Ukrainas un NATO darījums jāsāk nekavējoties: Lietuvas premjerministrs iekšzemē

  • Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai NATO, taču dažas dalībvalstis ieteica pagaidīt, līdz beigsies karš ar Krieviju.
  • Lietuvas premjerministre intervijā Insider pastāstīja, kāpēc, viņasprāt, NATO un Ukrainas sarunas jāsāk nekavējoties.
  • Viņa sacīja, ka Krievijas draudi nav iemesls vilcināties, jo Krievija ir pierādījusi, ka tai nav nepieciešams iemesls, lai eskalētu.

Lietuvas premjerministrs intervijā Insider sacīja, ka sarunas par Ukrainas iestāšanos NATO jāsāk nekavējoties.

Ceturtdien sniegtā intervijā Ingrīda Simonetti sacīja, ka bieži sastopamie argumenti par to nedarīšanu — ka Vladimirs Putins varētu saasināt savu iebrukumu, reaģējot uz to — nav izveidojies.

Viņa sacīja, ka Putins jau atkal un atkal ir saasinājis konfliktu un viņam nav vajadzīgs attaisnojums viņa oponentu rīcībā, lai to darītu vēlreiz.

šonedēļ Deviņas no 30 NATO dalībvalstīmieskaitot Lietuvu Viņi atbalsta Ukrainas galīgo dalību no alianses.

Taču lielākās NATO dalībvalstis, tostarp ASV un citas ar kodolieročiem bruņotas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste un Francija, nelabprāt parakstījās. Bieži tiek runāts par to, ka šāds solis varētu saasināt Krievijas iebrukumu.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, centrā, izskata Ukrainas pieteikumu dalībai NATO Kijevā 2022. gada 30. septembrī.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, centrā, izskata Ukrainas pieteikumu dalībai NATO Kijevā 2022. gada 30. septembrī.

Ukrainas prezidenta preses birojs, izmantojot AP, File



Bet Imonytė apgalvoja, ka Krievija jau ir pierādījusi, ka tās eskalācija nav racionāla.

“Kad mēs runājam par Krieviju kā liftu šajā situācijā, mums jāuzdod sev jautājums: vai ir vajadzīgs reāls attaisnojums, lai eskalētu Krieviju? Mana atbilde ir nē,” viņa sacīja.

“Es domāju, ka tas ir attaisnojums, ko viņi, iespējams, izmantos, taču pat bez šī attaisnojuma tas nenozīmē, ka situācija būtu daudz atšķirīga.”

Šaubas par Ukrainas atļaušanu pievienoties

Bulgārijas prezidents Viņš teica Viņš nepievienojās deviņu valstu deklarācijai, jo uzskatīja, ka lēmums par Ukrainas dalību jāpieņem tikai pēc kara ar Krieviju beigām.

Viņš norādīja uz “NATO valstu tiešas iesaistīšanās briesmām karā”.

Kad valsts kļūst par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, visām pārējām dalībvalstīm ir jāreaģē uz uzbrukumu dalībvalstij tā, it kā tas būtu uzbrukums pašai, padarot karu pret vienu dalībvalsti par karu pret visām.

Līdzīgi arī ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans Viņš teica Viņš uzskata, ka Ukrainas lūgums “jāpieņem citā laikā”.

Ukrainas spēki Harkovā palaiduši haubices M777

Ukrainas spēki 2022. gada 28. jūlijā Harkovas apgabalā izšāva ar haubici M777.

Vjačeslavs Madijevskis / Ukrinform / Future Publishing, izmantojot Getty Images



Putinu iepriekš saniknoja izredzes uz turpmāku NATO izaugsmi un minēja šīs bailes kā iemeslu iebrukumam februārī.

Taču Šimoneti sacīja, ka tieši Krievija piespieda tādas valstis kā viņa pievienoties NATO, radot iznākumu, no kā viņa baidījās visvairāk.

Viņi visu laiku ir melojuši par NATO paplašināšanos un teikuši: “Jūs esat tie, kas virza NATO robežas pie Krievijas”. Nē – tādas valstis kā manējā Krievijas dēļ gribēja iestāties NATO.

“Tas nav tāpēc, ka NATO tikko atnāca un teica: “Hei, mēs gribam būt šeit.”

Jenss Stoltenbergs tiekas ar NATO spēkiem

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs runā ar karavīriem NATO mācību “Cold Response” laikā Bardufosā, Norvēģijā 2022. gada 25. martā.

Annika Birdi / Getty Images



Ukrainas “morālais parāds”

Nav skaidrs, kā Ukraina veiksies pieteikumā – visām 30 pašreizējām dalībvalstīm ir jāpiekrīt, lai ļautu valstij pievienoties, un process var ilgt vairākus gadus pat valstīm, kurās nav aktīva kara.

Chimonte sacīja, ka iepriekšējais lēmums nepieņemt Ukrainu palīdzēja izveidot pašreizējo karu. Viņa sacīja, ka NATO garantijas varētu atturēt Krieviju, ja Ukraina būtu dalībvalsts.

83 gadus vecā Irina Kožkova stāv savā dzīvoklī nopostītā ēkā pēc kārtējā Krievijas raķešu uzbrukuma Harkovas centrā, Ukrainā pirmdien, 2022. gada 12. septembrī.

83 gadus vecā Irina Kožkova stāv savā dzīvoklī nopostītā ēkā pēc kārtējā Krievijas raķešu uzbrukuma Harkovas centrā, Ukrainā pirmdien, 2022. gada 12. septembrī.

AP Foto / Andrii Marienko



Ukraina mēģināt 2008. gadā pievienoties NATO, taču Krievija reaģēja dusmīgi un apturēja operāciju.

Šimoneti sacīja, ka viņa uzskata, ka tā bija “liela kļūda”, kas palīdzēja veicināt Krievijas Krimas aneksiju 2014.gadā, tās ilgo karu Donbasa reģionā un visaptverošu karu 2022.gadā.

Viņa sacīja, ka NATO ir parādā “sava veida morālu parādu” par šādām kļūdām, kas prasīja pilnīgāku reakciju nekā pašreizējās militārās palīdzības un apmācības nodrošināšana.

NATO iepriekš paziņoja, ka Ukrainai ir vajadzīgas citas reformas, lai apsvērtu tās dalību, tostarp daudz spēcīgāka reakcija uz korupciju.

Simonetti sacīja, ka viņa uzskata, ka sarunu sākšana radīs “ļoti spēcīgu stimulu” jebkurai vajadzīgajai reformai, sakot, ka tā darbojas viņas valstī, kas pievienojās 2004.gadā.

“Es zinu no savas valsts pieredzes, ka, ja jums ir ļoti skaidrs mērķis, tā ir ļoti liela motivācija mainīt valsti.”

“Ukraina ir parādījusi, ka viņi ir patiešām spējīgi, ļoti spēcīgi, ļoti apņēmušies ievērot mūsu kopīgās vērtības kā mūsu līdzāspastāvēšanas pamatu. Kāpēc tad viņiem liegt iespēju būt kluba sastāvā?”

“Nav nekāda iemesla.”

READ  Uz Vāciju evakuētie afgāņi apraksta šausminošas ainas Kabulas lidostā

Ross Schultz

"Kaislīgs ceļojumu cienītājs. Mūzikas cienītājs. Profesionāls organizators. Ārštata sociālo mediju aizstāvis. Alus evaņģēlists."

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Back to top