Ukrainas un Krievijas ziņas: ES līderi piešķir Ukrainai kārotās kandidātvalsts statusu

Eiropas Savienība ceturtdien oficiāli izvirzīja Ukrainu kā kandidātvalsti dalībai ES, postošā Krievijas militārā uzbrukuma priekšā norādot, ka tā saskata Ukrainas nākotni demokrātisko Rietumu klēpī.

Lai gan Ukrainas iestāšanās blokā var ilgt desmit gadus vai pat ilgāk, lēmums raida spēcīgu solidaritātes vēstījumu Kijevai un aizrāda Maskavai, kas vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi, lai neļautu Ukrainai veidot attiecības ar Rietumiem.

Pirms dažām nedēļām šis solis tika uzskatīts par gandrīz neiespējamu, jo īpaši tāpēc, ka Ukraina tika uzskatīta par vēlu korupcijas izskaušanā un ekonomisko reformu ieviešanā.

Taču lēmums viņai tomēr piešķirt kandidātvalsts statusu bija vēl viens lēciens Eiropas valstīm, kuras ātri atteicās no aizspriedumiem un atrunām atbalstīt Ukrainu Krievijas iebrukuma priekšā.

“Līgums” Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs, Viņš teica Twitter. “Vēsturisks brīdis. Šodiena iezīmē izšķirošu soli jūsu ceļā uz Eiropas Savienību.”

Kandidāts Eiropas Savienībā, kurā ietilpst 27 ES vadītāji Arī Moldovai tas ir pagrieziena punkts, bet maz kas cits. Tas norāda, ka valsts ir spējīga, ja tiks izpildīti noteikti nosacījumi, sākt ļoti detalizētu un rūpīgu gadiem ilgām pārmaiņām un sarunām ar bloku, domājot par iespējamo pievienošanos.

Kad tas var notikt, ir atkarīgs no attiecīgās valsts gatavības, kas institucionāli, demokrātiski, ekonomiski un juridiski jāsaskaņo ar ES tiesību aktiem un standartiem. Vidēji process aizņēma apmēram 10 gadus no citām valstīm; Turcija ir bijusi kandidāte jau 21 gadu, taču diez vai tā pievienosies.

Eiropas Savienība izveidojās 1952. gadā kā brīvās tirdzniecības bloks starp sešām pamatnācijām. Gadu gaitā tas ir paplašinājies, iekļaujot ne tikai plašas Eiropas kontinenta zonas, bet arī politikas, kas sniedzas daudz tālāk par tirdzniecību un ekonomiku, lai gan tie joprojām ir spēcīgākie un labākie kopīgās rīcības veidi.

Karš Ukrainā ir piespiedis Eiropas Savienību iesaistīties ārpolitikā, aizsardzībā un militārajā saskaņošanā, jomas, kurās tā ir politiski un juridiski slikti sagatavota. Lai gan NATO nav alternatīvas, bloks tuvākajos gados – līdz Ukrainas faktiskajai pievienošanās brīdim – varētu izvērsties par militāru savienību.

ES lielākās Vācijas, Francijas un Itālijas līderi, viesojoties tās galvaspilsētā Kijevā, pagājušajā nedēļā sniedza provizorisku prezentāciju par lēmumu piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu. Tomēr dažas dalībvalstis ir jāpārliecina, ka, lai gan Ukraina nav gatava pievienoties savienībai, ir jādod tai iespēja.

Lai cik svarīgs ir šis brīdis Ukrainai, tas ir ļoti svarīgs arī Eiropas Savienībai. Vairums locekļu vēlējās novērst bloka pieaugumu, daļēji tāpēc, ka tā 27 dalībvalstīm jau dažkārt ir ļoti grūti vienoties par tādiem galvenajiem jautājumiem kā demokrātiskās brīvības, ekonomiskās reformas un tiesu loma.

Desmitgadē no 2004. līdz 2014. gadam bloks gandrīz dubultojās, pievienojot 13 locekļus, daudzas no tām no nabadzīgākām bijušajām padomju valstīm, kuras ātri ieguva piekļuvi bloka bagātākiem un bagātīgāk finansētajiem darba tirgiem.

Un šī integrācija joprojām ir nepilnīga, un daudzas valstis cīnās ar korupciju, tiesiskuma problēmām un ekonomikas lejupslīdi. Tas liek apšaubīt bloka spēju uzņemt tādu valsti kā Ukrainas lielums un iedzīvotāju skaits.

Dažas Eiropas valstis vēlētos redzēt arī Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Balkānu valstis, kas bija kandidātvalstis vairāk nekā desmit gadus pirms Ukrainas. Rietumbalkānu valstu vadītāji ceturtdien tikās ar saviem ES kolēģiem, taču tikšanās nedeva nekādus panākumus.

Solis piešķirt Ukrainas kandidatūru noteikti izraisīs Krievijas sašutumu, kas Ukrainas centienus pievienoties tādām Rietumu institūcijām kā NATO un Eiropas Savienība raksturojusi kā provokāciju un ielaušanos tās ietekmes sfērā.