgums un Maskavas patriarhāta pakļautībā esošās Ukrainas pareizticīgās baznīcas Krievijas atbalstītā spārna mītne.

Krievijas pareizticīgo baznīca nosodīja reidu, raksturojot to kā “iebiedēšanas aktu”.

Kaujas turpināja plosīties austrumos, Krievijai nosūtot dažus spēkus, kurus tā ir pārcēlusi no Hersonas apkaimes dienvidos, un uzsākot savu ofensīvu gar frontes līnijas posmu uz rietumiem no Doņeckas pilsētas, kuru kontrolēja Doņeckas pilsēta. tās pilnvaras kopš 2014. gada.

“Ienaidnieks nebeidz bombardēt mūsu spēku pozīcijas un mūsu apmetnes netālu no saskares līnijas (Doņeckas apgabalā),” otrdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Uzbrukumi turpina iznīcināt kritisko infrastruktūru un civiliedzīvotāju mājas.

Pēdējo 24 stundu laikā Ukrainas kontrolētajos Doņeckas apgabala rajonos gājuši bojā četri cilvēki un vēl četri guvuši ievainojumus, ziņojumapmaiņas lietotnē Telegram sacīja reģiona gubernators Pavlo Kiriļino.

Reģiona gubernators sacīja, ka Krievijas apšaude otrdien skāra arī humānās palīdzības sadales centru Ukrainas dienvidaustrumu pilsētā Orihivā, nogalinot brīvprātīgo un ievainojot divas sievietes.

Orihiva atrodas aptuveni 110 kilometrus uz austrumiem no Zaporožjes atomelektrostacijas, kas pēdējo dienu laikā atkal sabombardēta, savukārt Krievija un Ukraina ir apmainījušās ar atbildību par sprādzieniem.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras eksperti pirmdien apmeklēja vietu. Aģentūra, kas vairākkārt ir aicinājusi nekavējoties pārtraukt karadarbību šajā apgabalā, lai novērstu lielu katastrofu, sacīja, ka eksperti konstatējuši plašus postījumus, taču nekas nebojā stacijas primārās sistēmas.

Kremlis otrdien paziņoja, ka nav panākts būtisks progress drošības zonas izveidošanā ap Eiropā lielāko kodolreaktoru kompleksu.

Oleksandra Kozukhara un Marijas Starkovas papildu ziņojumi Kijevā, Lidija Kellija Melburnā un Ronalds Popiskis Vinipegā; Raksta Shri Navaratnam un Gareth Jones; Rediģējuši Linkolns Fīsts, Alekss Ričardsons un Marks Heinrihs

Mūsu standarti: Thomson Reuters uzticības principi.